Ārzemju presē

Vācu “Ostsee Zeitung”: “Lai gan Baltijas valstis joprojām pieder pie nabadzīgākajām ES dalībvalstīm, to ekonomiskā augšupeja ir sākusies jau sen. Pirms desmit gadiem ienākumi uz vienu iedzīvotāju sasniedza tikai 30% no ES vidējā līmeņa, bet šodien – jau 44%. Šīs attīstības vilcējspēks, vairāk nekā ārējā tirdzniecība, ir patēriņa pieaugums un ārvalstu investīcijas. Baltieši gūst labumu no ziemeļu kaimiņu spēcīgajām ekonomikas struktūrām. Somu, dāņu un zviedru uzņēmumi lielos apjomos investē Baltijas valstu telekomunikāciju un banku sektoros. Par uzplaukuma modeli kalpo Īrija. Tiek piesaistīts ārvalstu kapitāls, valsts finanšu sektors ir veselīgs, un inflācija tiek kontrolēta.”

•

Franču “Liberation”: “ASV prezidenta Džordža Buša reitings turpina kristies un sasniedz vēsturiskus rekordus. Masu medijos un pat izklaides biznesā parādās arvien jauni pret karu vērsti lozungi. Irākas karš ir ievērojami samazinājis (jau kādu laiku ne pārāk lielo) Buša atbalstītāju skaitu. Turklāt nekādas pazīmes neliecina par to, ka ASV politiskais virziens tiks mainīts (pat pēc debatēm par Irākas konstitūciju). Joprojām turpinās bojāgājušo karavīru radinieku protesti, nav vienotas pozīcijas politiskajā jomā, un pieaug spriedze sabiedrībā.”

•

Vācu “Welt am Sonntag”: Volfgangs Šoible intervijā paskaidro, kā CDU/CSU vadītas valdības gadījumā varētu mainīties Vācijas politika attiecībās ar Krieviju. Viņš arī turpmāk cer uz ciešu divpusējo sadarbību, galvenokārt Eiropas līmenī. Tomēr arī Krievijas interesēs esot, “lai citi mūsu savstarpējās attiecības neuztvertu tā, it kā runa būtu par īpašo ceļu vai asi”. Katrā gadījumā kaimiņiem turpmāk nedrīkstot būt iespaids, ka lēmumi tiek pieņemti viņiem aiz muguras. Vairāk tikšot ņemtas vērā mazāko Austrumeiropas valstu intereses. Līdzšinējā nelīdzsvarotā Berlīnes – Maskavas ass esot bīstama: “Tā vienīgi uzkurina bailes valstīs, kas PSRS laikā atradās Maskavas pārvaldīšanā un aizbildniecībā un tāpēc joprojām izjūt neuzticēšanos.” Runājot par Čečenijas konfliktu, Šoible norāda, ka to atrisināt nebūs vienkārši.

•

Angļu “The Economist”: “Šobrīd vairs nav šaubu par ASV jauno pieeju ANO. Nākammēnes 175 pasaules valstu vadītāji sapulcēsies Ņujorkā, lai apspriestu virkni reformu ANO. Taču tikai dažas nedēļas pirms šīs augstākā līmeņa tikšanās ASV lūdz izdarīt vērienīgu labojumus “beigu dokumenta” projektā, kuru daudzi citi sarunās iesaistītie uzskatīja jau par pabeigtu.”

•

Krievijas “Vremja”: Krievijas Ārlietu ministrija izteikusi nožēlu, ka Latvija “grasoties vēl vairāk sarežģīt” pilsonības iegūšanu krievvalodīgajiem nepilsoņiem. Pēc Krievijas diplomātu domām, bez skaidras jēdziena “lojalitāte” izpratnes varai rodoties “plašs lauks darbībām”, kurās dominēšot tikai “politiskās mērķtiecības” izpratne. Intervijā laikrakstam pilsonības likuma labojumus skaidro Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, uzsverot, ka runa nav ne par kāda lojalitātes principa ieviešanu.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem