2005. gada 25. augusta stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Sākam Saeimas 25.augusta ārkārtas sēdi.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””. Prezidijs ierosina nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām Saeimas komisijām.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 7, atturas – 9. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Ata Slaktera, Mihaila Pietkeviča, Ērika Zundas, Ulda Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas 2005.gada 25. augusta sēdē līdz pulksten 13.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Līdz pulksten 14.00.”)
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam par procedūru!
A.Golubovs (LSP).
Mēs nevaram izsludināt pārtraukumu, jo ir nozīmēta darba kārtība, kura ir izpildīta.
Sēdes vadītāja.
Darba kārtība nav izpildīta, jo darba kārtībā ir jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””. Tā ka pārtraukumu mēs varam izsludināt.
Tātad lūdzu deputātus... Tātad vai deputātiem ir iebildumi par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 13.00?
Urbanoviča kungs iesaka līdz pulksten 14.00. Diemžēl, Urbanoviča kungs, jums vajadzētu saņemt piecu deputātu priekšlikumu.
Tātad lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 13.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 12. Saeimas ārkārtas sesijā izsludināts pārtraukums līdz pulksten 13.00.
Cienījamie deputāti! Šodien es gribētu sveikt virkni mūsu kolēģu, kuri svin vai svinēja savu apaļu vai pusapaļu jubileju. Deputātu Krišjāni Peteru. (Aplausi.) Deputātu Mareku Segliņu. (Aplausi.) Deputātu Juri Dobeli. (Aplausi.) Deputāti Ināru Ostrovsku. (Aplausi.) Deputātu Andi Kāpostu. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Izpildot Vidzemes priekšpilsētas tiesas 5.jūlija spriedumu, man jāatsauc sekojošos vārdus, kurus es teicu pagājušā gada 21.oktobra plenārsēdē, respektīvi: “Cienījamie kolēģi! Šodien bija pieminēts vārds “Eiropa”. Mēs varam pamēģināt uzzināt, kas notiek Eiropas kontekstā ar šiem ierobežojumiem, vai kaut kāda partija Eiropas Parlamentā var stāties, teiksim, “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pusē. Es domāju, ka tikai neliela tā sauktā “nāciju Eiropas” deputātu kopa, kur tagad sēž četri fašisti no Latvijas. Fašisti joprojām sēž Latvijas Saeimā.”
Es atsaucu šos vārdus. Un sakarā ar tiesas spriedumu prasītāji jeb Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle nav fašisti.
Atvainojiet! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei. Vaira Paegle tagad ir. Vārds paziņojumam.
V.Paegle (TP).
Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz ārkārtas sēdi pulksten 11.00.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem pulksten 10.15 pulcēties komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem pulcēties uz sēdi komisijas telpās pulksten 10.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.30. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tiekas tūlīt Sarkanajā zālē pēc sēdes beigām.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās pulksten 10.15.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Aleksandrs Bartaševičs, Juris Dalbiņš, Inese Krastiņa, Edgars Jaunups, Oskars Kastēns, Liene Liepiņa, Aigars Pētersons, Inguna Rībena, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Strazdiņš un Ingrīda Ūdre. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pēc pārtraukuma pulksten 13.00. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas ārkārtas sesiju. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””.
Komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sēdē nolēma atzīt grozījumus par steidzamiem.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Pirms mēs balsojam, vārds par procedūru deputātam Aleksandram Golubovam. Lūdzu!
No vietas, lūdzu, Golubova kungs! Jūs par steidzamību gribat runāt? Jā, lūdzu!
Deputāts Aleksandrs Golubovs runās pret steidzamību.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vai jums nav kauna, apspriežot valdošajā koalīcijā kaut kādus grozījumus, pēc tam vakar ienesot tos šeit, Saeimā, mēs par tiem uzzinājām gandrīz kā šodien, it kā kaut kas parādījās presē, un tagad pieņemt tos kā steidzamus.
Es kategoriski esmu pret to, lai tie būtu pieņemti kā steidzami.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “pret”. Neviens deputāts nerunā “par”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 13, atturas– 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Slakteris.
Jā, un es kolēģus gribu informēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē notika ļoti konstruktīva saruna ar finanšu ministru, gan ar procedūru, gan ar skaitļiem, kas ir budžetā, tika rūpīgi iepazīstināti visi deputāti, tajā skaitā opozīcijas deputāti, pie kam šī informācija jau tādā galējā sagatavotā variantā visām frakcijām tika izplatīta vienlaikus, un gribu kolēģus informēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pret steidzamību nebalsoja neviens deputāts.
Savukārt par atbalstu pirmajā lasījumā viens deputāts atturējās, un visi pārējie deputāti atbalstīja pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Tā ka aicinu atbalstīt arī jūs!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Ministru kabineta vārdā – finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Esmu gandarīts izskatīšanai parlamentā piedāvāt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”, kas tika akceptēti Ministru kabinetā šā gada 23.augustā.
Šodien mums ir pamats būt lepniem: valsts budžeta grozījumi tik lielā apmērā ir iespējami, tikai pateicoties straujajai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, par kuru mūs var apskaust vai jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts.
Nenoliedzami savu artavu šajā situācijā ir devis arī mūsu valsts nodokļu administrācijas sekmīgais darbs. Tāpēc valdība šodien var atļauties prognozēt ekonomisko izaugsmi 2005.gadā 7,5% apmērā, tas ir vairāk, nekā tika prognozēts 2005.gada budžeta izstrādes laikā, kad mēs plānojām, ka mūsu valsts iekšzemes kopprodukts šajā gadā pieaugs tikai par 6,7%.
Ārējās tirdzniecības apgrozījums arī ir būtiski pieaudzis. Turklāt mani kā finanšu ministru īpaši iepriecina, ka eksporta pieauguma tempi ir bijuši augstāki nekā importa.
Tādējādi valdības piedāvātajā 2005.gada valsts budžeta grozījumu projektā ir paredzēts palielināt valsts budžeta ieņēmumus par 130,1 miljonu latu, palielinot tos līdz 2,7 miljardiem latu, ar budžeta grozījumiem no valsts pamatbudžeta valdības izvēlētajām prioritātēm tiek papildus piešķirti 138,6 miljoni latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumus paredzēts palielināt kopumā par 108 miljoniem latu, līdz līmenim 1,98 miljardi latu.
Pieaugumu nodrošinās lielāka pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, uzņēmumu ienākumu nodokļa, iedzīvotāju ienākumu nodokļa, muitas nodokļa, azartspēļu nodokļa un nenodokļu ieņēmumi.
Savukārt prognozētais ārvalstu finanšu palīdzības apmērs samazināts par 35,2 miljoniem latu. Speciālā budžeta ieņēmumi pieaugs par 21,7 miljoniem latu, pamatā palielinoties sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomam.
Budžeta grozījumos paredzēti papildu izdevumi un aizņēmumu limita palielinājums pašvaldībām 153,7 miljonu latu apmērā, bet tiek paredzēts palielināt tikai tādus izdevumus, kas rada pēc iespējas mazāku tiešu fiskālo ietekmi uz 2006.gada budžetu.
Budžeta grozījumu mērķis ir arī zināmā mērā atslogot nākamā gada valsts budžetu, atsevišķus vienreizējos maksājumus veicot jau šajā gadā.
Tā kā šos valdības apsvērumus uzskatu par ļoti izšķirīgiem, atļaušot mazliet vairāk pakavēties pie tiem.
Valdība ir ļoti labi informēta par nepietiekamajām algām ļoti daudzos sektoros. Un nav ko slēpt: mēs esam arī nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Lai arī šā gada valsts budžeta grozījumos papildu pārdalei tiek piedāvāta ievērojama naudas summa, valdība nedrīkst atļauties “viendienīšu” politiku un uzreiz novirzīt šos līdzekļus valsts budžeta iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Kāpēc?
Atbilde uz šo jautājumu droši vien jums ir labi zināma: Latvijas tautsaimniecības straujajai attīstībai šobrīd ir tikai viens būtisks nevēlams blakusefekts, par kura samazināšanu mums jārūpējas kopīgiem spēkiem, – tā ir inflācija. Patēriņa cenu 12 mēnešu pieaugums 2005.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2004.gada beigām, ir samazinājies tikai par vienu procentpunktu, kas liek paaugstināt vidējās inflācijas prognozi visam gadam līdz 6 procentiem. Augstāku, nekā prognozēts, inflācijas līmeni pamatā nosaka nepārtrauktais degvielas cenu kāpums pasaules tirgos un augstais eiro kurss lata pārsaistes brīdī. Turklāt iekšzemes patēriņa pieaugums saglabājās ļoti augsts, un tas stimulēja cenu palielināšanos. 2005.gada pirmajā pusē ir pieņemti lēmumi par administratīvi regulējamo cenu celšanu, tāpēc valdība izšķīrās par, manuprāt, vienīgo valstiski atbildīgo lēmumu: budžeta grozījumos paredzēja līdzekļus novirzīt vienreizējām investīcijām un nepalielināt 2005.gada valsts budžeta deficītu, atstājot to nemainīgu – 1,68% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Turklāt – būsim atklāti! – priekšvēlēšanu gadā šāds lēmums bija divtik grūts. Taču šāda valdības izvēle ne tikai vēl vairāk stabilizēs mūsu valsts stingro fiskālo politiku, bet arī vēl konkrētāk apliecinās Latvijas virzību uz pievienošanos eirozonai 2008.gadā. Valdība joprojām šo mērķi uzskata par reālu un no tā nav atkāpusies.
Kas attiecas uz darba algām, arī šajā ziņā ir vērojamas pozitīvas tendences. Lai arī darba samaksas reālais pieaugums 2004.gadā, pieaugot inflācijai, samazinājās, tomēr 2005.gada pirmajā ceturksnī strādājošo darba algas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ievērojami palielinājušās – par 16,2 procentiem. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka darba samaksas paaugstināšana daudzos sektoros būs viena no būtiskākajām valdības darba prioritātēm, strādājot pie 2006.gada valsts budžeta. Protams, valsts resursi neļaus apmierināt visu sektoru prasības pilnībā. Taču esmu pārliecināts, ka valdība spēs piedāvāt būtisku darba samaksas pieaugumu nākamgad vairākos sektoros strādājošajiem.
Runājot par valdības piedāvātajām prioritātēm 2005.gada valsts budžeta grozījumos, vēlos uzsvērt, ka tās ir saprātīga kompromisa rezultāts valdības mērķu īstenošanai: līdzekļus pārdalīt par labu vienreizējām investīcijām attīstībai un iespēju robežās atslogot 2006.gada valsts budžetu, neaizmirstot arī par stingru fiskālo politiku.
Minēšu būtiskākās prioritātes. Visvairāk līdzekļus šajos budžeta grozījumos valdība piedāvā papildus novirzīt Zemkopības ministrijai – 33,3 miljonus latu, no kuriem lauvas tiesa paredzēta subsīdijām Latvijas lauksaimniekiem. Nemainīga valdības prioritāte ir veselības aizsardzība, tāpēc Veselības ministrijai investīcijām budžeta grozījumos atvēlēts gandrīz 13 miljoni latu. Tāpat nozīmīgs atbalsts 2005.gada valsts budžeta grozījumos ir paredzēts labklājības nozarei, vairāk par 7 miljoniem latu atvēlot bērnu kopšanas pabalstu izmaksai. Lai vairotu pašvaldību finansiālās iespējas un uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, ļoti nozīmīgus līdzekļus valdība plāno šāgada valsts budžeta grozījumos novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām – vairāk nekā 18 miljonus latu, tajā skaitā gandrīz 10 miljoni latu paredzēti izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai. Turklāt pašvaldību aizņēmuma limits ir palielināts par 9 miljoniem latu. Es ceru, ka šie līdzekļi tiks novirzīti attīstībai un infrastruktūras sakārtošanai un pašvaldību vadītāji būs ļoti godprātīgi attiecībā uz šo līdzekļu izlietojumu.
Ne mazāk nozīmīgas ir arī pārējās prioritātes. Valsts autoceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai papildus atvēlēti gandrīz 5 miljoni latu, pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļiem – gandrīz 8 miljoni latu. 2 miljoni latu atvēlēts papildu investīcijām Latvijas augstskolās, 2,5 miljoni latu – zinātnei un 4,7 miljoni latu – sporta finansēšanai papildus. Tāpat valdība piedāvā gandrīz 8 miljonus latu šogad papildus novirzīt iekšlietu sistēmai un gandrīz 5 miljonus latu – Tieslietu ministrijai.
Vēlos atzīmēt arī atsevišķas valsts budžeta grozījumos paredzētās izdevumu pozīcijas, kuras, iespējams, ir salīdzinoši nelielas, taču šo ieguldījumu efektitivāte bieži vien ir izšķirīga.
Tā, piemēram, šajos budžeta grozījumos ir paredzēti līdzekļi gan triju jaunu Latvijas vēstniecību atvēršanai Japānā, Gruzijā un Azerbaidžānā, gan nacionālā kino attīstībai, gan Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu fizisko personu nodokļu auditus, deklarāciju pārbaudes un informācijas apmaiņu ar Iedzīvotāju reģistru.
Visbeidzot mani gandarī apstāklis, ka valdība ir spējusi atrast papildu līdzekļus tādām parasti piemirstām institūcijām kā abas mūsu sabiedriskās raidorganizācijas, kurām paredzēti 1,3 miljoni latu. Protams, ir arī daudzas citas mazākas izdevumu pozīcijas, taču es nevēlos vairāk kavēt jūsu laiku, jo ar visām budžeta grozījumos paredzētajām pozīcijām es jūs aicinu iepazīties Finanšu ministrijas sagatavotajā 2005.gada valsts budžeta grozījumu dokumentu paketē.
Valdības vārdā es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt valdības piedāvātos 2005.gada valsts budžeta grozījumus, ar kuriem Latvijas tautsaimniecības attīstībā ieplūdīs nozīmīgas investīcijas: tiks finansēti daudzi neatliekami pasākumi un tajā pašā laikā tiks ievērota stingra fiskālā politika.
Novēlu jums savā izvēlē būt valstiski atbildīgiem un saimnieciski tālredzīgiem, jo tieši to no mums, politiķiem, visvairāk gaida Latvijas sabiedrība.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons.
Ē.Jēkabsons (iekšlietu ministrs).
Godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Paldies finanšu ministram par uzskatāmo izklāstu un informāciju.
Es gribētu arī šajā sakarā sacīt dažus vārdus, es jūsu laiku nebūtu kavējis, jo ir vairākas lietas, uz kurām es gribētu vērst visu uzmanību.
Vispirms es gribu lūgt jūs atbalstīt budžeta grozījumus, kas paredzēti Iekšlietu ministrijas vajadzībām.
Pavisam īsi par šīm vajadzībām. Kopumā ministrija šā gada budžeta grozījumos lūdza piešķirt 30,6 miljonus latu, no kuriem gandrīz pusi – 15,2 miljonus latu – veido valsts parāds policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem par neizmaksātajiem bērnu piedzimšanas pabalstiem, atvaļinājumu pabalstiem, piemaksām par virsstundām un darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos. Jāsaka, diemžēl valdība rada iespēju piešķirt mums tikai 7,6 miljonus latu. Ja budžeta grozījumi tiks atbalstīti, puse no šiem līdzekļiem – 3,7 miljoni latu – tiks novirzīti daļējai valsts parāda apmaksāšanai ugunsdzēsējiem, robežsargiem un policistiem. Tātad šajā sliktajā ziņā vai sliktajās ziņās par nepietiekamajiem līdzekļiem labā ziņa ir tāda, ka premjers un arī šī valdība un, es ceru, arī Saeima ir nākusi pretī, un mēs esam panākuši to, ka mēs varēsim vismaz sākt izmaksāt beidzot šos parādus, kas ir krājušies no 2001.gada.
Es uzsveru: valsts parāds, nevis Iekšlietu ministrijas parāds, kā daži vēlētos to pasniegt, jo ministrija ir prasījusi šos līdzekļus jau kopš 2001.gada, taču vienmēr saņēmusi atteikumu. Un tāpēc es esmu pateicīgs premjeram, kurš ir uzdevis noskaidrot un nosaukt vārdā to institūciju, kas ir vainīga pie šī miljonu parāda rašanās.
Taču svarīgāk par vainīgo meklēšanu un atbildības noskaidrošanu ir panākt to, lai beidzot policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem būtu vismaz cilvēka cienīga dzīve un cilvēka cienīgi darba apstākļi. Un šie darba apstākļi, es nerunāju nemaz par atalgojumu, materiāli tehnisko bāzi, jūs jau to visi zināt un esat dzirdējuši šajās diskusijās un polemikās, ir zem katras kritikas.
Diemžēl tikai nelielas prasītās summas daļas piešķiršana nozīmē, ka Iekšlietu ministrijai atkal nebūs naudas nozīmīgām investīcijām darbinieku darba apstākļu uzlabošanai vai algu pieaugumam.
Tas nozīmē, ka policisti, robežsargi un ugunsdzēsēji atkal strādās brūkošās ēkās, turpinās braukt grabošos žiguļos un paši lāpīs savus formas tērpus. Tas, protams, ir nožēlojami un nepiedodami, ņemot vērā, ka tie ir cilvēki, kas ikdienā riskē ar savu dzīvību un veselību, lai mūsu sabiedrība, mūsu līdzcilvēki varētu justies droši. Viņi ir pelnījuši par to saņemt pienācīgu atalgojumu un cilvēka cienīgus darba apstākļus.
Tāpēc, godātie kolēģi, skatot nākamā gada budžetu, būs nopietni
jāatgriežas pie sarunas par policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu darba apstākļiem un algām.
Es ceru, ka tieši šī Saeima būs tā Saeima un šī valdība būs tā valdība, kas pārtrauks gadu desmitiem ieilgušo bezatbildīgo nevērību pret iekšlietu sistēmas vajadzībām.
Un tāpēc es nobeigumā vēlreiz gribētu lūgt jūs atbalstīt šā gada budžeta grozījumus, neskatoties uz to, ka mēs visi nevaram būt apmierināti un gandarīti par šiem grozījumiem, bet īpašu uzmanību arī pie nākamā gada budžeta pievērst iekšlietu sistēmas vajadzībām. Un, neskatoties uz dažādām politiskajām kontraversijām un politiskajām spēlēm un vainīgo meklējumiem, šajā kontekstā es tomēr gribētu vērst uzmanību uz to, ka aiz konstruktīvas kritikas, politiskas cīņas mums ir jāredz visiem kopā, ne tikai pozīcijai, bet arī opozīcijai, lielais mērķis – palīdzēt mūsu cilvēkiem, skolotājiem, policistiem, robežsargiem, kas nav ne “Jaunā laika”, ne Pirmās partijas, ne Tautas partijas speciālisti, bet tie ir cilvēki, kas kalpo mūsu sabiedrībai, mūsu valstij.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Jaša, ko tu tur darīsi?”)
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējās – Emša kunga valdības – Kalvīša kunga valdība negrib, mūsuprāt, īpaši uztraukties par pedagogu darba samaksas palielināšanu, bērnu pabalstu palielināšanu, budžeta iestāžu darbinieku algu pieaugumu. Šobrīd Ministru kabinets vairāk rūpējas nevis par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu vieglāka un turīgāka dzīve, bet gan par to, lai mūsu nabadzīgā valsts glīti izskatītos starptautiskajā arēnā.
Tāpēc tiek tērēti miljoni ASV prezidenta vizītes nodrošināšanai, vēstniecību atvēršanai, visbeidzot, NATO valstu valdību vadītāju iespējamajai sanāksmei.
Mēs, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti, uzskatām, ka mēs nevaram to atļauties. Ko mēs varētu un ko mums vajadzētu atļauties?
Pirmkārt, katru dienu, kā jums zināms, notiek strīdi par denacionalizēto māju īrnieku izlikšanu. Šiem cilvēkiem ir obligāti jāpalīdz.
Otrkārt. Jau ar 1.septembri vajadzētu kaut mazliet palielināt pedagogu, iespējams, arī policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu darba samaksu. Es brīnos, ka man kārtējo reizi jāatkārto – valsts drošību vispirms garantē iekšējā drošība un sociālā stabilitāte. Vai tad NATO sūtīs uz šejieni policistus, kad mūsējie aizbrauks uz Īriju? Iedomājieties. Vai ciena savu tautu tie, kuri neciena tautas skolotāju?
Godātie kolēģi! Kamēr mēs liksim ratus pa priekšu zirgam, kamēr mēs dosim priekšroku ārējai drošībai, aizmirstot par iekšējo, PCTVL frakcija par šādu budžetu balsot nevarēs.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi tikai par vienu PCTVL neapmierinātības ar budžeta projektu aspektu.
2.augustā PCTVL valde ir pieņēmusi atklāto vēstuli Ministru prezidentam par denacionalizēto namu iedzīvotāju intereses aizstāvošo normatīvo aktu pieņemšanas noziedzīgu novilcināšanu.
Šīs vēstules saturs tieši attiecas uz budžeta grozījumiem. Pērn decembrī mēs pieņēmām grozījumus likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Rezultātā ar 2005.gada 1.janvāri dzīvojamo telpu īres griesti denacionalizētās mājās tika pacelti līdz 0,6 latiem par kvadrātmetru.
Bet, kolēģi! Saeima tomēr uzlika Ministru kabinetam pienākumu pēc iespējas īsākos termiņos pieņemt normatīvo aktu virkni, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto namu iedzīvotāju stāvokli jau esošajā gadā. Proti, līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā mājā. Kauns, godātie kolēģi, bet programmas – kā nebija, tā arī nav! Tas ir tiešs un nopietns likuma pārkāpums, un ne no kāda marģināļa vai opozicionāra puses, bet tieši no valdības puses. Pietiek, lai Ministru prezidentam būtu brīvprātīgi jāatkāpjas no amata.
Saskaņā ar minēto savā vēstulē PCTVL pieprasīja, lai Ministru kabinets līdz septembra beigām pabeidz denacionalizēto namu īrnieku atbalsta programmas, kuras saskaņā ar likumu viņiem bija jāizstrādā vēl līdz 1.martam, kā arī attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrāde un ieviešana, nodrošinot to īstenošanas sākumu uz 2005.gada valsts budžeta grozījumu rēķina. Mēs līdz šim brīdim gaidījām atbildi no Kalvīša kunga, bet atbildes vietā saņemam šodien apspriežamos valsts budžeta grozījumus, kur par denacionalizēto namu iemītniekiem nav ne rindkopas.
Saskaņā ar minēto mēs, PCTVL, kā likumam paklausīga opozīcija nevaram atbalstīt piedāvātos valsts budžeta grozījumus.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labdien, augsti godātais finanšu ministr! Es negribēju runāt, ja jūs nemaldinātu sabiedrību. Es gribu pateikt, ka jūs aizmirsāt pateikt, ka 7 miljoni, ko jūs iedevāt bērnu pabalstiem caur Labklājības ministriju, tā ir nauda, kura ir paredzēta ar likumu. Jūs nevarējāt to neiedot! Jūs papildu naudu nevienu santīmu neiedevāt bērnu pabalstiem. Tas... Ja jūs neiesniegtu ar... bez šīs naudas lielo budžetu uz 2005.gadu, ja, tad jūs neizpildāt šo likumu.
Es gribu pateikt, ka nedrīkst tā paņemt un nepareizi salikt naudu lielajā budžetā un pēc tam iedot kaut kādu likumu izpildei papildnaudu vēlāk uz grozījumiem, pateikt: “Redziet, mēs Labklājības ministrijai iedevām 7 miljonus bērnu pabalstiem!” Ja jūs reāli gribējāt palielināt šo Labklājības ministrijas budžetu, tad jums vajadzēja reāli to palielināt. Bet jūs reāli palielinājāt mazāk par vienu miljonu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāta Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Demokrātiskas sabiedrības galvenais uzdevums ir cīņa par savu labklājību. Caur labklājību sabiedrība ir brīva. Nu diemžēl valdība, budžeta grozījumos sadalot šīs valdības un šī darba augļus, ir pilnīgi liegusi tos izmantot maznodrošinātajiem – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tiem, kurus ir skārusi inflācija vissāpīgāk. Netiek paaugstinātas nedz minimālās algas, nedz pensijas, nedz algas maznodrošinātajām strādājošo grupām – ne policistiem, ne skolotājiem, ne kultūras darbiniekiem. Būtībā šajā grupā galvenokārt strādā sievietes. Un tieši sievietes šodien Latvijā saņem vismazāko algu.
Gan maznodrošinātie, gan turīgie, visa Latvijas sabiedrība ir strādājusi labi un spējuši strādāt tā, lai šodien valsts varētu sadalīt 130 miljonus. Bet diemžēl nevienai no šīm grupām netiek ne kripatas no šī bagātīgā galda, kuru sarūpēja visi kopā – gan aizsargājot, gan saglabājot, gan ārstējot un tā tālāk. Taisnības šodien mums nav! Lielākai daļai pensionāru netiek pat elementārais iztikas minimums, jo iztikas minimums mums ir 120 lati. Un tagad, kad valsts attīstība ļauj atvieglot šo cilvēku nepelnīti sūro dzīvi zem iztikas minimuma, viņi tiek kārtējo reizi piekrāpti, kārtējo reizi aizmirsti.
Jau tagad iedzīvotāji masveidā izbrauc strādāt uz ārzemēm, jo nesaskata iespēju nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei. Un tas ir absurdi, ka politiķi nesaprot, cik būtiski ir novērtēt darbu. Valdība gan pati ir strādājusi, saņemot diezgan lielu pielikumu Repšes laikā, un, paldies Dievam, ir atteikusies no šī minimuma, ko viņi gribēja sev pielikt kā paaugstinājumu.
Skolotāji otrdien gatavojas streikam. Streikam gatavojas visa valsts. Cilvēki ir uz izmisuma robežas. Jūs sakāt šodien, ka tā ir inflācija un inflācija ir tā, kas nu... grauj to mūsu valsti, bet jūs domājat, ka inflācija nepacelsies tad, kad mēs pēc visiem šiem pasūtījumiem, kas nāks uz celtniecībām, uz būvēm, ka visos veikalos tiks pirkti un visos pasākumos tiks pirkti šie celtniecības materiāli, kad ir izmantots benzīns, jūs domājat, ka maznodrošinātie ir tie, kas pērk dārgajos veikalos? Maznodrošinātie cilvēki pērk vislētākajos veikalos, un šie cilvēki nekādā veidā nevar pacelt inflāciju.
Šodien mēs atveram plašas durvis kreisajai opozīcijai. Pirmais piemērs šodien ir Rēzekne. Un mēs to redzam. Un cilvēki par to noteikti pateiks savās vēlēšanās. Valdība pieļauj lielu kļūdu! Un ļoti lielu kļūdu. Un es domāju, ka būs ļoti liels sprādziens.
Šodien Latvijā nevienā mājā nav, ka nerunātu par šo jautājumu. Ir ļoti skaisti, kad ir sakoptas skolas un slimnīcas, bet kas šodien tajās skolās un slimnīcās var atļauties uzturēties? Cilvēkiem ir jāsavāc pēdējās kapeikas, lai aizsūtītu bērnu uz skolu. Tā ir ņirgāšanās par šodienas sabiedrību!
130 miljonus varēja sadalīt vismaz uz pusēm, lai viena daļa tiek cilvēkiem un otra daļa varētu sakārtot valsti. Es domāju, ka tā ir tiešām viena no neskaistākajām lietām, kas ir bijušas 15 gadu laikā. Pie tik lielas peļņas lepoties ar to, ka ir pasargāts mūsu Latvijas cilvēks. Es nezinu, uz kāda izmisuma viņam ir jābūt, jo šodien ar nabadzīgo cilvēku var manipulēt. Šo nabadzīgo cilvēku var pirkt vēlēšanās. Mēs redzam, kas tad pirka šo cilvēku par 5 vai 10 latiem, un tie, kurus pērk, nav nodrošinātie cilvēki, tie bija cilvēki, kuriem bija vienalga, jo viņiem ir jādzīvo savā ģimenē ļoti, ļoti smagos dzīves apstākļos.
Jā, tie bija arī visādi pagrimušie cilvēki. Un atceramies ļoti lielu traktātu, ko ir uzrakstījis Nobela prēmijas laureāts par brīvību. Izlasiet, deputāti, šo lielo traktātu! Izlasiet! Tur viņš skaidri un gaiši pasaka, ka nebūs ekonomiskās brīvības. Ja cilvēkam nav šīs ekonomiskās brīvības, nebūs arī politiskās brīvības.
Man ir tāda sajūta, ka mūsu valsts iet uz diktatūru, jo mūsu parlaments un šodien tieši mēs, cienījamie kolēģi, parlamentārieši, mēs lemsim par to, kāds ir budžets. No mums ir atkarīgs, jo mēs esam tautas vēlēta vara. Tautas! Un tā ir izpildvara. Šodien iznāk otrādi, ka izpildvara dancina mūs – tautas kalpus. Un man par to ir šausmīgs kauns. Tie nav vienkārši vārdi, par to ir jāpadomā. Bet sprādziens būs, un cilvēki ir ļoti sašutuši. Un diemžēl jums nāksies visiem pārskatīt savu politiku. Varbūt jūs varēsiet pārgriezt lentītes tuvākajā laikā, bet atvainojiet, cilvēkam vajag arī ēst un cilvēkam vajag dzīvot. Un tāpēc pirmām kārtām ir cilvēks. Nu, paskatieties savās politiskajās programmās! Skaidri un gaiši tika uzrakstīts: “Cilvēks mums ir galvenais. Cilvēks ir mūsu rūpe.” Nu tad atvainojiet, ja 130 miljonu un cilvēkam netika nekas. Nu viss tad ir pateikts. Tas ir vienkārši apkaunojoši šodien ar visu varu. Tiešām varēs manipulēt tie spēki, kuri to gribēs.
Un es vēlreiz gribu atkārtot, ka tieši nabadzīgais vēlētājs ir tas, kurš ir pilnīgi manipulējams. Tās ir vispār briesmas mūsu demokrātijai.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Jebkurš papildu mantiskais ieguvums taču rada prieku. Šodien mēs runājam par grozījumiem valsts budžetā, kas ir saistīti ar ieguvumu. Tā ka par to ir tomēr jāpriecājas. Valstij nāk klāt lieka nauda. Un tāpēc mūsu apvienība acīmredzot pirmajā lasījumā, konceptuāli balsojot, varētu šos priekšlikumus atbalstīt. Tas nu būtu viens. Sliktāk būtu, ja nebūtu, ko atbalstīt.
Otrkārt. Nu, tomēr, ieteiktu silti padomāt godātiem ministriem un citiem lēmējiem... padomāt par to, ka kādreiz vajadzētu ņemt vērā arī konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus. Nu par tiem mēs, protams, runāsim tad, kad būs otrais lasījums. Lūk!
Lai mums nesanāk tā, ka strādāšana pie budžeta grozījumiem, strādāšana pie nākamā gada budžeta un vēl pie šā tā tiktu pārvērsta par priekšvēlēšanu kampaņu.
Es ļoti ceru, ka vismaz vairāk vai mazāk to atklāti neviens neizrādīs. Lūk!
Nu, mēs šopēcpusdien esam uzaicinājuši uz tikšanos premjeru Kalvīša kungu, izteiksim dažus savus priekšlikumus un ceram, ka mūs uzklausīs.
Un vēl viena lieta. Jakov, klausies tagad! Tātad NATO ģenerālsekretārs varētu ierasties nākamgad Rīgā, un par to vajadzētu priecāties taču, jo tie cilvēki, kas sūdzējās par nacionālajiem partizāniem NATO ģenerālsekretāram, varētu pie viņa aiziet un vēl vienu reizi pasūdzēties. Tā ka PCTVL vajadzētu atbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Es strādāju Saeimas Ārlietu komisijā. Un par ko tērē naudu mūsu ārlietu resors? 175 000 latu tērēti ASV prezidenta Buša vizītes Latvijā nodrošināšanai. Tikai uz šo resoru, uz Ārlietu ministriju. Kā putra uz galda šitie līdzekļi ir izšķērdēti pa visu budžetu. 2 miljoni latu.
Tagad ir runa par 10 miljoniem latu sammitam, kurš varbūt nebūs nākamgad. Bet kas vēl ir interesants šajā ārlietu resora budžetā uz nākamgadu? Gandrīz 900 000 ir rezervēti Latvijas Republikas vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs rezidences iegādei. Vai vēstnieka kungam nav kur dzīvot tagad Vašingtonā? Vai viņš nevar rīkot pieņemšanas pašā vēstniecībā? Bet par šo naudu ir iespējams uzbūvēt veselu deviņstāvu māju un piešķirt tur dzīvokļus maznodrošinātajiem cilvēkiem.
Lūdzu, kungi, padomājiet, vai mēs varam tik gļēvulīgi pret savu tautu rīkoties? Es domāju, ka mums vispirms vajag padomāt par tautas vajadzībām, nevis par to, lai patiktos Amerikai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Labdien! Es domāju, ka šodien jāparunā plašāk par valdības darbu. Kā tad valdība ir strādājusi.
Jo redziet, dalīt no laika gala mēs esam iemācījušies. Dalīt nav nekāda māka. Māksla un māka ir radīt, vairot bagātību. Bet redziet, ja runāsim godīgi, tad ar to ienākumu vairošanu budžetā tā ir bijis, kā ir. Jā... ārēji izskatās ļoti skaisti. 130 miljoni ir nākuši klāt, ko var sadalīt. Un par to mēs it kā varam tā pompozi runāt – redziet, cik labi valdība ir strādājusi! Bet vai tā tas ir? Vai šo 130 miljonu vietā nevarēja būt 300 vai 500 miljoni? (Starpsauciens: “Varēja!”) Tad valdība būtu strādājusi efektīvi.
Lūk!
Bet tādi solījumi bija. Tādi solījumi, draugi mīļie, bija gan iepriekšējās valdības laikā, gan arī vēl pirms tam, un arī šīs valdības laikā, stājoties amatā premjeram, ministriem. Bija runas par korupcijas apkarošanu, par ēnu ekonomikas apkarošanu, par visām tām fundamentālajām lietām, kurās slēpjas simtiem miljonu. Simtiem miljonu latu, kas varētu nākt budžetā. Bet šeit nav nekādas kustības, nav nekādu panākumu. Tā ir... faktiski līdzinās nullei. Apaļai nullei! Un tad paskatieties, paskatieties uz atsevišķu ministriju darbu, pavērtējiet šo ministriju darbu un šo ministru darbu. Labi, es pakavēšos tikai pie divām ministrijām, lai gan varētu pakavēties pie daudzām citām, varbūt pat vēl daudz nopietnākām un materiālos labumus vai budžetā iespējamos desmitus, ja ne simtus miljonus nesošos.
Integrācijas ministrija. Ko tad ir paveikusi Integrācijas ministrija Latkovska kunga personā? Radījusi kaut kādus mistiskus grozījumus likumā, sagribējušies – pat pats ministrs 17.jūniju izsvītrot no kalendāra. Redziet, cik tālu aizdomājies un kādā virzienā aizdomājies! 17.jūnijs viņam šķiet Latvijā nepieņemams, jaunā situācijā kaut kādā nepieņemams, un to vajadzētu izsvītrot. Arī Saules kauju, Cēsu kauju piemiņu un tā tālāk. Visas šādas te lietas... (No zāles deputāts G.Pliners: “Vai tas ir par tēmu? Par budžetu runā!”) Paskatieties, ar ko viņš nodarbojas! Un kāds ir panākums integrācijā? Kas ir panākts integrācijā? Integrācija (es pateikšu skaidri un gaiši, un pamēģiniet, atnāciet kāds šeit un pasakiet pretējo!), integrācija ir totāli – es atkārtoju: totāli! – izgāzusies. Par to jau runā pat tādi vīri, kurus faktiski interesē integrācija, un runā par to dažādās formās un grib tur pielabināties tiem integrētājiem. Piemēram, Godmaņa kungs, pat viņš ir pateicis, ka šāda integrācija ir blefs, ka tā ir pat kaitīga. Pat tāds vīrs to ir pateicis, nemaz nerunājot par nacionāli domājošiem cilvēkiem.
Naturalizācija. Tā vietā, lai Pilsonības likuma grozījumos ierakstītu stingras normas, un Pilsonības likuma grozījumi ir nobrieduši, un pie tiem jāķeras tūdaļ uzreiz, kad atsāksim darbu jaunajā rudens sesijā. Ir jāķeras, bet ne jau ar tādiem, tur tādiem piefrizētiem kaut kādiem nieciņiem, kaut kādiem zvārgulīšiem un spīgulīšiem, kādi pašlaik ir ierakstīti. Naturalizācija ir izgāzusies. Tas ir faktiski tagad pārvērties par smagu – es atkārtoju: ļoti, ļoti smagu! – akmeni latviešu tautas un nacionālas valsts kaklā. Šī naturalizācija ir jāaptur, ir jāizvērtē visa šī gaita, viss šis process, kura laikā ir gandrīz 100 tūkstoši vai, precīzāk, 97 tūkstoši saņēmuši pilsonību, lai gan bija pelnījuši varbūt tūkstotis, varbūt pāris tūkstoši labākajā gadījumā. Tāda ir šīs ministrijas bilance, tā īsi runājot. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Draugi mīļie, vai tā vajadzēja strādāt ministrijai un ministram?
Par Iekšlietu ministriju. (Starpsauciens: “Par budžetu runā!”) Redziet, ministrs tagad ķēries pie jaunas metodes – kopā ar piketētājiem iet un piketē. Nezin kāpēc viņš neatbrauca ar savu jauno “Audi –A6” .Varēja gan piebraukt ar … un aizņemties no …it īpaši tur no Latgales, kur ir īpaši daudz sagrabējušu žigulīšu, ar kādu žigulīti, parādot, cik viņi bēdīgi dzīvo, bet ne jau…pērkot sev tādu bagātu auto, kad policisti, kuri veic praktisko darbu, Jēkansona kungs, mokās, mokās ar šiem žigulīšiem, kurus no rīta nekādi nedabū... Zirdziņš dabū ievilkt, lai viņš varētu kādu kilometru pakustēties kaut kur. Es saprotu ka, protams, finanses ir vajadzīgas Iekšlietu ministrijai, bet vajag jau arī domāt par citām lietām!
Un tādēļ, saprotiet, jūs nekādi nevarat nodrošināt elementāras lietas. Jēkabsona kungs! 16.martā ārdās sarkanie, citās dienās ārdās, apkauno mūsu latviešu tautu, latviešu tautas varoņus faktiski. Un jūs neko nevarat izdarīt! Nu ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienkārši bezspēcību. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Stingrais rājiens!”) Un reizē ar to es vērtēju, ka šī Kabineta strādāšana man atgādina rāmu dīķīti, kur pa retam kāds nerātns puika iemet pa akmentiņam, lai pārbaudītu, vai ūdens ir ūdens, vai tā nav kaut kāda mirāža. Tā es vērtēju šīs valdības darbu, draugi mīļie, ja būsim godīgi, ja būsim atklāti. Es saprotu, ka jums daudziem nepatīk tas, ko es saku, bet tāda ir patiesība. No tās nekur neizbēgsi.
Redziet, te jau Ostrovskas kundze pieminēja par atkārtotiem vēlēšanu rezultātiem pašvaldībā Rēzeknē. Kur, Jēkabsona kungs...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs! Lūdzu par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam” (Starpsauciens: “Lai runā!”)
P.Tabūns.
…ar jūsu… tas ir pirmais lasījums, un es par to kopējo ainu arī stāstu. Kur Rēzeknē jūsu partijas pārstāvis palīdzēja sarkanajiem – īsti sarkanajiem nākt pie varas. Tāds ir jūsu nopelns. Jūsu partijas nopelns. Un tad jūs brīnāties, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK protestēja pret ieiešanu, protams, un nepiekrita… pret ieiešanu valdībā, – ar jums, kuri pievāca sarkanos “piecīšus”, jo viegli jau, ziniet, viegli jau Aglonā grozīties tur tā saucamajā prezidijā un izrādīties tautas priekšā. Es arī tur biju, bet nekādā prezidijā tur nesēdēju, es runāju ar tautu un tikos ar viņiem, bet jūsējie tur grozījās gandrīz vai pilnā sastāvā...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, lūdzu par tēmu tuvāk!
P.Tabūns. Tā ir patiešām tā tēma.
Sēdes vadītāja.
Tā nav tēma. Tēma ir “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””.
P.Tabūns. Es jau pabeidzu savu runu. Vēlreiz atkārtoju: draugi, mīļie! Jūs ienākumus budžetā neesat vairojuši. Tie vienkārši automātiski no vecajām iestrādnēm ienākuši iekšā – šie 130 miljoni. Un tagad jūs tos pēc saviem ieskatiem un deguniem dalāt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es gribētu patiešām teikt dažus vārdus par budžeta grozījumiem.
Nu, protams, tā jau pienākas, ka koalīcijas partijas slavē šo budžetu un plātās ar to, kā viņi labi aizstāv cilvēkus un opozīcija budžetu kritizē. Man negribētos sekot tam parastajam piemēram. Es teiktu, ka principā grozījumi izraisa diezgan dalītas jūtas. No vienas puses, tas ir labi, ka valdība nolēma tomēr sadalīt papildu ieņēmumus un ka zināma šo papildu ieņēmumu daļa tomēr tiek paredzēta sociālajām vajadzībām. Bet, no otras puses, tomēr laikam mīnusu ir vairāk nekā plusu.
Ministra kungs runāja par prioritātēm. Man grūti piekrist tam, ka prioritātes ir daudzmaz skaidri izteiktas. Drīzāk ir redzams, ka vairākas valdībā ietilpstošās partijas izmisīgi meklē kaut kādu balansu, kaut kādu kompromisu un sadalīja daudz maz vienmērīgi to naudu, lai katram ministram būtu ko parādīt. Diez vai tas ir labākais princips.
Un, protams, galvenais, ka faktiski tiek palaista garām unikāla iespēja būtiski stiprināt mazaizsargāto grupu stāvokli, jo labklājības sistēma, pensijas... par to jau tika runāts. Ir reāla iespēja diezgan daudz, vairāk un diezgan būtiski uzlabot pensionāru stāvokli. Diemžēl valdība nolēma to nedarīt šoreiz.
Par denacionalizēto māju īrniekiem. Arī daudz tika runāts, un es gribu atgādināt jums šīs diskusijas, kas te notika un ka valdība un valdošās partijas solīja, ka jā, noteikti kaut kādi pasākumi tiek veikt. Diemžēl ne vārda budžeta grozījumos par to nav.
Ir... man īsti nav pieņemams, ka tik daudz līdzekļu ir paredzēti tur ieroču, kuģu iepirkšanai, tas NATO sammits... Jā, protams, mēs labi zinām, ka mūsu aizsardzības ministram patīk dārgas rotaļlietas un ka viņš pats grib tās pirkt. Nu, lai pērk! Bet pirkt to par budžeta naudu diez vai, es domāju, ka būtu pareizi.
Un tas pats... Man izraisa ļoti lielas šaubas tā milzīgā nauda, kas ir paredzēta jaunajiem “Trīs brāļiem”. Par visiem šiem jautājumiem, es ceru, mēs runāsim daudz sīkāk otrajā lasījumā, izskatot konkrētos priekšlikumus.
Bet es ļoti ceru, ka jau komisiju sēdēs mēs saņemsim paskaidrojumus no valdības pārstāvjiem.
Un pēdējais. Vairākās pozīcijās es pamanīju, kaut gan laiks bija ļoti īss, ka tiek paredzēts diezgan būtiski samazināt Eiropas fondu līdzfinansēšanai. Man īsti nav skaidrs, kāpēc.
Un tātad jautājumu ir diezgan daudz. Šobrīd Tautas saskaņas partijas frakcija nevar atbalstīt šādu budžetu, bet es ceru, ka apspriežot konkrētus grozījumus otrajā lasījumā mēs tomēr saņemsim no valdības atbildes uz virkni būtisku jautājumu, un es ļoti ceru, ka arī opozīcijas priekšlikumi ļoti nopietni tiks izvērtēti.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godājamie priekšvēlēšanu sapulces dalībnieki! Vai, piedodiet... kolēģi, deputāti!
Mēs šodien nupat nobalsojām par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Tas nozīmē, ka būs tikai divi lasījumi, un faktiski šī ir pēdējā iespēja Saeimā padebatēt pēc būtības, ņemot vērā to, ka otrajā lasījumā mēs jau debatēsim par atsevišķiem priekšlikumiem.
Tāpēc.... es ļoti labi saprotu, ka lasīt negribas, ka lasīt ir grūti, divas budžeta grāmatiņas ir biezas. Bet man būtu ļoti liels lūgums. Uzkāpt tribīnē varbūt tiem dažiem deputātiem un pateikt savu sakāmo, kas ir budžeta grozījumu likumprojektu izlasījuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Re, kur viens ir!”)
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Šeit šodien uzstājās ļoti skaisti iekšlietu ministrs un ciniski aicināja pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā. Bet viņš pateica vienu patiesību: ka valsts krāpjas, ka valsts pirms tam apzaga Iekšlietu ministrijas darbiniekus, ka valsts pirms tam ņēma no viņiem naudu un nemaksāja tik daudz, cik vajadzēja. Un tagad it kā viņiem atdod to naudiņu. Ai, ai, ai, kāds nopelns!
Tajā pašā gadījumā šajā likumprojektā nav padomāts par tiem solījumiem, kurus jūs devāt skolotājiem, par tiem solījumiem, kurus jūs devāt ārstiem, kurus jūs devāt Tieslietu ministrijas darbiniekiem, policistiem. Nav! Un šajā likumprojektā atkal parādās: rezervēt 10 miljonus. Kam? NATO sammitam! Nu, par 10 miljoniem var arī paēst un padzert labu vīnu, laikam var, jā. Nu, man liekas, ka tā summa būs daudz lielāka, un jūs dosiet to summu. Bet par to summu varējāt pacelt... ja jūs pacelsiet drusciņ minimālās pensijas vai minimālās algas un dosiet tos 10 miljonus maznodrošinātajiem, tad viņi pateiks jums paldies. Un pareizi pateica Tabūns: ja jūs tā rīkosities tālāk, uz nākamajām vēlēšanām šeit jūs vairs nebūsiet. To parādīja jau Rēzekne.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Jā, kolēģi, varu piekrist tiem, kas teica, ka šodien varbūt tā diena ir vieglāka, jo iekasēti līdzekļi, kurus iespējams sadalīt. Bet tas ir tās politikas rezultāts, ko mēs kopā esam realizējuši. Un, es domāju, gan pozīcija, gan opozīcija saprot, ka šie grozījumi ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai nauda nonāktu pie tiem cilvēkiem, par kuriem jūs šeit kaismīgi runājāt no tribīnes: lai nonāktu skolās, lai nonāktu pensiju indeksācijai.
Un līdz ar to es vienkārši komisijas vārdā patiešām gribu aicināt atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 12, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Slakteris.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.augusts pulksten 13.00.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšana?
A.Slakteris.
Un izskatīšana 30.augustā pulksten 14.00.
Sēdes vadītāja.
Tā, vai ir citi priekšlikumi? Nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Tātad... Vai ir iebildumi, ja? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (LSP).
Es piedāvāju: priekšlikumu iesniegšanas datums – 30.augusts, pulksten 14.00, un izskatīšana 1.septembrī – lai visi pavada savus bērnus uz skolu – pulksten 17.00.
Sēdes vadītāja.
Tad mums ir divi priekšlikumi. Un Golubova priekšlikums ir... deputāta Golubova priekšlikums ir tālāk. Tad lūdzu deputātus balsot par deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.augusts, pulksten 14.00, izskatīšana – 1.septembrī pulksten 17.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 72, atturas – 2.
Tātad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 26.augusts, pulksten 13.00, izskatīšana 30.augustā pulksten 14.00.
Paldies! Lūdzu, cienījamie kolēģi, reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Lūdzu Saeimas sekretāram Jānim Šmitam nolasīt reģistrācijas rezultātus!
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Andris Bērziņš, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Liene Liepiņa, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Inguna Rībena, Anna Seile... ir, Jevgenija Stalidzāne, Inta Feldmane un Elita Šņepste. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 25.augusta sēde ir slēgta. Paldies.