Ziņas no skolas – vecāku telefonā

Jaunajā mācību gadā 200 Latvijas skolas pieteikušās izmantot Informācijas tehnoloģiju sabiedrības “Digitālās ekonomikas attīstības centrs” (DEAC) izstrādāto elektronisko žurnālu “e-klase”.

Tas ļaus vecākiem īsziņu veidā saņemt informāciju par bērna gaitām skolā – kontroldarbu, eksāmenu un centralizēto pārbaudes darbu rezultātiem, stundu apmeklējumu un kavējumiem. Vecāki saņems arī citu informāciju – bērnam izteiktās piezīmes un skolotāju paziņojumus.

Atvieglot dzīvi vecākiem

Projekta autors un DEAC vadītājs Jānis Kaģis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atklāja, ka ideja par mūsdienīgām komunikācijas metodēm ar skolu radās pēc viņa paša pieredzes. Patiesā informācija par bērna dzīvi skolā vecākus nereti sasniedz novēloti. Ne katru vakaru izdodas pārbaudīt dienasgrāmatu, arī sarunā ar pusaudzi ne vienmēr atklājas patiesā aina. Savukārt vidusskolas klasēs sekmju izrakstu vecāki saņem vienu reizi mēnesī. Tāpēc nevēlamas novirzes atzīmēs, kā arī pārlieko kavējumu skaitu konstatē “post factum”. J.Kaģis neslēpj, ka sākotnēji bija doma tādā veidā atvieglot dzīvi vecākiem, arī taupīt savu un skolotāju laiku, lai nevajadzētu garas stundas pavadīt vecāku sapulcēs. Lai pārliecinātos, ka moderna komunikācija ar skolu un minētās problēmas ir svarīgas arī citās ģimenēs, J.Kaģis paziņu lokā un vēlāk internetā veica aptauju. Rezultāti apliecināja iepriekš pieņemto – vecāki atbalstītu modernu saziņu ar skolu.

Moderns skolvadības projekts

Projekta pirmā bezdelīga šajā pavasarī bija Lielupes vidusskola. Gan skolas vadība, gan vecāki piekrita piedalīties projektā. Skolai tas nozīmēja elektroniskā žurnāla ieviešanu un datu ievadi par sekmēm, nosebojumiem. Savukārt vecāki, kas labprātīgi piekrita jauninājumam, pirmo informāciju par bērna atzīmēm un citas ziņas no skolas saņēma mobilajā telefonā īsziņas veidā. “Uzrunājot skolas, lai projektu izvērstu, mēs kopā ar pedagogiem nonācām pie atziņas, ka šodien skolotājam liels laiks ir jāpavada, rakstot dažādas atskaites. Reizēm pat likās, ka skolotājam gatavošanās mācību stundām kļuvusi par pakārtotu,” stāsta J.Kaģis.
Ar informācijas apriti starp skolēniem, vecākiem un pedagogiem, pēc J.Kaģa stāstītā, ir izveidojies apburtais loks. Izglītības likumā noteikts, ka skolas pienākums ir informēt vecākus par norisēm skolā. Tomēr dialogs ar vecākiem veidojas pārlieku lēni gan skolotāju administratīvās noslogotības, gan ierobežoto finanšu dēļ. Rezultātā vecāki bieži nezina, kas notiek skolā, savukārt skolotāja normālu un operatīvu komunikāciju ar bērna vecākiem, piemēram, runājot pa telefonu, ierobežo skolas noteiktais telefonsarunu limits.
Analizējot iepriekšteikto, sākotnēji iecerētais projekts – īsziņa vecākiem par bērna sekmēm un cita informācija – pārauga nopietnā skolas elektroniskās informācijas apkopošanas projektā. J.Kaģis norāda, ka, veidojot fiziskajam klases žurnālam analogu žurnālu elektroniskā formā (ar visiem ierakstiem par mācību vielu, atzīmēm, kavējumiem), bija iespēja ieprogrammēt, lai atskaites, pārējie ziņojumi, kas jāpilda klases audzinātājam un priekšmeta skolotājam, veidotos automātiski. Šādas sistēmas izveide papildina skolvadības metodisko materiālu izveidi un dod iespēju mācību procesa organizatoram operatīvi analizēt procesus.
Lai gan uzrunātas ir visas pāri par 1000 Latvijas skolām, pagaidām projektā piedalīties piekritušas 200, un tikai 15 no tām atrodas Rīgā. Jau no ceturtdienas, 1.septembra, šajās skolās visu ar mācību procesu saistīto informāciju ievadīs elektroniskajā datu bāzē, bet skolēnu vecāki, kas pieteiksies uz “e-klases” pakalpojumu, varēs nepieciešamo informāciju saņemt savā mobilajā telefonā īsziņas veidā. “Tas nozīmē, ka paralēli pastāvēs gan parastais klases žurnāls, gan elektroniskais. Datus elektroniskajā žurnālā varēs ievadīt tikai skolotājs, un tas darbosies līdzīgi kā internetbanka: pieejas kodi žurnālam būs tikai konkrētām personām – skolotājiem. Sistēmai ir izveidoti nopietni drošības aizsarglīdzekļi, tā bija Datu valsts inspekcijas prasība,” stāsta J.Kaģis. Interesi par projektu šobrīd bremzē arī skolu patlaban prioritārās saimnieciskās un administratīvās rīcības – gatavošanās jaunajam mācību gadam ar klašu iekārtošanu, stundu saraksta veidošanu. J.Kaģis prognozē, ka pēc mēneša no projektā iesaistītajām skolām parādīsies pirmās atsauksmes, kas radīs rezonansi.

Par informāciju maksā vecāki, nevis skola

Projekta ieviešanā skola neiegulda savus līdzekļus. Starp DEAC un skolu noslēdz sadarbības līgumu par informācijas apriti, kas noteikta likumdošanas ietvaros. Projekta izmaksu sedzēji būs vecāki, kas īsziņas veidā saņems informāciju no skolas. Ja vecāki piekrīt šādai saziņai, tie raksta iesniegumu skolas vadībai un tiek pieslēgti pakalpojuma saņemšanai. Pirmo mēnesi, lai pārliecinātos par pakalpojuma efektivitāti, īsziņas vecāki saņems par brīvu. Sākot ar otro mēnesi maksa par saņemtajām īsziņām būs iekļauta mobilā telefona rēķinā. J.Kaģis lēš, ka vidēji mēnesī par īsziņām no skolas vecāki varētu maksāt vienu latu. Ja bērns nav resgalis un nesaņem piezīmes par uzvedību, īsziņu būs mazāk. Savukārt lielo palaidņu un nosebotāju vecākiem DEAC ir ieprogrammējuši maksimālo īsziņu maksu – divi lati mēnesī. Ja īsziņu būs vairāk, uzņēmums par tām samaksu neprasīs. Priekšapmaksas karšu lietotājiem vecākiem norēķinos par īsziņām piemēros ierasto priekšapmaksas kārtību – avansu viena lata vērtībā. Līdz šim “e-klases” izstrādē ieguldīti 120 000 latu. DEAC pārstāvis piebilda, ka ieguldītos līdzekļus iecerēts atgūt trīs gadu laikā.
Viena no problēmām projektam “e-klase”, pēc J.Kaģa teiktā, ir datu ievade elektroniskajā žurnālā. “Jaunievedumus vienmēr uztver piesardzīgi. Tā ir ne tik daudz laika, cik psiholoģiska rakstura problēma gados vecākiem skolotājiem. Grūtības lielajās skolās varētu radīt arī datoru skaits, tādēļ vairāki skolotāji vienlaikus nevarēs brīvajā laikā tikt pie sistēmas un veikt datu ievadi.”

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv