Šā gada budžeta liktenis izlemts

Saeimas ārkārtas sēde vakar lielus pārsteigumus nesagādāja – pēc gandrīz trīs stundu debatēm deputāti otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus, akceptējot papildu 134,7 miljonu latu piešķiršanu prioritāriem pasākumiem dažādās nozarēs.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Par papildu līdzekļu sadali balsoja visi valdošo koalīciju veidojošo partiju un labējās opozīcijas deputāti no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, pret – kreisās opozīcijas pārstāvji. Deputāti atbalstīja lielāko daļu no gandrīz piecsimt iesniegtajiem priekšlikumiem. Lielu atbalstu guva dažādi pašvaldību investīciju projekti.
Vislielāko papildu finansējumu – 33,33 miljonus latu – saņēmusi Zemkopības ministrija. Finanšu ministrija tai atvēlēto 14,71 miljonu latu izmantos, lai atmaksātu zemniekiem akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu un veiktu iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Ievērojama papildu summa – 13,79 miljoni latu – piešķirta Satiksmes ministrijai, kas šos līdzekļus izlietos, dotējot pasažieru dzelzceļa pārvadājumus, kā arī uzturot un atjaunojot valsts autoceļus. Starp lielajiem ieguvējiem minama arī Veselības ministrija, kas saņems 13 miljonus latu, un Izglītības un zinātnes ministrija, kurai tiks 10,25 miljoni.
Ar šā gada valsts budžeta grozījumiem valsts budžeta ieņēmumi palielināti par 126,9 miljoniem – līdz 2,702 miljardiem latu, valsts pamatbudžeta ieņēmumi – par 108 miljoniem (līdz 1,98 miljardiem latu), bet speciālā budžeta ieņēmumi – par 21,7 miljoniem latu. Valsts budžeta deficīts saglabāts pašreizējā līmenī – 1,68% no iekšzemes kopprodukta.
Budžeta grozījumos paredzēti arī papildu izdevumi pašvaldībām – aizņēmuma limits tām palielināts par 153,7 miljoniem latu. Dažādām mērķdotācijām pašvaldībām atvēlēti 18,21 miljons latu. Budžeta grozījumu mērķis cita starpā ir zināmā mērā atslogot nākamā gada valsts budžetu, atsevišķus vienreizējos maksājumus veicot jau šogad. Grozījumi stāsies spēkā nākammēnes.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv