Ilze Rozenlauka, Aija Gūtmane (Latvijas Valsts arhīvs):

Latvijas Sarkanais Krusts pēckara Vācijā

Referāts starptautiskajā konferencē "Trimdas arhīvi atgriežas" Rīgā 2000. gada 15. septembrī

Viena no nozīmīgākajām latviešu organizācijām, kas darīja visu iespējamo, lai palīdzētu trūkumā un grūtībās nonākušajiem latviešiem Vācijā tūlīt pēc kara, bija Latvijas Sarkanais Krusts.

Latvijas Sarkanais Krusts ir dibināts 1918.gada 20.novembrī. Sniedzot palīdzību Pirmajā pasaules karā cietušajiem un turpinot paplašināties, vēlāk izveidoja plašu veselības aprūpes sistēmu.

Padomju karaspēkam okupējot Latvijas teritoriju, 1940.gada vasarā Latvijas Sarkanā Krusta darbība tika pārtraukta un personāls nomainīts pret sistēmai lojāliem darbiniekiem.

Pēc vācu okupācijas karaspēka ienākšanas Latvijā Latvijas Sarkanais Krusts uz brīdi atjaunoja savu darbību, taču arī vācu militārā pārvalde neatzina latviešu nacionālās organizācijas, un LSK darbība 1941.gada 30.novembrī tika apturēta, bet tā īpašumā esošās medicīnas iestādes pārgāja vācu militārās pārvaldes uzraudzībā izveidotās latviešu organizācijas — Tautas Palīdzības pārziņā.

Tuvojoties frontes līnijai, liela daļa Latvijas iedzīvotāju 1944. gadā emigrēja uz Rietumeiropu un kļuva par bēgļiem. Šajā statusā nokļuva liela daļa Latvijas inteliģences, vadošo politisko un sabiedrisko darbinieku. Lai spētu pilnīgāk organizēt palīdzības sniegšanu bez dzimtenes palikušajiem bēgļiem, Latvijas Sarkanais Krusts tika atjaunots.

Viens no Latvijas Sarkanā Krusta atjaunotājiem Vācijā un ilggadējs valdes loceklis bija Ādolfs Šilde. Pateicoties Ādolfa Šildes lielajam ieguldījumam, izveidots plašs arhīvs, kas atspoguļo Latvijas Sarkanā Krusta darbību emigrācijā.

Dokumentus par Latvijas Sarkanā Krusta darbību emigrācijā Ādolfa Šildes meita Rasma Kārkliņa šogad nodeva Latvijas Valsts arhīvam. Ādolfs Šilde tūlīt pēc LSK atjaunošanas 1945. gadā kļuva par LSK Aizgādības pārvaldes priekšnieku un Galvenās valdes locekli, vēlāk — par vicedirektoru. Kopā ar Ā.Šildi aktīvi darbojās arī viņa sieva Aina Šilde . Viņa kārtoja aprūpes lietas un lietvedību, un ar 1958. gadu ieņēma ģenerālsekretāres amatu. LSK dokumenti ir daļa no Ā.Šildes sakārtotā arhīva. Tie aptver laika posmu no 1944. līdz 1998. gadam.

LSK galvenās darbības sfēras pirmajos trimdas gados bija bēgļu aprūpe, karavīru apzināšana un palīdzības sniegšana tiem, neredzīgo apzināšana, bērnu — bāreņu aprūpe, pazudušo ģimenes locekļu meklēšana, dokumentu sagatavošana izceļot gribētājiem un daudzi jo daudzi citi sīki darbiņi, kas bija jāveic, lai palīdzētu katram, kam palīdzība bija nepieciešama. Turpmākajos gados klāt nāca ļoti nozīmīgs darba veids — uz Sibīriju deportēto Latvijas iedzīvotāju apzināšana un palīdzības sniegšana tiem.

Pirmajos trimdas gados viena no galvenajām darbības jomām bija saistīta ar latviešu karagūstekņu apzināšanu, atbrīvošanu no karagūstekņu nometnēm un pārvietošanu uz darba nometnēm, glābšanu no izdošanas padomju karaspēkam. Tika veikts plašs skaidrošanas darbs par latviešu leģiona veidošanos un statusu vācu armijā, par ko liecina sarakste ar Latvijas sūtņiem Londonā un Vašingtonā un t.s. Pro Memoria , kurās izklāstīja faktus par Latvijas Republikas okupāciju, leģiona veidošanu u.c., kas tika iesniegti sabiedroto militārajām pārvaldēm. LSK arhīvā saglabājušies vairāki karavīru saraksti, kritušo saraksti, karavīru un to piederīgo vēstules ar lūgumiem palīdzēt.

Pēc latviešu karavīru atbrīvošanas no gūstekņu nometnēm bija nepieciešams sagādāt civilo apģērbu un pārtiku, atrast apmešanās vietu un darbu. Par šo darbu var uzzināt no LSK gada pārskatiem un LSK dāmu komitejas pārskatiem.

Daudzi karagūstekņi atradās slimnīcās, bija kļuvuši invalīdi. LSK sastādīja invalīdu sarakstus, sarakstījās ar karavīriem par protēžu izgatavošanu, pieņēma un izpildīja protēžu pagatavošanas pieprasījumus. Tā kā nepiederošiem nebija iespējams iekļūt karagūstekņu nometnēs, šajā darbā iesaistīja mācītājus. Latvijas Sarkanā Krusta vārdā amerikāņu un franču okupācijas zonā darbojās mācītājs Arnolds Liepiņš.

Īpašu aprūpējamo grupu veidoja neredzīgie kara invalīdi un civilie neredzīgie. LSK viņiem sagādāja spieķus un tumšās brilles, palīdzēja apgūt Braila rakstu, kā arī vēlāk rūpējās par aroda apmācību. Marburgā, kur darbojās vācu neredzīgo studiju centrs, tika izveidota latviešu neredzīgo nometne. LSK paspārnē 1947.gada jūlijā neredzīgie izveidoja savu Neredzīgo kopu, kura arī vēlāk turpināja darboties Latvijas Sarkanā Krusta paspārnē. Kopai tika izveidota sava skaņu ierakstu bibliotēka, tā ieskaņoja savu laikrakstu "Dzintars".

Viena no traģiskākajām problēmām bēgļu sabiedrībā Vācijā 1945–1947. gadā bija bērnu — bāreņu un no Latvijas evakuēto bērnunamu bērnu tālākais liktenis. Dokumenti liecina par Aizgādības pārvaldes un tās priekšnieka Ādolfa Šildes lielo ieguldījumu, rūpējoties par šiem bērniem. Latvijas Sarkanais Krusts organizēja audžuvecāku meklēšanu bez vecākiem palikušajiem bērniem. Par to liecina LSK sarakste, kurā latviešu ģimenes izsaka savu gatavību pieņemt audzināšanā vienu vai divus bāreņus. LSK arhīvā bez sarakstes ir LSK protokoli par audžuvecāku personības izvērtēšanu un akti par audžuvecāku tiesību piešķiršanu.

Palīdzību saņēma arī grūtībās nonākušās daudzbērnu ģimenes. LSK arhīvā glabājas LSK pilnvaroto veidoti daudzbērnu ģimeņu saraksti ar norādēm par bērnu veselības stāvokli un nepieciešamākajām lietām, dokumenti par saņemto palīdzības sūtījumu sadali. Īpaša vērība tika pievērsta jauno un topošo māmiņu aprūpei. Arhīvā atrodami pieprasījumi saņemt zīdaiņu pūriņus, pūriņu sadales saraksti, pateicības un apstiprinājumi par saņemšanu.

Jau 1946. gadā aizsākās karā un bēgļu gaitās pazudušo piederīgo meklēšana, kas turpinājās visus pēckara gadus. Šajā darbā aktīvi iesaistījās arī LSK. Jau LSK darbības sākumā Informācijas birojs, kas darbojās Eslingenē, izveidoja plašu uzziņu kartotēku ar ziņām par privātpersonām, karagūstekņiem, kritušajiem un bezvēsts pazudušajiem.

Paralēli līdz 1967.gadam tika izmantota arī Latvijas Centrālās komitejas meklēšanas kartotēka, kad visus LCK izziņu materiālus pārņēma LSK un kļuva par vienīgo centru pazudušo meklēšanai.

Trimdā nonākušajiem latviešiem bez aprūpes bija svarīga arī to juridiskā statusa nokārtošana. Šajos jautājumos LSK darbojās gan kā padomdevējs, gan kā starpnieks starp cilvēku un valsts institūcijām. Pirmais bēgļiem aktuālais juridiskais jautājums bija Latvijas ārzemju pasu iegūšana, lai latviešu bēgļi varētu izceļot no Vācijas. LSK nodarbojās ar to personu sarakstu sastādīšanu, kam bija nepieciešamas pases, anketu vākšanu un pārsūtīšanu uz vēstniecību Londonā, pasu pārsūtīšanu adresātiem. Vēlāk, jau 50. un 60. gados, aktuāla kļuva Vācijā palikušo latviešu pensiju jautājuma kārtošana. LSK izmantoja savus sakarus ar Vācijas pārvaldes iestādēm, palīdzēja sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus pensiju jautājuma kārtošanai.

Jau piecdesmitajos gados, kad lielākā daļa bēgļu bija izceļojuši un Vācijā nometnēs palikušie tika regulāri aprūpēti, LSK pievērsās palīdzības sniegšanai latviešiem Latvijā. LSK sūtīja paciņas gan no saviem saziedotajiem līdzekļiem, gan, kārtojot muitas formalitātes un reizēm sedzot muitas izdevumus, pārsūtīja ārvalstīs dzīvojošo tuvinieku sagatavotās paciņas. Sākotnēji tie pārsvarā bija medikamentu sūtījumi, taču pēc tam, kad Padomju Savienībā 1960. gadā pieņēma likumu, kas medikamentu ievešanu no ārzemēm stipri ierobežoja, šo sūtījumu skaits stipri saruka. Pārsvarā sūtīts tika apģērbs un pārtika.

No LSK darbības gada pārskatiem redzams, ka sistemātiski tika vāktas ziņas par cilvēkiem, kas deportēti uz Sibīriju, par nometnēm un dzīvi tajās. Lai atvieglotu deportēto dzīvi, uz nometnēm tika sūtītas medikamentu, pārtikas un apģērbu paciņas. Ir saglabājusies plaša sarakste ar lūgumiem palīdzēt tuviniekiem gan Sibīrijā, gan Latvijā pēc atgriešanās no Sibīrijas.

Latvijas Sarkanā Krusta arhīva dokumenti ir nozīmīga liecība par latviešu dzīvi emigrācijā, īpaši pirmajos pēckara gados. Šie dokumenti paver Latvijas vēstures pētniekiem iespēju atklāt emigrācijā devušos latviešu dzīves melnākās dienas no pirmavotiem — lasot vēstules, kurās atklājas kāda konkrēta cilvēka dzīves mirklis un aktuālās problēmas.