Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta sēdē

Pieņemti noteikumi “Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā licencējamas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības programmas (augstākās izglītības programmas).
Lai saņemtu licenci augstākās izglītības programmas īstenošanai, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu. Iesniegumā norāda: augstskolas vai koledžas nosaukumu; augstskolas vai koledžas juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi; augstskolas vai koledžas reģistrācijas apliecības numuru, kā arī licencējamās augstākās izglītības programmas nosaukumu; licencējamās augstākās izglītības programmas kodu atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijā noteiktajām izglītības programmu grupām; licencējamās augstākās izglītības programmas apjomu, īstenošanas ilgumu, studiju veidu un formu; prasības izglītojamiem attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, lai uzsāktu licencējamās augstākās izglītības programmas apguvi; licencējamā augstākās izglītības programmā iegūstamo grādu vai kvalifikāciju, vai grādu un kvalifikāciju; adresi, kur tiks īstenota licencējamā augstākās izglītības programma, norādot, vai programmu īstenos augstskola, augstskolas filiāle vai koledža; licencējamās augstākās izglītības programmas direktora vārdu, uzvārdu un tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar licencēšanu saistītos jautājumus.
Lēmumu par licences izsniegšanu, par atteikumu izsniegt licenci, tās derīguma termiņa pagarināšanu vai licences anulēšanu pieņem Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija.
Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, kā arī apstiprina komisijas nolikumu. Komisijas locekļi ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Komisijas darbā bez balsstiesībām var pieaicināt ekspertu vai augstākās izglītības programmai atbilstošās nozares ministrijas pārstāvi augstākās izglītības programmas novērtēšanai. Komisija iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Komisija ir lemttiesīga, ja jautājuma izskatīšanā piedalās vismaz puse komisijas locekļu. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
Lēmumu par augstākās izglītības programmas licencēšanu vai atteikumu licencēt augstākās izglītības programmu komisija noformē administratīvā akta veidā, un to paraksta visi komisijas locekļi.
Ja komisija pieņem lēmumu licencēt augstākās izglītības programmu, Izglītības un zinātnes ministrija vienlaikus ar komisijas lēmumu augstskolai vai koledžai izsniedz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra parakstītu licenci uz trim gadiem. Divu gadu laikā pēc licences izsniegšanas augstskola vai koledža iesniedz iesniegumu augstākās izglītības programmas akreditācijai.
Ja komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, augstskola vai koledža iesniegumu var iesniegt atkārtoti ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem.
Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.martam laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē licencēto augstākās izglītības programmu sarakstu.
Valsts dibinātajās augstskolās vai koledžās akreditētās programmas, kurām nav licences, piesakāmas licencēšanai ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms iesnieguma par programmas atkārtotu akreditāciju iesniegšanas.
Komisijai ir tiesības anulēt licenci šādos gadījumos: sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; augstskola vai koledža gada laikā pēc licences saņemšanas nav sākusi īstenot licencēto augstākās izglītības programmu; augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar licencēto augstākās izglītības programmu; divu gadu laikā no augstākās izglītības programmas īstenošanas uzsākšanas dienas nav iesniegts iesniegums augstākās izglītības programmas akreditācijai; un citi nosacījumi. 

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.747 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība””.
Grozījumu mērķis – ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvu 2002/84/EK.
Noteikumi tiek papildināti ar šādiem terminiem: pasažieru kuģis – jūras kuģis vai jūras ātrgaitas kuģis, kā tas definēts 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras X nodaļas 1.noteikumā (jaunākajā redakcijā). Kuģa operators – pasažieru kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona (piemēram, pārvaldnieks vai berbouta fraktētājs), kam īpašnieks uzticējis atbildību par pasažieru kuģa ekspluatāciju. Pasažieru reģistrators – atbildīgā persona krastā, kuru kuģa operators pilnvarojis izpildīt Starptautiskajā drošas pārvaldes kodeksā, ko pieņēmusi Starptautiskā jūras organizācija ar 1993.gada 4.novembra Asamblejas rezolūciju A.741(18), noteiktos pienākumus, vai kāda cita persona krastā, kuru kuģa operators pilnvarojis glabāt informāciju par personām, kuras atrodas uz kuģa operatora pasažieru kuģa.
Grozījums noteikumos precizē, kādas ziņas ierakstāmas pasažieru sarakstā par katru kuģa pasažieri: vecuma grupa (pieaugušais, bērns vai zīdainis), kurai pieder attiecīgā persona, vai vecums, vai dzimšanas gads; pēc pasažiera pieprasījuma – informācija par īpašas aprūpes vai palīdzības nepieciešamību avārijas gadījumā.
Grozījums noteic, ka kuģa kapteinis, kuģa aģents vai kuģa operators nogādā pasažieru sarakstu, kā arī kuģa apkalpes sarakstu ostas kapteiņa dienestam un pasažieru reģistratoram ne vēlāk kā 30 minūtes pēc kuģa atiešanas no piestātnes.

Pieņemti “Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū”.
Noteikumi nosaka atpūtas kuģu konstrukcijas un būvniecības drošības prasības, kas piemērojamas, tos piedāvājot tirgū, kā arī atpūtas kuģu atbilstības novērtēšanas kārtību.
Noteikumos tiek lietoti šādi termini: “atpūtas kuģis” – jebkura tipa jebkurš sportam vai atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kas mērīts saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Šī kuģošanas līdzekļa izmantošana fraktēšanai vai apmācībām neizslēdz to no šo noteikumu prasību ievērošanas, ja tas ir piedāvāts Eiropas Savienības tirgū atpūtas mērķiem. “Ūdens motocikls” – kuģošanas līdzeklis ar garumu mazāk nekā 4 metri ar iekšdedzes dzinēju un ūdens metēju sūkni, kas paredzēts vadīšanai personai vai personām, sēžot, stāvot vai stāvot uz ceļiem uz tā, nevis atrodoties korpusa iekšienē. “Dzinējs” – jebkurš iekšdedzes dzinējs ar dzirksteles vai kompresijas aizdedzi kuģošanas līdzekļa virzīšanai (divtaktu un četrtaktu iebūvētie dzinēji, dzinēji ar Z – veida dzenskrūves piedziņu ar vai bez vienotas izplūdes sistēmas un uzkaramie dzinēji), un citi termini.
Šie noteikumi attiecas uz projektu un konstrukciju, uz dzinēju izplūdes gāzu un trokšņa emisiju un tos piemēro: atpūtas kuģiem un daļēji pabeigtiem kuģiem; ūdens motocikliem; noteikumos minētajām sastāvdaļām, ja tās tiek piedāvātas Eiropas Savienības tirgū atsevišķi un ja paredzētas uzstādīšanai. Uz noteikumos uzskaitītajiem ražojumiem noteikumi attiecas, tikai pirmo reizi piedāvājot tos tirgū vai nododot ekspluatācijā lietošanai.
Noteikumi neattiecas: attiecībā par projektu un konstrukciju uz: kuģiem, kas paredzēti tikai sacīkstēm, tajā skaitā sacīkšu airu laivām un mācību airu laivām, kuras ražotājs ir atbilstoši marķējis; kanoe, smailītēm, gondolām un ūdens velosipēdiem; buru vējdēļiem; sērfošanas dēļiem, ieskaitot dēļus ar piedziņu. Kā arī: oriģināliem vēsturiskajiem kuģiem un individuālajām kopijām, kas projektēti pirms 1950.gada un būvēti pārsvarā no oriģināliem materiāliem, un kurus ražotājs ir atbilstoši marķējis; eksperimentālajiem kuģošanas līdzekļiem, ja tie vēlāk netiek piedāvāti Eiropas Savienības tirgū; kuģošanas līdzekļiem, kas būvēti personīgām vajadzībām, ja turpmāko piecu gadu laikā tie netiks piedāvāti Eiropas Savienības tirgū; kuģošanas līdzekļiem, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi, lai komerciālos nolūkos pārvadātu pasažierus; zemūdens kuģošanas līdzekļiem; kuģošanas līdzekļiem uz gaisa spilvena; kuģošanas līdzekļiem ar zemūdens spārniem; kuģiem, kuru dzinējs izmanto tvaika enerģētisko iekārtu, sadedzinot ogles, koksu, koksni, naftas produktus vai gāzi.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.
Likumprojekts papildināts ar pantu, kurš nosaka dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata izpilda pārvadātājs, kurš saņēmis industriālās drošības sertifikātu, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.
Dzelzceļa pārvadājumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam pasūtītājs valsts vārdā ir Aizsardzības ministrija. Kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, nosaka Ministru kabinets.
Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam sagatavo pasūtītājs. Līguma projektu pasūtītājs saskaņo ar pārvadātāju. Pasūtītājs ir tiesīgs uzlikt par pienākumu pārvadātājam, kurš saņēmis industriālās drošības sertifikātu un kuram ir nepieciešamais ritošais sastāvs, tehniskie līdzekļi un aprīkojums valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildei, noslēgt ar pasūtītāju attiecīgu līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam. Pasūtītājs nodrošina, lai šādā līgumā ietvertie nosacījumi segtu faktiskos dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildes izdevumus. Slēdzot dzelzceļa pārvadājumu valsts pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, uz tā saturu attiecina šā likuma 25.panta noteikumus.
Grozījums likumā noteic, ka satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs noteikt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Pēc aizsardzības ministra priekšlikuma satiksmes ministrs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā nosaka prioritāti dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti, pamatojoties uz valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.
Likuma pārejas noteikumi papildināti, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod noteikumus “Kārtība, kādā organizējami un koordinējami valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.
Dzelzceļa pārvadājumu likums un ar tā deleģējumu izdotie normatīvie akti reglamentē dzelzceļa pārvadājumu jomu. Patlaban neviens no šiem normatīvajiem aktiem neparedz militārpersonu un militāro kravu pārvadājumus pa dzelzceļu Nacionālo bruņoto spēku vai ārvalstu bruņoto spēku atbalsta vajadzībām.
Likumprojekts papildināts ar pantu, kurš nosaka militārpersonu un militāro kravu pārvadājumus pa dzelzceļu. Paredzēts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par militārpersonu un militāro kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kuros nosaka: kārtību, kādā tiek pieteikti dzelzceļa pārvadājumi Nacionālo bruņoto spēku vai ārvalstu bruņoto spēku atbalstam; drošības pasākumus, kas veicami, pārvadājot militārpersonas un militārās kravas pa dzelzceļu; vilcienu sastāvu kodifikāciju militāro kravu pārvadājumiem; veidu, kādā militārā tehnika nostiprināma uz vagoniem; vagonu marķējumu un militārās kategorijas.
Tādu dzelzceļa pārvadājumu dokumentēšanai, kas veikti Nacionālo bruņoto spēku vai ārvalstu bruņoto spēku atbalstam, izmanto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas pārvadājumu pieteikuma veidlapas un pavadzīmes.
Likuma pārejas noteikumi papildināti, nosakot, ka iepriekšminētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.jūlijam.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.
Grozījumi likumā paredz noteikt, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā, ja lēmumu par to katrā konkrētā gadījumā ir pieņēmis Ministru kabinets. Kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā, nosaka Ministru kabinets.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Likumprojekts nosaka gadījumus, kādos kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas sniedzamas valsts institūcijai vai valsts amatpersonai likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts papildināts, paredzot kredītiestādēm tiesības sniegt ziņas bāriņtiesai, pamatojoties uz bāriņtiesas priekšsēdētāja pieprasījumu, par: mantojuma masas, bērna vai citas rīcībnespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis bāriņtiesai nesniedz pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka vecāka, aizbildņa vai aizgādņa sniegtā informācija nav patiesa; fiziskas personas – mantojuma atstājēja – kontu atlikumiem mantas saraksta (mantojuma inventāra saraksta) sastādīšanai.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1021 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu””.
Kārtību, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, atlīdzības apmēru un tās pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikts, ka atlīdzības apmēru pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas un Centrālās statistikas pārvaldes noteikto strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu. Atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērs šobrīd ir 70 latu.
Apstiprinātajā Audžuģimeņu koncepcijā paredzēts 2005.gadā palielināt atlīdzības par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu apmēru uz 80 latiem.
Grozījums noteikumos paredz palielināt atlīdzības apmēru par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu no 70 latiem uz 80 latiem.

Pieņemti noteikumi “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde (regulators) licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un regulējamo nozaru komersantus, kā arī nosaka kārtību, kādā iesniedz iesniegumu (ierosinājumu) licences saņemšanai (ja šī kārtība nav noteikta regulējamo nozaru speciālajos likumos), un nosaka iesnieguma iesniegšanas kārtību licences nosacījumu grozīšanai vai licences anulēšanai (atcelšanai). Šo kārtību nepiemēro elektronisko sakaru nozarē un reģistrējot vispārējo atļauju pasta nozarē.
Valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licencē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgais pašvaldības regulators. Regulators nosaka licences termiņa sākuma un beigu datumu saskaņā ar sabiedriskos pakalpojumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Regulators komersantam izsniedz noteiktā parauga licenci, norādot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas sākuma termiņu.
Komersants iesniedz regulatoram iesniegumu licences saņemšanai, iesniegumu licences nosacījumu grozīšanai vai iesniegumu licences anulēšanai (atcelšanai).
Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā. Iesniegums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators ir saņēmis visus šo noteikumu attiecīgajā pielikumā norādītos dokumentus un visu nepieciešamo informāciju. Iesniedzot dokumenta kopiju, uzrāda oriģinālu vai kopiju apliecina Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” noteiktajā kārtībā.
Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Komersants ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos trūkst lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas, regulators atliek jautājuma izskatīšanu un informē par to komersantu. Jautājumu izskata pēc tam, kad ir saņemta nepieciešamā informācija vai dokumenti.
Ja komersants regulatora noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus, regulators pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, izdarīt grozījumus licences nosacījumos vai anulēt (atcelt) licenci.
Grozot licences nosacījumus vai anulējot (atceļot) licenci pēc savas iniciatīvas, lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju nodrošina regulators.
Regulators 30 dienu laikā no attiecīga iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par licences izsniegšanu, grozījumu izdarīšanu licences nosacījumos, licences anulēšanu (atcelšanu) vai lēmumu par atteikumu izsniegt licenci. Licenci izsniedz pēc tam, kad samaksāta valsts nodeva par licences izsniegšanu.
Ja regulators pieņēmis lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, izdarīt grozījumus licences nosacījumos vai anulēt (atcelt) licenci, atkārtotu iesniegumu licences saņemšanai, licences nosacījumu grozīšanai vai licences anulēšanai (atcelšanai) var iesniegt pēc tam, kad ir novērsti visi atteikuma iemesli.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs laikus (ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms licences termiņa beigām) informē regulatoru par to, vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs plāno turpināt sniegt licencē norādītos sabiedriskos pakalpojumus.
Par licences izmantošanu, licences nosacījumu ievērošanu un izpildi ir atbildīgs komersants. Komersants nav tiesīgs nodot licenci citām personām.
Regulators nosaka termiņu, kādā komersantam jānovērš pārkāpums, kas bijis par iemeslu licences darbības apturēšanai. Regulators pieņem lēmumu atjaunot licences darbību, ja komersants ir novērsis licences darbības apturēšanas iemeslus.
Ja komersants noteiktajā termiņā nav novērsis licences darbības apturēšanas iemeslus un tie atbilst likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam licences anulēšanas (atcelšanas) pamatojumam, regulators pieņem lēmumu par licences anulēšanu.
Licencējot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, regulators ir tiesīgs noteikt komersantam īpašus nosacījumus kvalitātes un vides aizsardzības prasību, tehnisko noteikumu, standartu, kā arī līguma noteikumu izpildes jomā saskaņā ar attiecīgās nozares normatīvajiem aktiem.
Licence ir derīga tikai tajā noteiktā sabiedriskā pakalpojuma veida sniegšanai. Ja licence ir nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai neatjaunojami bojāta, regulators pēc komersanta rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsniedz licences dublikātu, izdarot uz tā atzīmi “Dublikāts”. Ja licenci anulē, aptur vai izdara grozījumus licences nosacījumos, licences oriģinālu vai dublikātu nodod regulatoram 30 dienu laikā pēc regulatora lēmuma spēkā stāšanās.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr.299 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, un kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts tās personas lūgums par ģimenes atkalapvienošanu, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu un kura pēc šī statusa piešķiršanas Latvijas Republikā ir uzturējusies vismaz divus gadus (persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss), kā arī izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem. Ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir izveidota pirms personas ierašanās Latvijas Republikā.
Lai ģimene varētu apvienoties, bēglis iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamentā rakstisku iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu un noformē normatīvajos aktos, kas regulē izsaukumu apstiprināšanas kārtību noteikto izsaukumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kurā norāda visus ģimenes locekļus, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni (izsaukums). Iesniegumā norāda ziņas par laulāto, nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem (arī adoptētajiem), kā arī pilngadīgajiem apgādībā esošajiem bērniem invalīdiem (arī adoptētajiem) (bērni). Iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā var iesniegt arī bēgļa laulātais un pilngadīgie bērni.
Lai ģimene varētu apvienoties, persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, departamentā iesniedz rakstisku lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu un noformē izsaukumu. Lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā var iesniegt arī tās personas laulātais vai pilngadīgie bērni, kurai piešķirts alternatīvais statuss.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departaments triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ģimenes atkalapvienošanai vai atteikumu to izsniegt un nosūta lēmumu Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kā arī informē bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, par pieņemto lēmumu. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība informē bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ģimenes locekļus par departamenta lēmumu.
Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu bēgļa ģimenes locekļiem, izsniedz viņiem vienreizējo ilgtermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz 30 dienām. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz attiecīgajām personām pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas reģistrējama kārtībā, kāda noteikta bēglim.
Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz departamenta lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu tās personas ģimenes locekļiem, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz viņiem vienreizējo ilgtermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz 30 dienām. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz minētās personas ģimenes locekļiem termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas sakrīt ar laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.

Pieņemti noteikumi “Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas (sistēma) izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, sistēmas mērķi un uzdevumus, kā arī valsts institūciju un pašvaldību pienākumus sistēmas darbības nodrošināšanā.
Sistēmas mērķis ir civilās aizsardzības sistēmas un mobilizācijas sistēmas ietvaros brīdināt un informēt iedzīvotājus katastrofas vai tās draudu gadījumā, kā arī ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.
Atbilstoši civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas noteiktajam mērķim civilās trauksmes uzdevums ir nodrošināt trauksmes sirēnu darbību iedzīvotāju brīdināšanai. Apziņošanas uzdevums ir: izziņot katastrofu, izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju; informēt iedzīvotājus par rīcību katastrofas, izsludinātas ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā; informēt citas valstis par apdraudējuma iespējamu pārrobežu iedarbību.
Sistēmā saskaņā ar shēmu ietilpst: republikas pilsētās, rajonu centros un citās apdzīvotās vietās izvietotas trauksmes sirēnas, ko kontrolē un iedarbina no vadības pults saskaņā ar trauksmes sirēnu vadības shēmu; mobilais trauksmes sirēnu komandcentrs ar akustiskās sirēnas iekārtu; Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts institūciju un pašvaldību, kā arī komercsabiedrību fiksētās un mobilās sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtas; valsts un komercsabiedrību plašsaziņas līdzekļi (laikraksti, televīzija un radio); valsts un komercsabiedrību publiskie fiksētie un mobilie sakaru operatori.
Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komercsabiedrības sistēmā iesaista saskaņā ar attiecīgo iestāžu vai komercsabiedrību un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līgumiem vai starpresoru vienošanos, pamatojoties uz attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem.
Valsts institūcijas un pašvaldības nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam valsts un pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo telpu daļas bezatlīdzības lietošanā trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanai. Ja nepieciešams, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests trauksmes sirēnas uzstāda uz citām ēkām un būvēm, noslēdzot līgumus ar šo objektu īpašniekiem.
Rūpniecisko avāriju riska objekti un citi sprādzienbīstami, ugunsbīstami un īpaši svarīgi objekti veido vietējās (objekta) sistēmas, lai apdraudējuma gadījumā brīdinātu objekta darbiniekus un iedzīvotājus, kuri atrodas apdraudējuma bīstamo faktoru iedarbības zonā, un informētu par veicamajiem aizsardzības pasākumiem.
Informāciju par iespējamo apdraudējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem no juridiskām vai fiziskām personām, bet par izsludinātu ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju – no attiecīgām valsts institūcijām.
Rūpniecisko avāriju riska un citi sprādzienbīstami, ugunsbīstami un īpaši svarīgi objekti apdraudējuma gadījumā iedarbina vietējās (objekta) sistēmas un par to nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
Atbilstoši apdraudējuma mērogam lēmumu par sistēmas iedarbināšanu pieņem: visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un rajonu teritorijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņu aizvietojoša amatpersona; republikas pilsētas, rajona teritorijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (komandieris) vai viņu aizvietojoša amatpersona; rūpniecisko avāriju riska un citos sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos – objekta civilās aizsardzības plānā noteiktā atbildīgā amatpersona.
Sistēmas gatavību darbam savas kompetences ietvaros kontrolē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ieslēdzot trauksmes sirēnas uz 6 minūtēm) veic ne retāk kā divas reizes gadā (maijā un novembrī). Par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ar trauksmes sirēnu iedarbināšanu) iedzīvotājus informē trīs dienas pirms un nekavējoties pēc trauksmes sirēnu ieslēgšanas masu informācijas līdzekļos (avīzes, televīzijas un radio raidījumi) sniedzot informāciju par iedzīvotāju rīcību, dzirdot trauksmes sirēnu signālu.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pašvaldības slēdz līgumus par dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas nomu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldības izvēlas atbilstošākos dzīvojamo māju īpašnieku vai valdītāju (arī ar valsts kapitālsabiedrību) (īpašnieks) piedāvājumus par tiem piederošu vai to valdījumā esošu neizīrētu dzīvojamo māju vai atsevišķu neizīrētu dzīvojamo telpu (īpašums) iznomāšanu pašvaldībām, kā arī kārtību, kādā slēdz nomas līgumus ar dzīvojamo māju īpašniekiem.
Pašvaldība atbilstošākos īpašnieku piedāvājumus izvēlas likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā, ievērojot šajos noteikumos noteiktos nosacījumus.
Pašvaldība lēmumā par iepirkuma organizēšanu īpašuma (īpašumu) nomai norāda: īpašuma nepieciešamības pamatojumu; iepirkuma metodi; pretendentiem izvirzāmās prasības (tajā skaitā līgumsaistību nosacījumus par pašvaldības tiesībām iznomāto īpašumu izmantot palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un pretendentiem izvirzāmos nosacījumus attiecībā uz līgumsaistībām ar pašvaldības palīdzības saņēmējiem); nepieciešamo īpašumu skaitu, platību, istabu skaitu, prasības īpašuma labiekārtojumam; kārtību un veidu, kādā tiks maksāts par īpašuma nomu; citus iepirkuma līguma noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” III nodaļā noteiktās palīdzības sniegšanu.
Lēmumu par iepirkuma organizēšanu īpašuma (īpašumu) nomai pašvaldība izziņo likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā.
Papildus likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajām prasībām īpašuma nomas līgumā iekļauj šādu informāciju: iznomājamo īpašumu skaits, platība, labiekārtojums, istabu skaits, stāvi, kuros īpašumi atrodas; nomas līguma termiņš; nomas maksas apmērs un norēķināšanās kārtība; noteikumi par telpu īres tiesību nodošanu pašvaldības palīdzības saņēmējiem (piemēram, īres līgumu slēgšanas kārtība, īres maksas un maksas par īrnieka saņemtajiem pakalpojumiem iekasēšanas kārtība); pašvaldības pilnvarotā persona, kura slēgs dzīvojamās telpas īres līgumu un/vai uzraudzīs šī līguma izpildi; noteikumi par līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā; īpašumu apdrošināšanas noteikumi; noteikumi par nomas līguma izbeigšanos; līguma laušanas nosacījumi un sekas, kuras iestājas, pašvaldībai laužot līgumu ar īpašnieku vai īpašniekam laužot līgumu ar pašvaldību.
Pašvaldība likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā nodrošina, lai informācija par līguma slēgšanu un pretendenta izvēli būtu publiski pieejama.
Valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” apkopo pašvaldību sniegto informāciju par tām iznomātajiem īpašumiem un reizi pusgadā iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 676 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 69 viņu nepilngadīgie bērni.
No 607 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 9% – ukraiņi, 12% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
18% pilsonības pretendentu ir pamata, 60% – vidējā, 21% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 99 015 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 13 663 personas.

Pieņemti noteikumi “Higiēnas prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un izplatīšanai”.
Noteikumi nosaka higiēnas prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un izplatīšanai. Lai noteikumi pilnībā atbilstu Padomes 1994.gada 14.decembra direktīvas 94/65/EK prasībām, bija jāizstrādā grozījumi esošajos noteikumos. Tā kā noteikumu grozījumi bija liela apjoma, tika izstrādāti jauni noteikumi, kas nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū.
Noteikumos lietotie termini: malta gaļa – gaļa, kas sakapāta gabaliņos vai samalta spirālveida gaļas mašīnā; gaļas izstrādājumi – produkti, kas iegūti no svaigas gaļas vai pārtikā izmantojamiem blakusproduktiem un kas pēc citu pārtikas produktu, garšvielu vai piedevu pievienošanas vai apstrādes saglabā gaļas šūnu iekšējo struktūru un svaigai gaļai raksturīgās īpašības; garšvielas – lietošanai pārtikā paredzētais sāls, sinepes, virces un to aromātiskie ekstrakti, garšaugi un aromātisko garšaugu ekstrakti.
Noteikumi neattiecas uz: mehāniski atkaulotu gaļu, ko paredzēts termiski apstrādāt pārtikas uzņēmumā, kurš atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanu un reģistrāciju; termiski neapstrādātu desu un desu ražošanai paredzētu gaļu; malto gaļu un gaļas izstrādājumiem, ko gatavo mazumtirdzniecības veikalos vai tirdzniecības vietās, lai tieši pārdotu patērētājiem.
Pārtikas un veterinārais dienests sastāda to atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstu, kuri ražo produkciju izplatīšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, un to pārtikas uzņēmumu sarakstu, kuri ražo produkciju izplatīšanai Latvijas vietējā tirgū. Sarakstu ar uzņēmumiem, kuri izplata produkciju Eiropas Savienības dalībvalstīs, Pārtikas un veterinārais dienests nosūta pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai.
Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē: uzņēmumus, kuros ražo maltu gaļu izplatīšanai Eiropas Savienības iekšējā tirgū, – vismaz reizi dienā; maltas gaļas ražotnes, kas atrodas gaļas sadalīšanas uzņēmumā, – tikpat bieži kā gaļas sadalīšanas uzņēmumus; citos uzņēmumos – atkarībā no uzņēmuma jaudas, ražotās produkcijas veida un iespējamās bīstamības – Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors atrodas uz vietas pastāvīgi vai periodiski.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumi Nr.68 “Higiēnas prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un izplatīšanai”.

Pieņemti noteikumi “Privatizācijas reģistrā un Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtība”.
Privatizācijas reģistrs un Atsavināšanas reģistrs ir īpaši izveidoti lietvedības reģistri, kuros attiecīgi apkopo līdz 2006.gada 31.augustam personu iesniegtos atsavināšanas ierosinājumus par valsts vai pašvaldības īpašumā esošiem apbūvētiem zemesgabaliem un privatizācijas ierosinājumus par valsts vai pašvaldību īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un kapitāla daļām.
Reģistros netiek reģistrēti ierosinājumi par tiem valsts vai pašvaldību īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un kapitāla daļām, par kuriem līdz 2005.gada 1.septembrim saņemti atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājumi un par kuriem ir noslēgti pirkuma līgumi.
Reģistrā iekļaujamā informācija ir noteikta, lai identificētu ierosinājuma iesniedzēju un ierosinājumā minēto nekustamo īpašumu vai kapitāla daļas, kā arī raksturotu procesu saistībā ar ierosināto valsts vai pašvaldības īpašuma privatizāciju.
Privatizācijas un Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.

Pieņemti noteikumi “Pilsētu zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un vešanas kārtība”.
Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrs ir īpaši izveidots lietvedības reģistrs, kurā iekļauj visus pilsētas zemes komisijas pieņemtos atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu.
Pamatojoties uz likuma “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 2.pantu, pilsētas zemes komisijas visus dzīvojamās ēkas īpašnieku, kuriem ēka atrodas uz valstij piekrītoša zemes, vai augļu dārza lietotāju, kuriem zeme piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām, iesniegtos zemes pieprasījumus par zemes nodošanu īpašumā par maksu izskatīja un atzinumus pieņēma līdz 1999.gada 1.jūlijam (Rīgas un Daugavpils pilsētas zemes komisijas – līdz 1999.gada 1.oktobrim).
Pilsētas zemes izpirkšanas reģistru pārzinis un turētājs ir attiecīga pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pilsētas zeme.
Reģistrā iekļaujamā informācija ir nepieciešama, lai apkopotu zemes komisijās pieņemtos atzinumu, kā arī identificētu zemes lietotāju un atzinumā minēto zemes vienību. Tāpat Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrs ir nepieciešams, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto zemes reformas pabeigšanas procesa izpildes nosacījumus.
Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.

Pieņemti noteikumi “Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi”.
Noteikumi nosaka Lauku zemes izpirkšanas reģistra vešanas kārtību un Reģistrā ierakstāmās ziņas. Reģistra vešanas kārtība ietver: kārtību, kādā iesniedzami zemes izpirkšanas pieprasījumi; Reģistra datu bāzes uzturēšanas kārtību. Reģistru kārto un uztur datorizēti. Reģistra pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests.
Lauku apvidu zemes pastāvīgais lietotājs, kuram zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā un kurš līdz 2005.gada 1.septembrim nav ieguvis to īpašumā, iesniedz zemes izpirkšanas pieprasījumu par šo zemi Valsts zemes dienestam saskaņā ar 7.punktā noteikto līdz 2006.gada 31.augustam. Pieprasījumu noformē pēc pievienotā parauga. Ja lietotājs, kurš iesniedzis pieprasījumu, ir miris, pieprasīt zemi izpirkšanai ir tiesīgs viņa mantinieks, papildinot pieprasījumā ierakstus ar ziņām par mantinieku(-iem). Ja lietotājs ir miris un nav iesniedzis pieprasījumu, to līdz 2006.gada 31.augustam ir tiesīgs iesniegt viņa mantinieks.
Pieprasījumu pēc izpērkamā zemesgabala atrašanās vietas iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā pēc izpērkamās zemesgabala vai nosūta nodaļai pa pastu ierakstītā vēstulē.

Pieņemti “Noteikumi par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta apbūvēta zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām.
Zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām (vērtība privatizācijai) nosaka, ņemot vērā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8.panta otrajā daļā noteiktos nosacījumus un ievērojot noteikumos noteikto zemesgabala vērtēšanas kārtību.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8.panta otrajā daļā minēto zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai (lietošanas mērķi privatizācijai) nosaka pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, pēc privatizāciju veicošās institūcijas pieprasījuma, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādīto atļauto zemes izmantošanu.
Vērtību privatizācijai Valsts zemes dienests atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8.panta otrajā daļa noteiktajiem nosacījumiem nosaka, ņemot vērā zemes vērtību zonējuma zonu zemes bāzes vērtību, kas koriģēta ar cenu indeksu, ko nosaka šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā.
Lai vērtība privatizācijai būtu pēc iespējas tuvāka tirgus vērtībai, vērtības aprēķinā tiek izmantots cenu indekss, kas norāda nekustamā īpašuma tirgus cenu izmaiņas noteiktā teritorijā un laika periodā.

Pieņemti “Noteikumi par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību”.
Noteikumi apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu (zemes nomas līgums) un nosaka zemes nomas līguma būtiskos noteikumus un slēgšanas kārtību, kā arī nomas maksas aprēķināšanas kārtību.
Zemes nomas līgumu pēc zemes pastāvīgā lietotāja izvēles var noslēgt par visu pastāvīgā lietošanā bijušo zemi vai par šīs zemes daļu, izmantojot zemes nomas pirmtiesības, kas bijušajam zemes lietotājam piešķirtas ar “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma” 25. panta otro daļu.
Ziņas par personām, kuras ir ieguvušas zemes nomas pirmtiesības, zemes iznomātājs iegūst Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā.
Līgums par zemes nomu lauku apvidū slēdzams atbilstoši lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumam. Lai noslēgtu zemes nomas līgumu, zemes pastāvīgais lietotājs attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai, kuras īpašumā vai tiesiskajā valdījumā atrodas zeme, iesniedz noteikumos noteiktus dokumentus.
Noteikumos izskaidrotas nomnieka tiesības un pienākumi, slēdzot zemes nomas līgumu ar zemes iznomātāju – attiecīgo pašvaldību vai valsts institūciju. Pamatā šis līgums būs jāslēdz ar pašvaldību, jo kāda no valsts institūcijām kā zemes iznomātājs varētu būt tikai ļoti retos gadījumos.
Zemes nomas līgumos gada nomas maksa noteikta 0,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības, jo noteikumos paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokli par zemi maksā nomnieks. Šādam minimālam zemes nomas maksas apmēram ir šāds izskaidrojums – lielākā daļa lauku saimniecību, īpaši tās, kuras nespēj izpirkt viņu lietošanā esošo zemi, ir finansiālās grūtībās un ne vienmēr spēj samaksāt pat nekustamā īpašuma (par zemi) nodokli.

Pieņemti “Noteikumi par zemesgabalu nomas maksas aprēķināšanas kārtību un neizpirktās pilsētu zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķināma nomas maksa: apbūvētai valsts un pašvaldību zemei, attiecībā uz kuru apbūves īpašnieks nav izmantojis savas Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības; neapbūvētai valsts un pašvaldību zemei.
Attiecībā uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā neizpirkto lietošanā piešķirto pilsētu zemi šie noteikumi nosaka: kārtību, kādā noslēdzams nomas līgums; kārtību, kādā aprēķināma nomas maksa; nomas līguma būtiskos noteikumus, kā arī tipveida nomas līguma formu.
Apbūvēta zemesgabala nomas maksu sāk aprēķināt pēc tam, kad pieņemts lēmums par apbūvēta zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas, izmantojot kā maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, izbeigšanu.
Apbūvēta zemesgabala nomas maksu aprēķina, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām. Ja Valsts zemes dienesta noteiktā zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par zemes kadastrālo vērtību, nomas maksu aprēķina no zemes kadastrālās vērtības. Nomas maksu nosaka 3 procentu apmērā no šajā punktā norādītās zemesgabala vērtības. Nekustamā īpašuma nodoklis, ar kuru tiek aplikts apbūvētais zemesgabals, netiek iekļauts nomas maksā. Nomnieka pienākums ir maksāt šo nodokli nomas līgumā noteiktajā kārtībā.
Noteikumos noteikta kārtība, kādā tiek aprēķināta zemes nomas maksa gadījumos, kad likumā noteiktā kārtībā ir pieņemts lēmums par apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu vai lēmums par šāda zemesgabala atsavināšanas, izmantojot kā maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, izbeigšanu. Tiek paredzēts, ka nomas maksa tiek aprēķināta no dienas, kad ir pieņemts attiecīgais lēmums par privatizācijas vai atsavināšanas izbeigšanu.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam reglamentēt neapbūvēta zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību, nenosakot konkrētus kritērijus nomas maksas aprēķināšanā. Tāpēc attiecībā uz neapbūvētajiem zemesgabaliem noteikumi paredz, ka nomas maksa par tiem tiks aprēķināta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām.
Nosakot pilsētu neizpirkto zemju nomas līgumu slēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, noteikumos ir paredzēts, ka pēc Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā likuma 26.pantā noteiktā termiņa pilsētu neizpirkto zemi iznomā tā institūcija, kam saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu turpmāk būtu piekritīga šīs zemes atsavināšana. Šāds regulējums ir nepieciešams, jo neviens cits tiesību akts nenosaka, kura institūcija ir atbildīga par neizpirktās pilsētu zemes iznomāšanu. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos ir jāparedz subjekts, kuram tiek uzticēta šīs zemes nomas maksas aprēķināšana un attiecīgās zemes tiesiskā reģistrācija.
Izstrādātie noteikumi paredz, ka tajā noteiktā nomas maksas aprēķināšanas kārtība attiecas tikai uz tiem apbūvētajiem zemesgabaliem, par kuriem ir bijis iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums un pēc tam pieņemts lēmums par privatizācijas vai atsavināšanas, izmantojot kā maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, izbeigšanu. Jautājumu par nomas maksas aprēķināšanas kārtību gadījumos, kad persona nav iesniegusi Pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā apbūvēta zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas ierosinājumu un līdz ar to nav izmantojusi pirmpirkuma tiesības, ir risināms, iesniedzot grozījumus citos tiesību aktos.

Pieņemts rīkojums “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”.
Rīkojums nosaka kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas, kas norādītas šī rīkojuma 1.pielikumā, atbilstoši to kompetencei apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā.
Amatpersonas nodrošina, lai, izmantojot elektroniskos sakarus saskaņā ar šajā rīkojumā minēto kārtību, ar tām būtu iespējams sazināties 24 stundas diennaktī. Institūcijas, kurās strādā amatpersonas, sedz attiecīgos izdevumus no sava budžeta un nodrošina, ka ar amatpersonām ir iespējams sazināties, izmantojot mobilos tālruņus.
Amatpersonas septiņu darbdienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Krīzes vadības padomes sekretariātā šādu informāciju: darba un mājas tālruņa numurs, mobilā tālruņa numurs (ar norādi par mobilā tālruņa operatoru), citi iespējamie elektroniskie sakari, darba un dzīvesvietas adrese; to kontaktpersonu (piemēram, vietnieki, pienākumu izpildītāji, palīgi, padomnieki) vārds, uzvārds, amats, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un citi iespējamie elektroniskie sakari, kuras ir apziņojamās amatpersonas padotībā un nodrošina operatīvu sazināšanos ar to (ne mazāk kā divas kontaktpersonas); dienesta transportlīdzekļu vadītāju vārds, uzvārds un sazināšanās iespējas ar viņiem.
Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru prezidenta biroja vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs Ministru prezidenta uzdevumā dod rīkojumu Ministru prezidenta biroja darbiniekam un/vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes operatīvajam dežurantam veikt amatpersonu apziņošanu, bet, ja vienlaikus apziņojamas vairāk nekā 20 amatpersonas, apziņošanas procesā kā papildu apziņotājus (apziņotāji) iesaista Valsts policijas dežūrdaļas operatīvo dežurantu un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā operāciju centra operatīvo dežurantu.
Apziņošanu veic atbilstoši valsts apdraudējuma veidam. Apziņojamo amatpersonu sarakstus, ņemot vērā to kompetenci, izstrādā Krīzes vadības padomes sekretariāts un saskaņo ar Krīzes vadības padomi. Ja elektroniskie sakari nav pieejami vai nav izmantojami, apziņotāji nodrošina amatpersonu apziņošanu, izmantojot alternatīvus apziņošanas līdzekļus. Ja amatpersona ir saņēmusi īsziņu mobilajā tālrunī vai ziņojumu pa e-pastu, tā nekavējoties informē apziņotāju par informācijas saņemšanu un uzdevuma izpildes sākšanu vai par iemesliem, kas kavē sākt uzdevuma izpildi.
Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 2003.gada 25.marta rīkojums Nr.180 “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs