Pirmie jautājumi jaunajiem vēstniekiem

Vakar, 30.augustā, Rīgas pilī savus akreditācijas rakstus Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eberhards Šupiuss (Eberhard Schuppius), Kanādas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Klēra Pulēna (Claire Poulin) un Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Oto Agripino Maija (Oto Agripino Maia).
Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas un sarunas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu jaunie vēstnieki, atbilstoši Latvijas Valsts protokola tradīcijai, sniedza pirmo interviju mūsu valsts oficiālajam laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.

Klēra Pulēna (Claire Poulin), Kanādas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece

- Savā akreditācijas uzrunā, ko sākāt un beidzāt latviski, jūs uzsvērāt, ka starp Latviju un Kanādu jau pastāv “ne vien labas, bet pat īpašas attiecības”.

- Jā, mūsu valstu attiecības patiešām ir īpašas, un tas mums ļauj tik sekmīgi sadarboties gan reģionālā mērogā, gan arī starptautiskā kontekstā. Tagad mēs esam arī sabiedrotie NATO, un šis apstāklis gan paver jaunas sadarbības iespējas, gan arī uzliek jaunus pienākumus. Bez tam mūsu valstīm jau gadiem ilgi ir laba sadarbība ANO sistēmā.

- Īpašs Latvijas un Kanādas attiecību vektors ir arī daudzie trimdas latvieši, kas pēc Otrā pasaules kara atrada savas otras mājas Kanādā. Kanādā uzauga un starptautisku atzinību kā zinātniece un sabiedriskā darbiniece ieguva arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

- Jā, un šodien mums ar prezidentes kundzi bija ļoti aizraujoša saruna. Es domāju, arī šī saruna atspoguļoja teicamās attiecības starp mūsu valstīm un arī draudzību starp mūsu tautām.

Eberhards Šupiuss (Eberhard Schuppius), Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

- Vēstnieka kungs, jau jūsu priekšgājējs intervijās mūsu laikrakstam atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības ir teicamas.

- Tās patiešām ir teicamas, un tagad šie vārdi ir jo vairāk vietā. Kopš 2004.gada mūsu valstis ir arī sabiedrotās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, un šis aspekts vēl pavēris jaunas sadarbības iespējas.

- Kādas būs jūsu darbības prioritātes, pārstāvot Vācijas Federatīvo Republiku Latvijā?

- Protams, mēs turpināsim sadarbību visos līdzšinējos virzienos, izmantojot jaunās iespējas. Es personīgi par ļoti nozīmīgu uzskatu sadarbību kultūrā, īpaši izglītības jautājumos. Taču, es domāju, būtisks mūsu sadarbības vektors paveras, arī pateicoties mūsu zemju kopīgajai vēsturei. Latvija un Vācija taču daudzus gadsimtus bijušas saistītas daudzos aspektos.

- Tas gan ir visai jūtīgs jautājums, jo šīs attiecības bijušas brīžiem pretrunīgas un pat sāpīgas.

- Tas tiesa, taču es uzskatu, ka jāatceras visi mūsu vēstures aspekti šajā reģionā, ieskaitot arī vēstures negatīvos aspektus.

- Jūs droši vien domājat Otrā pasaules kara notikumus?

- Jā, Otro pasaules karu un holokaustu.

- Latvijā šo vēstures aspektu izpētei tiek veltīta liela vērība, Valsts prezidenta kancelejā izveidota īpaša vēsturnieku komisija. Vai, jūsuprāt, perspektīva varētu būt arī latviešu un vācu vēsturnieku ciešāka sadarbība?

- Noteikti. Nesen Latvijā pēc Konrāda Adenauera fonda ielūguma jau bija ieradies pazīstamais vācu vēsturnieks profesors Gerhards Vetigs, kurš īpaši uzsver Molotova–Ribentropa pakta dramatisko nozīmi jūsu valsts liktenī. Viņa uzmanības centrā ir arī šā dokumenta atšķirīgais traktējums dažādu vēsturnieku darbos, tādēļ profesors G.Vetigs īpaši uzsver vēsturiskā patiesīguma nozīmīgumu.

Oto Agripino Maija (Oto Agripino Maia), Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

- Mūsu valstis ir tālas telpā un ļoti atšķirīgas kvantitatīvajos parametros - Brazīlija gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ir piektā lielākā valsts pasaulē. Kādas jūs redzat mūsu valstu turpmākās sadarbības iespējas?

- Vispirms es gribu uzsvērt manā skatījumā pašu svarīgāko saikni starp mūsu valstīm – latviešu kopienu manā zemē. Kā zināms, latviešu emigrācija uz Brazīliju sākās jau 19.gadsimta beigās un pieauga 20.gadsimtā. Tagad ir apmēram 30 tūkstoši latviešu izcelsmes brazīliešu. Brazīlijas latviešu kopiena ir labs pamats mūsu valstu attiecību padziļināšanai, vispirms jau kultūras jomā.

- Kā jūs vērtējat mūsu valstu politiskās attiecības? Kā zināms, Latvijai un Brazīlijai nav bijis un nav nekādu strīdīgu jautājumu vai neatrisinātu problēmu.

- Politisko attiecību jomā pēdējā laikā bijusi visai interesanta attīstība. Brazīlija ļoti augstu vērtē Latvijas valdības lēmumu atbalstīt ANO rezolūciju, kurā prasīta Drošības padomes reforma. Man nupat bija gods nodot Viņas ekselencei Latvijas Valsts prezidentei Brazīlijas oficiālo pateicību par šo Latvijas žestu, kas noteikti vēl vairāk tuvina Latviju ar jaunattīstības valstīm un arī ar Brazīliju. Es domāju, šis faktors mūsu politiskās attiecības paceļ jaunā, vēl augstākā līmenī.

- Diemžēl mūsu ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības apjoms vēl ir neliels.

- Es domāju, jāizmanto iespēja paplašināt arī šo sadarbības jomu, īpaši tirdzniecību. Šodien un rīt es tikšos ar vairākiem Latvijas ekonomiskās dzīves vadītājiem, ieskaitot ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, lai meklētu iespēju iedibināt jaunus Latvijas un Brazīlijas ekonomiskās sadarbības kanālus. Dažās jomās mūsu sakari būs jāsāk no paša sākuma, citos pastāv iespēja paplašināt jau esošo sadarbību.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv