Kā latu nomainīs eiro

Jautājumi un atbildes

XI.

Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005.

Jautājums. Kāds ir Eiropas Centrālās bankas diorektorāta sastāvs?
Atbilde. Direktorāts kā ECB praktiskās vadības institūcija ir prezidents, viceprezidents un četri par bankas galvenajām funkcijām atbildīgi direktori.

Jautājums. Kāds ir lēmumu pieņemšanas mehānisms ECB padomē?
Atbilde. Parasti ECB padomē lēmumus pieņem ar parastu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” balsu skaits sakrīt, izšķirošā ir ECB prezidenta balss.

Jautājums. Kāda ir Eiropas Centrālās bankas neatkarības pakāpe?
Atbilde. Šī aktuālā problēma skar arī Latvijas Bankas darbību, latu nomainot ar eiro.

Šinī jautājumā pastāv divi viedokļi. Pēc pirmā uzskata, ECB neatkarības pakāpe ir visai augsta, jo saskaņā ar Māstrihtas līgumu ne tikai ECB, bet arī nacionālās emisijas banku darbība īstenojas bez jebkādiem ES un tās dalībvalstu iestāžu norādījumiem un spiediena. Situācijas īpatnība ir tā, ka Eiropas Centrālo banku sistēmas statūti ir Māstrihtas līguma sastāvdaļa un tos var mainīt vienīgi ar visu ES dalībvalstu vienbalsīgu lēmumu. Daudzās valstīs, lai izmainītu Centrālās emisijas banku statūtus, pietiek ar parlamentu lēmumu, ko pieņem ar parastu balsu vairākumu. ECB direktorāta locekļu neatkarību garantē arī tas, ka tos ieceļ amatā uz ilgāku laiku bez tiesībām priekšlaikus atsaukt. Tā ECB direktoru darbības laiks ir astoņi gadi. Taču otrreizējā iecelšana amatā ir liegta. Slimības un citu iemeslu dēļ ECB prezidents un direktorāta locekļi var demisionēt. Nacionālo emisijas banku prezidentus ieceļ uz pieciem gadiem ar iespēju tikt apstiprinātiem atkārtoti. Šis nosacījums attieksies arī uz Latvijas Bankas prezidentu. Īpaši nodrošināta ir ECB finanšu neatkarība: tā kapitāla īpašnieki ir EMS dalībvalstu centrālās bankas, un tikai tām ir tiesības ar šo kapitālu rīkoties.
Cits viedoklis ir, ka jāatšķir ECB un ECBS formālā un reālā neatkarība. Kā jau norādījām, ECB ir Eiropas Monetārās savienības izpildinstitūcija un Eiropas Savienības monetārās politikas īstenotāja. Tas vien jau ierobežo ECB neatkarību, tās vadībai gribot negribot jāuzklausa savu “saimnieku” vēlmes un netieši izteiktie norādījumi.
Pēdējo gadu pieredze liecina, ka ECB ir pietiekami neatkarīga, kas, piemēram, izpaudās nostājā, neņemot vērā eiro kursa ievērojamu kāpumu pret dolāru, nemainīt savu aizdevumu procenta likmi.

Jautājums. Kādas Latvijas Bankas funkcijas saglabāsies?
Atbilde. Pirmkārt, visus aprēķinus eiro emisijai skaidrās naudas apgrozībai Latvijā veiks LB. Tai rūpīgi jāseko līdzi visām izmaiņām šai jomā, piemēram, kā pieaugs nepieciešamais skaidrās naudas daudzums sakarā ar darba apmaksas un pensiju apmēra izaugsmi un kā mazināsies nepieciešamība pēc skaidrās naudas sakarā ar debetkaršu un kredītkaršu tālāko izplatību, norēķiniem ar interneta starpniecību.
Otrkārt, LB joprojām organizēs monētu kalšanu. Latvijas naudas apgrozībai noteiks monētu emisijas apjomu.
Treškārt, LB arī turpmāk jāatbild par cenu stabilitāti Latvijā, nepieļaujot pieprasījuma inflāciju (LB objektīvi nespēj apkarot to izmaksu un cenu kāpumu, kas saistās ar ārējiem apstākļiem, piemēram, importēto degvielu cenu pieaugumu).
Ceturtkārt, LB ir un paliek vienīgais skaidrās naudas izdales centrs, kas eiro naudaszīmes un eiro un centu monētas piegādās skaidrās naudas izmaksu vietām – bankām un citām organizācijām. Piektkārt, saglabāsies visas citas LB funkcijas un pienākumi, kas nav saistīti ar lata nomaiņu ar eiro.

Jautājums. Vai LB, kļūstot par Eiropas Centrālo banku sistēmas locekli, saglabās līdzšinējo neatkarību?
Atbilde. Latvijas Banka, salīdzinot ar citu valstu centrālajām bankām, ir ar visai augstu neatkarības pakāpi; LB nav jāatskaitās Saeimai par savu darbību, tā īsteno monetāro politiku Latvijā bez jebkādiem ārējiem norādījumiem, ir ar visai ierobežotu atbildības pakāpi par ekonomiskajiem procesiem valstī, pat algas apmērus LB prezidentam nosaka nevis Saeima, bet Bankas padome.
Māstrihtas lēmumi, no vienas puses, LB neatkarību tiesiski nostiprina, bet, no otras puses, iegrožo attiecībā uz naudaszīmju emisiju, valūtas kursu noteikšanu, valūtu krājumu pārvaldīšanu.
Vienlaikus LB prezidents kā ECB padomes pilntiesīgs loceklis piedalās monetārās politikas noteikšanā Eiropas Monetārajā savienībā, būtībā visā Eiropas Savienībā. Latvijas Bankas neatkarības mazināšana izriet no Eiropas integrācijas kopējām nostādnēm.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks