Ar vienu sudraba lodi, bet tiešā tēmējumā

Lobēšanas ABC (ābece)

Jau pašlaik vairākas pazīmes liecina, ka mūsu valstī sākušās nākamās Saeimas pirmsvēlēšanu kaislības. Šo kaujas lauku un laiku iespējams likt lietā ne tikai politiķiem, bet arī dažādām interešu grupām jeb elektorātam. Tam noderēs neliels ieskats instrumentu un metožu kopuma piedāvājumā, kā panākt sev labvēlīgu, izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Nepārtraukts darbs

Sabiedrībā atrodami indivīdi un to grupas ar dažādām interesēm, uzskatiem un iespējām. Uzņēmējsabiedrības, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, militārās struktūras un starptautiskās organizācijas – tā ir ieinteresēto personu neliela daļa, kas gaida atbalstu, savu interešu pārstāvību augstākajā – lēmumu pieņemšanas – līmenī. Tad nu katrs, kā mācēdams un savu iespēju robežās, cenšas ietekmēt tos, kam pieder vara.
Lobēšana ir nepārtraukts darbs, lobijam ir jābūt gudram, apveltītam ar intuīciju – kurp vest vajadzīgos cilvēkus – paēst vai uz koncertiem, visam ir jābūt vislabākajam un dārgākajam; jājoko, jāraud utt. kopā ar viņiem. Šādus padomus dod ārvalstu lobēšanas skolās, kas nav īsti pareizi jeb korekti. Ir citi ietekmēšanas veidi, jo cilvēks nav universāls, – viņš nevar “ar vienu sudraba lodi nošaut vairākus uzreiz!” – veselā sistēmā vairākos līmeņos ir ļoti daudz dažādu viedokļu, cilvēku, un visus nav iespējams uzaicināt pusdienās vai nopirkt viņiem ko dārgu, turklāt to var uztvert arī kā korumpēšanu.

Tiešās lobēšanas metodes

Lūk, vairākas konkrētas metodes, kā lobēt. Lobēt var tieši. Tiešajā lobēšanā izšķir vairākas metodes:
• Privātas tikšanās – “aci pret aci” parasti ir visefektīvākais jautājuma risināšanas veids, bet šo tikšanos dažreiz var arī būt visgrūtāk norunāt. Politiķis pārstāv daudzus tūkstošus cilvēku, un jūsu lūgums var būt viens no simta. Esiet pacietīgs un nedusmojieties, ja jums atsaka; cilvēki, ar kuriem kontaktējaties, var būt pietiekami ietekmīgi, un nepieklājība var tikai mazināt simpātijas pret jums. Ja norunājat tikšanos, pārliecinieties, ka jautājumu labi pārzināt, esiet gatavs atbildēt uz jebkuru jautājumu vai iebildi mierīgā, racionālā manierē. Prezentējiet savu situāciju vienkārši, īsi. Ja politiķi gribēs vairāk informācijas, viņi to pateiks. Atstājiet inteliģentas personas iespaidu. Iesniedziet viņiem uzrakstītu kopsavilkumu par savu jautājumu. Negaidiet tūlītēju rezultātu, jo, pamatojoties uz pieredzi, viņi nepieņems impulsīvu lēmumu.
• Telefonsarunas. Telefoniski zvani ir izplatītāki nekā tikšanās. Ar pieklājību un nekomplicētu lietas izklāstu var gūt labu rezultātu. Pa politiķu telefonu var atbildēt kāds cits no štata darbiniekiem, un pastāv iespēja vajadzīgo pārstāvi nesasniegt. Neraizējieties! Varbūt arī kādam no viņu kolēģiem ir zināma ietekme.
• Personīgi rakstīta vēstule (fakss, e-mail). Izplatīta metode, un tai piemīt vidēja līmeņa efektivitāte. Tā nav reālā laika komunikācija, un tai ir priekšrocība – aizņemtie politiķi labāk izlasa vēstuli, nevis redz jūs personīgi. Ir laiks pārdomām, kas pietrūkst reālā laika komunikācijā. Vēstulei nevajadzētu būt garākai par 1–2 lapām, sākumā – jautājuma būtība un rakstītāja pozīcija, tālāk – iemesli, kāpēc pārstāvim jāpieņem jūsu rekomendētā politika.
• Personīgi adresēta vēstule vairākiem pārstāvjiem, ja neesat pārliecināts, ka uzrakstīsit labu vēstuli konkrētai personai. Katram eksemplāram jābūt ar oriģinālu parakstu. Mazefektīva metode.
• “Masu vēstules”. Šīs kampaņas parasti iniciē lobiju grupas, kad daudziem cilvēkiem tiek lūgts sūtīt vēstules un pastkartes politiķiem par aktuālo jautājumu. Mazefektīva metode – šādas vēstules un kartītes politiķi var uztvert līdzīgi kā reklāmas materiālus, no kuriem mēs atbrīvojam savas pastkastes, pat neielūkojoties bukleta saturā u.tml.
• “Elektroniskās straumes”. Dažreiz lobiju grupa iniciē telefonzvanu un faksu plūdus politiķu birojā, lai demonstrētu jautājumu būtiskumu vai tml. Šāda metode var atspēlēties – pārstāvji, kuru līnijas tiek šādi noslogotas, kļūs naidīgāki.
• Petīcijas. Pēdējais izmantojamais līdzeklis. Politiķi tās lasa gluži formāli.

Lobēt var dažādi. Tikšanās “aci pret aci” parasti ir visefektīvākais veids Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Netiešās lobēšanas metodes

Lobēšanu var veikt arī netieši:
• Kampaņa plašsaziņas līdzekļos. Kad palīdzība no medijiem ir iegūta ar žurnālistu un redaktoru pierunāšanu, tad jāizvieto raksti, reklāmas u.c. Medijiem ir liela ietekme uz politiķiem, ja tiek prasmīgi manipulēts. Šādas metodes parasti ir politisko partiju un profesionālo interešu grupu kompetencē.
• Mērķtiecīgas politiskās kampaņas. Saskaņotas pūles ietekmēt vēlēšanas vajadzīgajā sfērā ir spēcīgs ierocis politiskai pārliecināšanai. Parasti dažos vēlēšanu apgabalos, kur ir relatīvi maz balsu, pastāv iespēja mainīt rezultātu. Tie kļūst par spēcīgu kampaņas centru, lai atbalstītu, pastiprinātu kandidātu simpātijas par aktuālo jautājumu.
• Trieciens plašsaziņas līdzekļos. Tās ir preses relīzes, speciāli pielikumi, ziņojumi par specifisko interešu jautājumu, parasti ar nolūku atspoguļot jūsu skatījumu uz problēmu labvēlīgā gaismā. Politiķi parasti seko medijiem, un efekts būs lielāks, ja par mērķauditoriju izvēlēsities politiķu elektorātu.
• Profesionāļu palīdzības meklēšana. Darbinieki, kas lobē algoti vai pārliecības dēļ. Bieži vien ir jāizvēlas starp kvalitāti un cenu – jāatrod optimālais variants.
• Ar sabiedrisko organizāciju starpniecību. Jūs varat atrast vai nodibināt brīvprātīgu organizāciju, kura palīdzēs jūsu lietā. Meklējiet grupas ar līdzīgām interesēm, kuras šķiet simpātiskas. Interešu grupām ir savas prioritātes un parasti ierobežoti resursi, tāpēc negaidiet no viņiem, ka viņi visu pametīs un skries jums palīgā. Šādas grupas var būt ietekmīgas apvienības, un tās var izmantot efektīvas lobēšanas metodes.
• Izmantojot partijas. Pievienošanās partijai, lai ietekmētu tās politiku, nav ieteicama. Parasti šāda iedziļināšanās ļauj saprast politiķus, bet attālina citu partiju pārstāvjus no jūsu jautājuma un var nesniegt gaidīto rezultātu.
• Masu demonstrācijas. Parasti tās rīko lobiju grupas. Masu demonstrācijas var pievērst mediju uzmanību, kas gatavo reportāžas, kaut arī sasniegums ir proporcionāli mazāks, salīdzinot ar pūlēm, kas veltītas šo demonstrāciju noorganizēšanai.
• Jaunas politiskās partijas izveide. Parasti šo variantu aplūko tie, kas ir vīlušies politiskajos procesos. Tā gandrīz vienmēr ir slikta ideja. Tikt ievēlētam parasti ir ļoti grūti, kaut arī tas var šķist viegli no amatiera skatpunkta. Ja ir daudz politisko partiju, tad viena jauna var pazust pārējo vidū. Bet varbūt jums šī ideja šķiet taktiski vispareizākā.

Turpmāk par to, kad un kā ir visefektīvāk virzīt savas intereses.

Aija Babre,

sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā