Apmeklējot Krāslavas rajona pagastus

Pārrunājot arodskolu nepieciešamību pielāgoties mūsdienu darba tirgus prasībām, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.augustā Dagdas arodvidusskolā uzsvēra, ka reģiona mērogā ir būtiski panākt kopīgu izpratni starp pašvaldībām, uzņēmējiem, zemniekiem un izglītības sistēmas pārstāvjiem par reģiona turpmāko attīstību un par nepieciešamo speciālistu apmācību. Prezidente atzīmēja, ka partnerība starp pašvaldību, uzņēmējiem un izglītības sistēmas pārstāvjiem ir būtiska arī augstākās izglītības speciālistu apmācībai un studentu atbalstam, lai ar reģiona veidotām stipendijām atbalstītu tos jauniešus, kas no attāliem lauku reģioniem studētu lauksaimniecību augstākajā līmenī.
Sarunā apspriesta arodizglītības ciešā sasaiste ar reģionu sociālās vides uzlabošanu, tā, piemēram, tika uzsvērts, ka ir jāturpina jau aizsāktā pieredze arodvidusskolām sadarboties ar nodarbinātības dienestiem, lai palīdzētu bez darba palikušiem strādniekiem apgūt darba tirgum vajadzīgo izglītību.
Tika arī uzsvērts, ka demogrāfiskā bedre, kas sāk rasties tādēļ, ka daudz cilvēku aizplūst uz ārzemēm, bet jaunieši – uz pilsētām, tuvākajos gados var radīt krīzi gan arodskolu pastāvēšanā, gan plašākā mērogā – darbaspēkam, kas nepieciešams reģiona attīstības veicināšanai.
Prezidente arī uzsvēra, ka ļoti pārdomāti ir jāizturas pret Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistīšanu, jo, kā rāda citu dalībvalstu pieredze, būtiskākais ir ieguldīt ES līdzekļus cilvēku resursos un izglītībā, tieši to apstiprina Īrijas sekmīgais piemērs.
Prezidente arī uzsvēra nepieciešamību katram rast to specializāciju tirgū, kas būtu konkurētspējīga plašākā mērogā, bet pamatotos uz attiecīgā reģiona klimatiskajām īpatnībām un zemes ražīgumu.
26.augustā Krāslavā, tiekoties ar iedzīvotājiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra: “Nevis ekonomiskie rādītāji dod cilvēka vērtību, bet gan viņa mīlestība pret savu zemi. Šis ir jūsu novads, te ir jūsu senču zeme, jūs to mīlat un jums par to ir jāgādā. Jums ir iespējams ar savām rokām un darbu to attīstīt, bet jums ir arī iespējams ļaut šai zemei palikt novārtā un aizaugt ar nezālēm,” teica prezidente. Viņa atzīmēja, ka šie pārmaiņu laiki nevienam nav viegli, taču ir jābūt uzņēmīgiem, jāturpina izglītoties un jāmeklē risinājumi tam, ka Krāslavas rajons atrodas ģeogrāfiski tālu no galvaspilsētas. Arī dažādas izmaksas pieaug, taču šis Krāslavas apmeklējums apliecina, ka cilvēki var atrast sev piemērotu specialitāti, lai veiktu sekmīgu uzņēmējdarbību un rūpētos par savas apkārtnes uzlabošanu.
Tiekoties ar Krāslavas rajona pagastu pārstāvjiem, tika uzsvērts, ka ir jārod jauni risinājumi, kā mazināt darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm, kā arī jāpanāk, lai kvalificēts darbaspēks neaizplūstu no rajona uz galvaspilsētu. Prezidente arī uzsvēra nepieciešamību pašam rajonam veidot sava veida partnerības tīklus, kuru ietvaros cits citam savstarpēji palīdzētu novada attīstībā, un tas nozīmētu pašvaldībai izprast uzņēmēju vajadzības un arodizglītībai piemēroties darba tirgum.
Pārrunājot pārrobežu sadarbību, Valsts prezidente aicināja cilvēkus turpināt pārrobežu kontaktus ar Baltkrieviju, lai tās pilsoņi arvien vairāk iepazītu demokrātiju.

Valsts prezidenta preses dienests