Ar gaismas devēju sūtību

Pasniegtas Ata Kronvalda fonda stipendijas

Izcilais tautskolotājs Atis Kronvalds (1837-1875) savulaik teicis, ka izglītība un kultūra nav apvelkamas kā jaunas drēbes, ko kāds cits pašūdinājis. Vienlaikus šī atziņa ir atgādinājums sabiedrībai, cik būtiski un nozīmīgi joprojām ir skolotāja centieni jaunās paaudzes izglītošanā un nākamības labā.

Gunārs Kļaviņš, Valda Krūmiņa, Vivija Slītere, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Mihails Gorskis, Pārsla Stirna, Helēna Bērziņa un Henriks Danusēvičs pasākuma laikā Rīgas pilī Foto: Reinis Traidās, A.F.I.

Vakar, 30.augustā, Rīgas pilī sešiem Latvijas skolotājiem pasniedza Ata Kronvalda fonda stipendijas.
Stipendijas tiek pasniegtas kopš 1989.gada. Pavisam godalgas saņēmuši jau 79 izcili izglītības darbinieki. Ata Kronvalda prēmiju piešķir zinātniekiem, speciālistiem, pedagogiem, studentiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.
Saskaņā ar iedibināto tradīciju diplomus stipendiātiem pasniedza Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet Ata Kronvalda medaļas un stipendiju – fonda prezidents, Eiropas komitejas iekšējā tirgus viceprezidents Henriks Danusēvičs. Pasākumā piedalījās un skolotājus uzrunāja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Diploms ir mākslinieces Elitas Viliamas individuāli gatavots darbs krāsainā oforta tehnikā. Latvijas labākie pedagogi saņēma arī naudas balvas divarpus minimālo algu vērtībā.

Par katru no laureātiem

Vivija Slītere, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas fizikas skolotāja, māca fiziku jau 50 gadus. Starp viņas audzēkņiem ir habilitētie fizikas doktori L.Skuja, A.Cēbers, A.Žagars, A.Šteinbergs, I.Muzikante, fizikas doktori I.Godmanis, E.Mūkins, G.Ramāns un daudzi citi.
Skolotājas audzēkņi katru gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir guvuši apbalvojumus – godalgotas vietas un atzinības – gan Latvijas mēroga fizikas olimpiādēs, gan starptautiskajās olimpiādēs.

Valda Krūmiņa vada Rīgas 34.vidusskolas Drēbnieku mācību un eksaminācijas centru. Skolotāja veicina visu Latvijas drēbniecības skolu pedagogu sadarbību, lai apzinātu talantīgākos audzēkņus un veicinātu viņu tālākizglītību.
V.Krūmiņa ir izstrādājusi metodiku un nodarbību ciklu, kā talantīgos audzēkņus labāk un veiksmīgāk sagatavot startam starpvalstu sacensībās.
Skolas konkursā apzina vislabākos audzēkņus, tos izvirza Baltijas valstu profesionālās izglītības audzēkņu šūšanas konkursam. Šis konkurss ir nozīmīgs Baltijas valstu izglītības iestādēm. Tā mērķis – apzināt vistalantīgākos audzēkņus, kuri ir spējīgi ne vien īstenot mūsdienīgas ieceres savā profesijā, bet nākotnē kļūt arī par vadošajiem speciālistiem valstī. Katru gadu konkursam piesakās izglītības iestādes arī no citām valstīm – Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. V.Krūmiņa sagatavo un pavada Latvijas audzēkņu izlasi šajā starptautiskajā konkursā.

Pārsla Stirna kopš 1980.gada ir Salas vidusskolas bioloģijas un veselības mācības skolotāja, arī šīs skolas absolvente. Skolotāja veido audzēkņos motivāciju patstāvīgai zināšanu un prasmju ieguvei, rada priekšnoteikumus katram sasniegt optimālus mācību rezultātus atbilstoši viņu spējām.
Kopš 1998.gada P.Stirnas skolēni iegūst izcilus rezultātus valsts olimpiādēs bioloģijā un novada zinātniski pētnieciskajā darbā. Jau ceturto gadu P.Stirna ir skolas izpētes kabineta vadītāja, vada novadpētniecības pulciņu, rosinot skolēnus apzināt dzimtās vietas cilvēkus, notikumus, lai izveidotu skolas hroniku.

Helēna Bērziņa strādā Zantes pamatskolā par bioloģijas skolotāju kopš 1970.gada. Skolotājas pedagoģiskā darba stāžs – 42 gadi, no tiem 34 pavadīti Zantes pamatskolā.
Skolotāja ar savu darbu spējusi ieinteresēt skolēnus vides problēmās, ieaudzinājusi bērnos pārliecību, ka ikvienam ar savu attieksmi un rīcību ir jāspēj nosargāt dabas vērtības, kā arī mudinājusi apzināt un pašiem aktīvi risināt vides aizsardzības problēmas
Ar skolotājas ierosmi tiek realizēts “Zaļā punkta skolas” projekts, kurā piedalās visi – Zantes pamatskolas skolēni, viņu vecāki, skolotāji un skolas darbinieki.
Putni, kas dzīvo koku dobumos, zaļās koku vardes, bites, rūsganās meža skudras, taureņi – tie ir Zantes pamatskolas skolēnu pētījumu objekti. Tuvi un saprotami. Tikai kādam ir jāiemāca bērniem tos saskatīt un izprast, tā padarot šo zaļo pasauli saprotamu, tuvu, ar vēlmi priecāties un aizsargāt. Skolotāja Helēna Bērziņa to prot.

Gunārs Kļaviņš ir Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas skolotājs, viens no izcilākajiem un vadošajiem Latvijas klarnetes spēles pedagogiem. Viņa ieguldījums jauno profesionālo mūziķu – klarnetistu – izglītošanā un audzināšanā ir pelnījis visaugstāko novērtējumu.
Savas dzīves 34 gadus skolotājs ir atdevis pedagoģiskajam darbam Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Nepārtraukti pilnveidojot sevi, sekojot visjaunākajām klarnetes spēles un pedagoģiskā darba tendencēm pasaulē, G.Kļaviņš ir radījis pats savu, kvalitātes piepildītu un augsti profesionālu klarnetes spēles skolu. Skolotāja audzēkņu sasniegumi ir patiesi izcili.
Skolotājs G.Kļaviņš ir izaudzinājis veselu jauno profesionālo klarnetistu paaudzi, kuri tagad strādā mūsu valsts izcilākajos kolektīvos – gan Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, gan Latvijas Nacionālajā operā.

Mihails Gorskis Iecavas vidusskolā par ķīmijas skolotāju strādā no 1972.gada. Skolotājs regulāri rīko pieredzes apmaiņas kursus ķīmijas skolotājiem no visas valsts. M.Gorska mācītie skolēni katru gadu izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus. Šo darbu lasījumi notiek skolā, rajonā, valstī, ārzemēs. Ir izcili panākumi ķīmijas olimpiādēs rajona un arī valsts mērogā.
Katru gadu Iecavas vidusskolas skolēni piedalās gan valsts ķīmijas olimpiādē, gan valsts skolēnu zinātniskajos lasījumos.
Skolotājs piedalās Latvijas inteliģences rīkotajos pasākumos, arī Latvijas ķīmiķu asociācijas darbā. Ir vairāku ķīmijas mācību grāmatu autors.
Skolotājs M.Gorskis reizi mēnesī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē vada nodarbības skolēniem par ķīmijas uzdevumu risināšanu. Nodarbībās piedalās skolēni no dažādiem Latvijas rajoniem.

Andris Sproģis, “LV”
andris.sprogis@vestnesis.lv