Budžeta grozījumi gatavi galīgajam lasījumam

Vakar Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē izskatīja Saeimā iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā par šā gada valsts budžetu, atbalstot lielāko daļu no gandrīz piecsimt iesniegtajiem priekšlikumiem.

Ministru kabineta 2005.gada 29.augusta ārkārtas sēdē Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Optimistiskās prognozes

Deputāti savu atbalstu lielākoties bija pauduši dažādiem pašvaldību investīciju projektiem, kā arī projektiem, kas izstrādāti sociālo jautājumu risināšanai.
Jau vēstīts, ka šā gada valsts budžeta grozījumos paredzēts valsts budžeta ieņēmumus palielināt par 126,9 miljoniem latu – līdz 2,702 miljardiem latu. Tik optimistiskas prognozes grozījumos iestrādātas, ņemot vērā straujāku ekonomisko izaugsmi (šogad plānots 7,5% IKP pieaugums) un nodokļu administrācijas veiksmīgo darbu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumus paredzēts palielināt par 108 miljoniem latu – līdz 1,98 miljardiem latu. Finanšu ministrijas (FM) preses dienests skaidro, ka pieaugumu nodrošinās lielāki pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, muitas nodokļa, azartspēļu nodokļa un nenodokļu ieņēmumi. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi pieaugs par 21,7 miljoniem latu, un šo pieaugumu nodrošinās galvenokārt sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma palielināšanās. Par ievērojamu summu – 35,2 miljoniem latu – samazināts prognozētais ārvalstu finanšu palīdzības apmērs.

Lai nākamgad būtu vieglāk

Kā norāda FM Komunikācijas departamentā, budžeta grozījumu mērķis cita starpā ir zināmā mērā atslogot nākamā gada valsts budžetu, atsevišķus vienreizējos maksājumus veicot jau šogad. Budžeta grozījumos paredzēti papildu izdevumi pašvaldībām – aizņēmuma limits tām palielināts par 153,7 miljoniem latu. Tajā pašā laikā nav plānots palielināt tā dēvēto budžeta bāzi – izdevumus, kas tieši fiskāli ietekmē 2006.gada budžetu.
Grozot šā gada valsts budžetu, MK atbalstījis Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ierosinājumu un nolēmis rezervēt 10 miljonus latu iespējamās NATO valstu un to valdību vadītāju sanāksmes organizēšanai un ar šo sanāksmi saistīto drošības pasākumu garantēšanai. Ja tomēr sanāksme nākamgad Rīgā nenotiks, minētie līdzekļi tiks izmantoti valsts budžeta deficīta segšanai.
Budžeta grozījumu ietvaros veikta arī līdzekļu pārdale gan starp vairāku ministriju programmām vai apakšprogrammām, gan starp vienas ministrijas programmām vai apakšprogrammām, kā arī starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Izdevumu finansēšanai novirzīti virsplāna ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi.

Lielākais ieguvējs – Zemkopības ministrija

Kā zināms, aizvadītajā ceturtdienā Saeima jau konceptuāli atbalstīja valdības izstrādāto budžeta grozījumu projektu, kas paredz no valsts pamatbudžeta papildus piešķirt 134,7 miljonus latu prioritāriem pasākumiem dažādās nozarēs. Vislielākais papildu finansējums – 33,33 miljoni latu – paredzēts Zemkopības ministrijai. Finanšu ministrijai atvēlētais 14,71 miljons latu tiks novirzīts iemaksām Eiropas Savienības budžetā, kā arī dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai zemniekiem. Starp lielajiem ieguvējiem minama arī Satiksmes ministrija, kam papildus paredzēts piešķirt 13,79 miljonus latu, Veselības ministrija, kas saņems 13 miljonus latu, un Izglītības un zinātnes ministrija, kurai tiks 10,25 miljoni latu.
Ievērojamas papildu summas plānots atvēlēt arī Labklājības ministrijai (8,14 miljonus latu), Iekšlietu ministrijai (7,76 miljonus), Tieslietu ministrijai (4,59 miljonus), Kultūras ministrijai (2,84 miljonus), Ārlietu ministrijai (1,71 miljonu), Aizsardzības ministrijai (1,39 miljonus), Ekonomikas ministrijai (1,34 miljonus), radio un televīzijai (1,31 miljonu).
Mazāk naudas saskaņā ar iecerētajiem budžeta grozījumiem tiks Vides ministrijai (184 tūkstoši latu), Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam (187 tūkstoši), Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (200 tūkstoši), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (440 tūkstoši), Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam (500 tūkstoši), kā arī Valsts cilvēktiesību birojam (24,6 tūkstoši), Augstākajai tiesai (67,8 tūkstoši), prokuratūrai (145 tūkstoši), Valsts kontrolei (330 tūkstoši).
Dažādām mērķdotācijām pašvaldībām paredzēts atvēlēt 18,21 miljonu latu, turklāt aizņēmumu limits pašvaldībām palielināts par 9 miljoniem latu.
Otrajā, galīgajā, lasījumā šā gada valsts budžeta grozījumi tiks izskatīti šodien Saeimas ārkārtas sēdē.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv