Kas ietekmē ārstu darba samaksu

No 1.jūlija septiņās valsts ārstniecības iestādēs ārsti saņem vairāk nekā 400 latus mēnesī Foto: A.F.I.

Viens no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem, kas svarīgs lielai sabiedrības daļai, ir algu palielināšana valsts sektorā strādājošajiem. Ar zemajām algām neapmierināti skolotāji, policisti, tiesneši, arhivāri, bibliotekāri. Tiesa, ir viens izņēmums – neapmierināto vidū vairs nav mediķi.
Veselības ministrija (VM) izstrādājusi medicīniskā personāla algu paaugstinājuma grafiku, kuru sāka ieviest no šā gada 1.jūlija ārstniecības iestādēs, kas ir valsts aģentūras, kā arī slimnīcās, kurās VM ir kapitāldaļu turētāja. Kā liecina VM apkopotā informācija, no šā gada 1.jūlija septiņās slimnīcās vidējā ārstu darba samaksa par vienu slodzi pārsniedz 400 latus, bet VSIA “Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs” ārsti par vienu slodzi saņem 556,6 latus, vidējais medicīniskais personāls – 361,1 latu, bet jaunākais medicīniskais personāls – 275 latus.
Uzreiz jāpiebilst: ārstiem nav noteikta cietā alga, kā tas ir citās profesijās, bet gan tā ir iestrādāta pakalpojuma cenā, tātad ir saistīta ar sniegto pakalpojumu daudzumu. Turklāt daudz kas ir atkarīgs no iestādes vadītāja: kā tas sadala par pakalpojumiem saņemto samaksu. Tādēļ nav jābrīnās, ka dažādās ārstniecības iestādēs ir atšķirīga darba samaksa. Tomēr pārņem izbrīns par šādiem skaitļiem: klīnikā “Biķernieki” ārstu vidējā samaksā par slodzi ir 461,6 lati, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – 452,6 lati, Latgales novada rehabilitācijas centrā “Rāzna” – 421,1 lats, bet divās lielākajās valsts slimnīcās – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā attiecīgi tikai 396,2 lati un 383,2 lati. Jā, algas ir atkarīgas no sniegto pakalpojumu skaita, taču liekas neticami, ka abas lielākās Latvijas slimnīcas sniegtu mazāk pakalpojumu nekā, piemēram, klīnika “Biķernieki”. Tāpat nav īsti skaidri cēloņi, kādēļ Garīgās veselības aģentūras (atrodas Rīgā) ārstu vidējā darba samaksa par slodzi ir tikai 420 latu, bet Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā – 487 lati, Vecpiebalgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā – 430 latu (15% piemaksu saņem gan Rīgas, gan Aknīstes ārsti).
Kā “LV” skaidro PSKUS galvenais ārsts Māris Pļaviņš, viņa vadītajā slimnīcā ārsti sniedz daudzus maksas pakalpojumus, tādēļ līdztekus algām viņiem ir iespējas vēl piepelnīties, tas, protams, atstājot ietekmi uz algu politiku iestādē. Te gan vietā jautājums, vai tas nerada kādas nedraudzīgas sekas pacientiem, piemēram, mākslīgas rindas uz kādu pakalpojumu, ja gribi tikt ātrāk, lūdzu, maksā.
VM valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš “LV” atzina, ka tie ir tikai ministrijas apkopotie skaitļi un jelkādus secinājumus izdarīt vēl ir pāragri. Taču VM amatpersona uzsvēra, ka šī situācija noteikti tiks analizēta. Runājot par PKUS, R.Muciņš domā, ka algu apjoms ir saistīts arī ar slimnīcas ieguldījumiem dārgu medicīnisko tehnoloģiju iegādē, jo daudzas sarežģītas operācijas veic vienīgi PKUS. Amatpersona arī uzsvēra, ka cienītākie speciālisti un medicīnas profesori šajā slimnīcā nopelnot pietiekami. No neoficiāliem avotiem gan dzirdēts, ka tas mēdzot notikt arī uz jaunāko kolēģu un pacientu rēķina.
VM apkopotā informācija liecina, ka vidējā ārstniecības personāla, piemēram, medmāsu, vidējā darba samaksa ārstniecības iestādēs, kur valsts kapitāla daļu turētāja ir VM, no jūlija pieaugusi no 169,2 līdz 361,1 latam, savukārt jaunākajam medicīniskajam personālam no 113,4 līdz 275 latiem.
Darba samaksa ārstniecības personām ir atkarīga no amata kvalifikācijas kategorijas, faktiski veiktā darba apjoma, darba specifikas un citiem faktoriem.
Pašlaik valstī noteiktā zemākā darba alga medicīnas darbiniekiem ir 70% no darba samaksas, kas ārstiem ir vidēji 255 lati, vidējam medicīniskajam personālam – 148 lati, bet jaunākajam medicīniskajam personālam – 107 lati.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv