Par Baltijas jūras parlamentāro konferenci

Pirmdien, 29.augustā, Lietuvā, Viļņā, darbu sāka 14.Baltijas jūras parlamentārā konference, kurā piedalās arī Latvijas parlamenta delegācija. Konferences darba pirmajā dienā tās dalībnieki apsprieda divas tēmas – sadarbība Baltijas jūras reģionā un parlamentārā dimensija, stabilitāte un demokrātija Baltijas jūras reģionā.
Diskutējot par pirmās sesijas jautājumu, konferences dalībnieki pieskārās trim galvenajām tēmām – Baltijas jūras ekoloģiskajam stāvoklim, nevalstisko organizāciju iesaistīšanai Baltijas jūras reģiona aktuālo problēmu risināšanā un Baltijas jūras parlamentārās konferences jaunajam reglamentam.
Gandrīz visi ziņotāji un debatētāji akcentēja nopietno situāciju Baltijas jūras piesārņojuma jomā. Viņi uzsvēra draudus, ko rada zvejniecības, tūrisma, enerģētikas, kā arī jūras transporta radītais piesārņojums, un aicināja Baltijas jūras valstu valdības, Baltijas jūras valstu padomi, Helsinku komiteju (tajā ietilpst deviņas Baltijas jūras valstis un Eiropas Savienība) un Eiropas Savienību panākt saskaņotu Eiropas jūras stratēģijas īstenošanu visā Baltijas jūras sateces baseinā.
Runājot par aktīvu līdzdalību Baltijas jūras problēmu apzināšanā un risināšanā, vairāki runātāji norādīja uz nevalstisko organizāciju iesaistes nepieciešamību. Vairākkārt tika piesaukts Baltijas jūras nevalstisko organizāciju forums un sadarbība ar atsevišķu Baltijas jūras valstu nevalstisko organizāciju tīkliem. “Ir būtiski, lai nevalstiskās organizācijas iesaistītos reģionam svarīgu jautājumu risināšanā, un apkārtējās vides aizsardzība ir viens no tādiem. Mēs esam gatavi konstruktīvai sadarbībai ar parlamentāro konferenci,” uzsvēra ziņotājs par nevalstisko organizāciju tīklu Baltijas jūras reģionā. Vienlaikus gan tika norādīts arī uz nepieciešamo oficiālo varu atbalstu, tostarp arī uz nepietiekamo finansējumu.
Baltijas jūras parlamentārās konferences Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs, Igaunijas parlamenta deputāts Trivime Velliste ziņoja par komitejas izstrādāto jaunā reglamenta projektu, kas paredz konferences darbības optimizāciju un ciešāku koordināciju, kā arī lielāku pilnvaru piešķiršanu konferencei.
Ar ziņojumu konferencē uzstājās arī “TheoBalt” pārstāvis – tā ir starpkonfesionāla organizācija, kas apvieno trīs Baltijas jūras reģiona baznīcas – pareizticīgo, luterāņus un katoļus.
Konferences otrajā sesijā plašākās diskusijas izraisīja Lietuvas pārstāvja ziņojums par Baltijas jūras reģiona lomu Eiropas Savienības jauno kaimiņu politikā. Ziņotājs uzsvēra, ka pēc eventuālas ES paplašināšanas 2007.gadā ES austrumu robeža pārsniegs piecus tūkstošus kilometru, tāpēc kaimiņattiecības ir ļoti svarīgs ES ārpolitikas jautājums. Viņš skāra pašreizējo sadarbību gan ar Dienvidkaukāza valstīm, gan Ukrainu un Moldovu un uzsvēra, ka izolācijas politika attiecībā pret Baltkrieviju nav veicinājusi attiecību uzlabošanu ar šo kaimiņvalsti; šo domu akcentēja arī visi debašu dalībnieki. Šodien konferences dalībnieki darbu turpina.