Ar nešaubīgu pārliecību un apņēmību : "Gods kalpot Latvijai!"

Sestdien, 12. februārī, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notika kārtējais jauno virsnieku izlaidums

Nacionālā Aizsardzības akadēmija savu astoto gadadienu atzīmēja ar kārtējo jauno virsnieku izlaidumu. Vada komandiera kvalifikāciju un leitnanta zīmotnes saņēma 62 virsnieki. 51 no viņiem pedagoģijas bakalaura grādu. Nacionālie bruņotie spēki saņēma papildinājumu virsnieku vietnieku pakāpē arī no neklātienes kursa klausītājiem. Lielam skaitam virsnieku tika pedagoģijas bakalaura diplomi.

Ar šo izlaidumu Nacionālā aizsardzības akadēmija pabeigusi pāreju uz jaunajām mācību programmām. Šie absolventi akadēmijā iestājās 1996.gada vasaras beigās un četros gados apguva gan vada komandiera profesionālās iemaņas poligonā praksē, gan arī auditorijās daudz stundu veltīja akadēmiskajai izglītībai. Var droši sacīt, ka no šo jauno leitnantu vidus izaugs ne viens vien armijā un varbūt arī tautā cienīts komandieris. Vairāki no viņiem ar aktīvu sabiedrisko darbu, priekšzīmīgu disciplīnu un zināšanām ieguvuši akadēmijas pasniedzēju mīlestību — Edmunds Svenčs, Igors Harlapenkovs, Mārtiņš Liniņš, Andro Taimiņš, Aivis Šaicāns, Mareks Savickis, Raivis Ušackis, Gundars Sokolovskis, Edgars Strods, Guntis Pokulis un citi. No viņu vidus akadēmijas pasniedzēju saimei pievienojas Edmunds Svenčs, Raivis Melnis, Edgars Strods...

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Jaunais leitnants Edmunds Svenčs ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas dāvināto Goda zobenu 2000.gada 12.februārī; leitnants Viktors Jūlijs Akmentiņš, Edmunda Svenča vectēvs 1940.gadā

— Komandieru kungi! Jauno virsnieku vecāki, dzīvesbiedri, kolēģi, draugi! Jaunie virsnieki!

Katras valsts drošība ir pašas valsts rokās. Līdz ar to katrai valstij jābūt savai armijai, bruņotajiem spēkiem un vīriem, kuri ir gatavi uzvilkt karavīra formastērpu, ņemt rokās ieroci un aizstāvēt savu valsti. Mēs pašreiz piedzīvojam miera laikus un ticam, ka nekad mūsu karavīriem nevajadzēs pierādīt sevi uz šīs zemes cīņu laukos. Mēs ticam tam un vēlamies, lai Latvijā vienmēr valdītu miers, stabilitāte un pārticība. Bet, lai šīs lietas mēs pakāpeniski piepildītu, mums ir vajadzīgi karavīri un virsnieki.

Tāpēc mēs šodien šeit redzam krietnu pulku brašu jaunu visnieku, un es domāju, ka mēs — valsts un tauta — varam būt pateicīgi tām ģimenēm, tiem vecākiem, kuri pirms četriem pieciem gadiem atļāva saviem dēliem doties uz šo jauno mācību iestādi, kāda ir Nacionālā aizsardzības akadēmija, lai kļūtu par karavīru vadītājiem. Es kā aizsardzības ministrs saku jums paldies par to. Protams, gribu teikt paldies arī visiem karavīriem, kuri ir sasnieguši šo mērķi un izgājuši cauri visām grūtībām, pārvarējuši visas tās mācību problēmas, kuras katram ir nācies sastapt. Es domāju, ka viņus negaida viegla dzīve, jo bruņotajos spēkos ir ļoti daudz darāmā. No viņu prasmes, no viņu sirds, no viņu mērķtiecības un godprātības atkarīgs, vai mūsu bruņotie spēki spēs pārstāvēt valsts un tautas intereses, vai viņi būs krietni komandieri tiem puišiem, kuri nāks armijā un kuri viņiem būs jāvada.

Es vēlu jums šodien ņemt līdzi to visu, kas jums ir dots, un turpināt mācīties arī savās dienesta vietās. Jo labāk jūs sevi parādīsiet, jo lielākas iespējas jums būs augt kā komandieriem, kā cilvēkiem, kā speciālistiem. Un, es domāju, bruņotie spēki ir tā vieta, kur ir šīs iespējas. Jūsu dēli izvēlējušies labu profesiju — kalpot savai valstij un tautai. Lai mums visiem veicas, lai jauni virsnieki stājas pie savu uzdevumu veikšanas!

Jaunie virsnieki dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā              &n Foto: Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

Sveicēji un sveicamie

Svētku dienā sveicot leitnantus, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs, Latvijas karaskolas absolvents Tālivaldis Bērziņš sacīja:

— Kas bija tas dzenulis, kas mūs vedināja mācīties karaskolā? Galvenokārt tie bija mūsu militārās audzināšanas skolotāji ģimnāzijās. Tie bija tādi braši virsnieki, kādi jūs šodien izskatāties, un tie bija mums paraugs. 2.ģimnāzijā mums tāds elks bija 1937.gada pasaules meistars šaušanā ar revolveri virsleitnants Kārlis Kļava. Un militārās zinības nāca mācīties arī slavenu komandieru dēli. Es mācījos kopā ar ģenerāļa Kārļa Gopera dēlu Sergeju, pulkveža Arvīda Skurbes dēlu Vadimu.

Arī mūsu dienās. Edmunds Svenčs, saņemot Lielbritānijas aizsardzības ministra Malkolma Rifkina dāvāto Goda zobenu, ko pasniedz katra izlaiduma labākajam kadetam, sacīja:

— Apsolos šo zobenu nest savam godam, latvju slavai, tēvzemei un brīvībai! Lai attaisnotu šo uzticību, apsolos godam veikt savus virsnieka pienākumus un kalpot tēvzemei tā, kā to darījuši mans vectēvs un tēvs un man vēlējuši!

Edmunda vectēvs virsleitnants Viktors Jūlijs Akmentiņš šajās dienās atzīmēs savu 89.dzimšanas dienu. 1939.gadā kā virsnieka vietnieks iestājās karaskolā. Pēc tās beigšanas dienēja 1.jātnieku pulkā, tad 20.kavalērijas pulkā un vēlāk 181.strēlnieku pulkā Smiltenē. Latvijas armijai liktenīgajās dienās 1941. gadā Akmentiņš bija Litenē, bet viņam izdevās izbēgt. 1944.gadā viņu mobilizēja vācieši. Pēc mīnmetējnieku kursiem Paplakā Jūlijs Akmentiņš nonāca leģionā. 1945.gada februārī viņš nokļuva gūstā.

Edmunda vectēva kara stāsti, virsnieka patriota piemērs tā ietekmēja jaunā puiša dzīves ceļa izvēli, ka novirzīšanās no tā pat domās nebija iespējama. Aizsardzības akadēmijas arhīvā glabājas videomateriāli: pirmā kursa kadets Edmunds Svenčs, nostājies trenēta karavīra stājā, deklarē:

— Mans vectēvs mani audzināja stingrā disciplīnā, un mana izvēle kļūt virsniekam ir nelokāma.

Jaunos leitnantus sveica NAA rektors pulkvežleitnants Ilmārs Vīksne, Balvu pašvaldības vadītājs Ainis Šaicāns, kura dēls Aivis arī bija jauno virsnieku vidū, studentu korporācija "Tērvetija", kuras rindās ir septiņi absolventi, mākslinieki, laimīgie vecāki, radi, draugi.

Leitnants Mareks Savickis, runājot absolventu vārdā, sacīja:

— Mēs pateicamies akadēmijas vadībai, virsniekiem un visiem cilvēkiem, kuri ielikuši sirdi darbā, lai mēs kļūtu par Latvijas armijas virsniekiem!

Garā, bet laimīgā jauno leitnantu gaviļdiena, kas sākās ar pavēles nolasīšanu par leitnanta pakāpes piešķiršanu rīta agrumā, dievkalpojumu Doma baznīcā, maršu gar Brīvības pieminekli, svinīgo zvērestu Brāļu kapos, noslēdzās ar šampanieša glāzes tostu uz jauno leitnantu veselību un veiksmi.

Vectēva un mazdēla sapnis ir piepildījies. Bet Edmundam, tāpat kā pārējiem jaunajiem leitnantiem, tas ir tikai ceļa sākums. Per aspera ad astra!

Teksts un foto: Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"