Ministru kabineta noteikumi Nr.638

Rīgā 2005.gada 30.augustā (prot. Nr.49 11.§)

Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem

Izdoti saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sesto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā iesniedzami, administrējami, dzēšami un atdodami alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu (turpmāk – akcīzes preces) akcīzes nodokļa nodrošinājumi (turpmāk – nodrošinājumi), kā arī nosacījumus, kurus izpildot akcīzes nodokļa (turpmāk – nodoklis) maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu.

2. Nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz persona, kura likumā “Par akcīzes nodokli” (turpmāk – likums) noteiktajā kārtībā paredzējusi veikt darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, un uzņemas atbildību par iespējamā nodokļa parāda maksāšanu, iesniedzot nodrošinājumu (turpmāk – nodrošinājuma iesniedzējs). Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienestā izsniegta nodrošinājuma apliecība.

3. Ja akcīzes preces ieved no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no teritorijām, kuras minētas likuma 2.panta ceturtās daļas 2.punktā, un tām piemēro pagaidu uzglabāšanu vai muitas atzītu preču izmantošanu, nodrošinājumus iesniedz, administrē, dzēš un atdod, kā arī to lielumu samazina atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajām prasībām.

4. Akcīzes preču uzglabāšanai, kā arī citām ar likumu atļautajām darbībām ar akcīzes precēm brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, piemērojot akcīzes precēm atlikto nodokļa maksāšanu, nodrošinājums nav nepieciešams.

5. Nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu var iesniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, ja Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalstu apdrošinātājs (ārpus Latvijas Republikas reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu) (turpmāk – apdrošinātājs), kam ir tiesības veikt apdrošināšanu Latvijas Republikā un kas izsniedzis saistību izpildes apdrošināšanas polisi, vai kredītiestāde, kas izsniegusi kredītiestādes galvojumu, ir ieguvuši nodrošinātāja statusu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā (turpmāk – nodrošinātājs). Izvērtējot jautājumu par nodrošinājuma apliecības izsniegšanu vai pārreģistrāciju, grozījumi saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā ir vērtējami kopā ar saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, kuros ir izdarīti grozījumi.

6. Nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi katram komercdarbības veidam ar akcīzes precēm (akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, apstiprināta tirgotāja darbībai, nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, neapstiprināta tirgotāja darbībai un importētāja darbībai).

7. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt nodrošinājuma apliecību vai nepārreģistrēt nodrošinājumu, ja:

7.1. nav iesniegts iesniegums un visi iesniegumam pievienojamie dokumenti vai arī tajos nav norādīta visa šo noteikumu 33. vai 37.punktā minētā informācija;

7.2. iesniegtā nodrošinājuma apjoms ir mazāks par šo noteikumu 32., 43., 44., 45., 46. vai 47.punktā minēto nodrošinājuma lielumu vai arī nodrošinājuma aprēķins ir nepareizs vai nepamatots;

7.3. persona, kas ir izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu vai arī to ir zaudējusi šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā;

7.4. nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir nodokļu parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nodokļu parāda saistības pilda);

7.5. nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestā būtisku nepatiesu informāciju, kas saistīta ar nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu;

7.6. nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vienreizējā vai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir anulēta par nodrošinājumu izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu;

7.7. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts akcīzes preču noliktavas turētāja, apstiprināta vai neapstiprināta tirgotāja, nodokļa maksātāja pārstāvja vai importētāja darbībai ar tālāku akcīzes preču realizāciju un nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences) akcīzes preču noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja, nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai vai arī tās darbība ir apturēta.

8. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām un uzlikt personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, pieprasīt palielināt nodrošinājuma apjomu 100 procentu apmērā no maksimālā iespējamā nodokļa parāda un/vai iesniegt citu nodrošinājumu, ja:

8.1. minētajai personai ir nodokļu parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda);

8.2. minētā persona nav samaksājusi naudas sodu, kas uzlikts par nodrošinājumu izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

8.3. minētā persona ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestā nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, kas saistīta ar nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu;

8.4. minētā persona vai nodrošinātājs neievēro normatīvajos aktos noteikto nodokļa maksāšanas kārtību;

8.5. minētā persona nav iesniegusi normatīvajos aktos noteiktos pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā;

8.6. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 13., 14., 29., 47., 51. vai 52.punktā noteiktās prasības;

8.7. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts akcīzes preču noliktavas turētāja, apstiprināta vai neapstiprināta tirgotāja, nodokļa maksātāja pārstāvja vai importētāja darbībai ar tālāku akcīzes preču realizāciju un minētajai personai izsniegtās atbilstošās speciālās atļaujas (licences) akcīzes preču noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja, nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai darbība ir apturēta.

9. Valsts ieņēmumu dienests aptur nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām un uzliek par pienākumu personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, novērst konstatētos pārkāpumus, pieprasa palielināt nodrošinājuma apjomu 100 procentu apmērā no maksimālā iespējamā nodokļa parāda un/vai iesniegt citu nodrošinājumu, ja:

9.1. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 15. vai 50.punktā minētās prasības;

9.2. minētā persona atkārtoti nav iesniegusi normatīvajos aktos noteiktos pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā;

9.3. ir zudis pamats šajos noteikumos noteiktajai vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanai.

10. Lēmums par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

11. Nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanas laikā persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, neveic vai pārtrauc darbības ar akcīzes precēm, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu.

12. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kurai izsniegta un apturēta nodrošinājuma apliecības darbība, 10 darbdienu laikā no dienas, kad tas ir pārliecinājies, ka ir izpildītas lēmumā par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu noteiktās prasības, atjauno nodrošinājuma apliecības darbību, par to informējot minēto personu. Lēmums par nodrošinājuma apliecības darbības atjaunošanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

13. Mainoties informācijai, kas norādīta iesniegumā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai tam pievienotajos dokumentos, nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās par to informē Valsts ieņēmumu dienestu un iesniedz izmaiņas apliecinošo dokumentu kopijas.

14. Ja mainās nodrošinājuma apliecībā norādītie rekvizīti, persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedz pārreģistrācijas iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā.

15. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, neveic vai pārtrauc darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, ne vēlāk kā ar dienu, kad iespējamais nodokļa parāda apmērs ir sasniedzis vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādīto maksimālo iespējamo nodokļa parādu.

16. Akcīzes preču importētājs un akcīzes preču noliktavas turētājs Latvijas Republikā, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts akcīzes preču noliktavas turētāja vai pārsūtītājtirgotāja iecelts nodokļa maksātāja pārstāvis var izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu nodokļa markas alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem (turpmāk – nodokļa markas).

17. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt nodrošinājuma apliecību, ja:

17.1. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav ievērojusi šo noteikumu 11. vai 27.punktā noteiktās prasības;

17.2. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, noteiktajā laikā nav iesniegusi šo noteikumu 41.punktā minēto pārskatu vai iesniegtajā pārskatā ir sniegusi nepilnīgas vai nepatiesas ziņas;

17.3. Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām netiek nodrošināta iespēja deklarētajā darba laikā piekļūt akcīzes preču uzglabāšanas, ražošanas, apstrādes, pārstrādes, marķēšanas vai naftas produktu sajaukšanas vietām vai dokumentācijai.

18. Valsts ieņēmumu dienests anulē nodrošinājuma apliecību, ja:

18.1. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav izpildījusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu noteiktās prasības;

18.2. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai komercreģistra;

18.3. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradusies Valsts ieņēmumu dienestā;

18.4. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir iesniegusi iesniegumu par nodrošinājuma apliecības anulēšanu;

18.5. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts akcīzes preču noliktavas turētāja, apstiprināta vai neapstiprināta tirgotāja, nodokļa maksātāja pārstāvja vai importētāja darbībai ar tālāku akcīzes preču realizāciju un personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, izsniegtā atbilstošā speciālā atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja, nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai ir zaudējusi spēku;

18.6. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, ir zaudējusi šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā saņemto nodrošinātāja statusu;

18.7. saņemts nodrošinātāja paziņojums par kredītiestādes galvojuma atsaukšanu vai saistību izpildes apdrošināšanas polises anulēšanu atbilstoši līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēgts šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

19. Lēmums par nodrošinājuma apliecības anulēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

20. Nodrošinājuma apliecība zaudē spēku, ja beidzies nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš vai tā tiek anulēta.

21. Ja nodrošinājuma apliecība zaudējusi spēku vai tās darbība ir apturēta, tas neatbrīvo nodrošinātāju un personu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām.

22. Nodrošinājums tiek dzēsts un atdots nodrošinājuma iesniedzējam vai arī izmantots turpmākajiem nodokļa maksājumiem, ja nodrošinājuma apliecība nav izsniegta vai ir zaudējusi spēku un nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā dokumentus, kas apliecina, ka darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, nav veiktas vai ir pabeigtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī nodoklis ir samaksāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

23. Ja nodrošinājums, uz kuru pamatojoties ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir dzēsts, tas var tikt izmantots jaunas nodrošinājuma apliecības saņemšanai.

24. Ja nodoklis likumā noteiktajā kārtībā nav samaksāts un netiek samaksāts pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma, nodokļa piedziņai vispirms izmanto iesniegto nodrošinājumu.

25. Ja nodrošinājumam tiek izmantoti dažādi nodrošinājuma veidi, nodokļa parāda samaksai nodrošinājumu izmanto šādā secībā:

25.1. iemaksātā drošības nauda;

25.2. kredītiestādes galvojums vai saistību izpildes apdrošināšanas polise;

25.3. ieķīlātais īpašums.

26. Ja nodrošinājuma apliecība ir izsniegta, izmantojot vairāku nodrošinātāju galvojumus vai saistību izpildes apdrošināšanas polises, nodokļa parāds tiek segts, proporcionāli sadalot nodokļa parāda summu starp nodrošinātājiem un ievērojot to uzņemto saistību apjomu.

27. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, informē Valsts ieņēmumu dienestu par nozaudēto vai nozagto nodrošinājuma apliecību ne vēlāk kā divu darbdienu laikā no nozaudēšanas vai nozagšanas fakta konstatēšanas.

28. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, piecu darbdienu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai tās derīguma termiņa beigām, vai arī lēmuma saņemšanas par nodrošinājuma apliecības anulēšanu nodod nederīgo vai spēku zaudējušo nodrošinājuma apliecību Valsts ieņēmumu dienestā un pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz visu nepieciešamo informāciju par katru procedūru, kas veikta, izmantojot iesniegto nodrošinājumu un iespējamā nodokļa parāda atbilstību nodrošinājuma apjomam.

29. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība un kas veic darbības ar akcīzes precēm, izmantojot nodrošinājumu – nodokļa marku saņemšanu vai akcīzes preču (izejvielu un gatavās produkcijas) uzglabāšanu un pārvietošanu –, grāmatvedībā nodrošina atsevišķu minēto darbību, tām atbilstošo iespējamo nodokļa parādu un nepieciešamā nodrošinājuma uzskaiti.

30. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

II. Vienreizējais nodrošinājums

31. Vienreizējā nodrošinājuma lielumu iespējamā nodokļa parāda segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējais nodrošinājums segtu iespējamo nodokļa parādu.

32. Vienreizējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, veicot konkrēto darbību – pārvietojot akcīzes preces vai saņemot nodokļa markas.

33. Lai saņemtu vienreizējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

33.1. iesniegumu, norādot vienreizējā nodrošinājuma lieluma aprēķinu iespējamā nodokļa parāda segšanai atbilstoši šo noteikumu 32.punktam;

33.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā noteiktajām prasībām vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi (1.pielikums), vai kredītiestādes galvojumu (2.pielikums), vai ķīlas līgumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā;

33.3.  ja nodrošinājumu ir plānots izmantot nodokļa marku saņemšanai,– informāciju par nodokļa marku veidu un skaitu;

33.4.  ja nodrošinājumu ir plānots izmantot akcīzes preču nosūtīšanai vai saņemšanai, – informāciju par akcīzes preču nosūtītāju un saņēmēju (personas nosaukums, juridiskā adrese un pasta indekss, nodokļa maksātāja reģistrācijas kods, akcīzes identifikācijas numurs), akcīzes preču aprakstu, Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodus un informāciju par to, vai vienreizējā nodrošinājuma apliecību ir nepieciešams iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentām iestādēm;

33.5. ja kā nodrošinājums ir iesniegta saistību izpildes apdrošināšanas polise, – apdrošinātāja (kurš izsniedzis minēto polisi) apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu par polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas samaksu.

34. Valsts ieņēmumu dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegtos dokumentus un izsniedz vai pārreģistrē vienreizējā nodrošinājuma apliecību (3. vai 4.pielikums) vai arī pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt vai pārreģistrēt vienreizējā nodrošinājuma apliecību. Ja vienreizējā nodrošinājuma apliecību ir nepieciešams iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentām iestādēm, nodrošinājuma iesniedzējam izsniedz divus vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplārus.

35. Vienreizējā nodrošinājuma apliecību paraksta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona. Vienreizējā nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš nepārsniedz mēnesi.

36. Persona, kurai ir izsniegta vienreizējā nodrošinājuma apliecība, piecu darbdienu laikā no akcīzes preču saņemšanas aizpilda šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās vienreizējā nodrošinājuma apliecības 10., 11., 12. un 13.aili un minēto apliecību kopā ar nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem nodod Valsts ieņēmumu dienestā. Ja viens vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplārs ir iesniegts tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentām iestādēm, no kuras nosūtītas akcīzes preces, persona, kurai ir izsniegta vienreizējā nodrošinājuma apliecība, nodod Valsts ieņēmumu dienestā tikai vienu vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplāru.

III. Vispārējā nodrošinājuma reģistrēšanas un izmantošanas pamatnosacījumi

37. Lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādus dokumentus:

37.1. iesniegumu, norādot komercdarbības veidu ar akcīzes precēm, akcīzes preces veidu un vispārējā nodrošinājuma lieluma aprēķinu iespējamā nodokļa parāda segšanai taksācijas periodā atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā minētajiem nosacījumiem;

37.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā noteiktajām prasībām vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi (5.pielikums), vai kredītiestādes galvojumu (6.pielikums), vai ķīlas līgumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā;

37.3. nodrošinājuma iesniedzēja apliecinājumu par atbilstību šo noteikumu 47. un 48.punktā noteiktajām prasībām, ja plāno piemērot šo noteikumu 47.punktā minētos nosacījumus;

37.4. nodrošinājuma iesniedzēja apliecinājumu par atbilstību šo noteikumu 43.1., 43.2., 43.3. vai 43.5.apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja plāno piemērot attiecīgajos apakšpunktos minētos nosacījumus;

37.5. ja kā nodrošinājums ir iesniegta saistību izpildes apdrošināšanas polise, – apdrošinātāja (kurš izsniedzis minēto polisi) apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu par polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas samaksu.

38. Valsts ieņēmumu dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegtos dokumentus un izsniedz vai pārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību (7.pielikums) vai arī pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt vai pārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību.

39. Vispārējā nodrošinājuma apliecību paraksta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona. Vispārējā nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš nepārsniedz gadu.

40. Ja nodrošinājuma iesniedzējam vienam komercdarbības veidam ir izsniegtas vairākas vispārējā nodrošinājuma apliecības, tajās norādīto nodrošinājuma lielumu kopējā summa ir vienāda ar kopējā vispārējā nodrošinājuma lielumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs ir tiesīgs izmantot attiecīgajam komercdarbības veidam.

41. Persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, līdz pēctaksācijas perioda piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā (8.pielikums). Pārskatu iesniedz katram komercdarbības veidam un darbības vietai atsevišķi.

IV. Vispārējā nodrošinājuma lieluma noteikšana

42. Vispārējā nodrošinājuma lielumu iespējamo nodokļa parādu segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma lielums tiktu aprēķināts atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.

43. Vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums:

43.1. darbībām tikai ar sašķidrinātu naftas gāzi ir 50000 latu;

43.2. darbībām tikai ar biodīzeļdegvielu, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas, ir 10000 latu;

43.3. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, ir 10000 latu;

43.4. darbībām ar naftas produktiem ir 100000 latu;

43.5. darbībām tikai ar alu, kurš tiek ražots patstāvīgā mazā alus darītavā, ir 2000 latu;

43.6. darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem ir 10000 latu;

43.7. darbībām ar tabakas izstrādājumiem ir 10000 latu.

44. Apstiprināta tirgotāja darbībām ar attiecīgajām akcīzes precēm vispārējā nodrošinājuma minimālais apjoms ir 50 procentu no šo noteikumu 43.punktā noteiktajiem lielumiem.

45. Ja nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz vispārējo nodrošinājumu, kas paredzēts vairākiem akcīzes preču veidiem, piemēro lielāko attiecīgo akcīzes preču veidu vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.

46. Vispārējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā, bet ne mazāks par šo noteikumu 43. un 44.punktā attiecīgam akcīzes preces veidam noteikto lielumu.

47. Ja nodrošinājuma iesniedzējs izpilda šo noteikumu 48.punktā minētās prasības, nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apjomu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 43. un 44.punktā attiecīgam akcīzes preces veidam noteikto lielumu:

47.1. akcīzes preču noliktavas turētājam, kurš vismaz septiņus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, veicis regulāru saimniecisko darbību un divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir regulāri (vismaz reizi trijos mēnešos) veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas veiks alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi vai pārstrādi, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā;

47.2. akcīzes preču noliktavas turētājam, kurš vismaz piecus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, veicis regulāru saimniecisko darbību un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir regulāri (vismaz reizi trijos mēnešos) veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas veiks alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi, pārstrādi vai marķēšanu,– par 75 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā;

47.3. akcīzes preču noliktavas turētājam, kurš vismaz piecus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, veicis regulāru saimniecisko darbību un divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir regulāri (vismaz reizi sešos mēnešos) veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas veiks naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi, pārstrādi vai iezīmēšanu (marķēšanu), – par 75 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā;

47.4. akcīzes preču noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, veicis regulāru saimniecisko darbību un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir regulāri (vismaz reizi sešos mēnešos) veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas veiks naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi, pārstrādi vai iezīmēšanu (marķēšanu), – par 50 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā;

47.5. nodrošinājuma iesniedzējam, kuram vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar akcīzes precēm, muitas noliktavas turēšanas atļauja un/vai atļauja izmantot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi/īpašu izlietošanu vai arī iepriekšējā gadā samaksātā nodokļa apjoms ir bijis lielāks par pieciem miljoniem latu, – par 50 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā.

48. Valsts ieņēmumu dienestam, izvērtējot nodrošinājuma iesniedzēja līdzšinējo komercdarbību, ir tiesības samazināt vispārējā nodrošinājuma apjomu katrai izsniegtajai vispārējā nodrošinājuma apliecībai atbilstoši šo noteikumu 47.punktam, ja gada laikā pirms nodrošinājuma iesniegšanas:

48.1. nodrošinājuma iesniedzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem ir iesniedzis noteiktos pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā;

48.2. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona nav sodīta par akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

49. Ja persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, ir palielinājusi nodrošinājuma apjomu atbilstoši šo noteikumu 8. vai 9.punkta prasībām, Valsts ieņēmumu dienestam triju mēnešu laikā no nodrošinājuma apjoma palielināšanas brīža nav tiesību samazināt nodrošinājuma lielumu.

50. Ja personai, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība naftas produktiem ar samazinātu vispārējā nodrošinājuma apjomu, mainās izpildinstitūcijas persona un jaunā izpildinstitūcijas persona ir sodīta par akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, tad persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc izpildinstitūcijas personas maiņas iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā nodrošinājuma pārreģistrācijai 100 procentu apmērā no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā.

51. Kopējais iespējamais nodokļa parāds atbilstoši saņemtajām nodokļa markām un par akcīzes precēm, kas taksācijas periodā tiek pārvietotas (arī par akcīzes precēm, kuras, izmantojot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinus, ir izvestas no akcīzes preču noliktavas uz vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietām) un uzglabātas, izmantojot nodrošinājumu, nedrīkst pārsniegt vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādīto maksimālo iespējamo nodokļa parādu.

52. Ja iespējamais nodokļa parāds par akcīzes precēm, kas tiek pārvietotas, izmantojot nodrošinājumu, pārsniedz iesniegtā vispārējā nodrošinājuma lielumu, kas norādīts akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecībā, tad persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, neveic vai pārtrauc darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu un piecu darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā papildu nodrošinājumu iespējamā nodokļa parāda segšanai.

V. Drošības nauda

53. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu ir izvēlējies drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par nodrošinājuma lielumu, kas aprēķināts saskaņā ar šiem noteikumiem, un saņem attiecīgās kredītiestādes apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu.

54. Pēc drošības naudas iemaksas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē vienreizējo nodrošinājumu vai vispārējo nodrošinājumu.

55. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un pēc nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas atmaksā tās vai pārskaita turpmākajiem nodokļa maksājumiem 15 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas.

56. Lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu vai pārskaitīšanu turpmākajiem nodokļa maksājumiem pieņem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona.

VI. Ķīlas līgums

57. Nodrošinājuma iesniedzējs var noslēgt ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu tikai tad, ja nodrošinājuma iesniedzēja īpašumā ir zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums vai kustama lieta, kas atbilstoši Komercķīlas likumam var būt komercķīla.

58. Nodrošinājuma iesniedzējs var ieķīlāt Valsts ieņēmumu dienestam tikai tādu nekustamo īpašumu vai kustamo lietu, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citiem apgrūtinājumiem.

59. Nodrošinājuma apjoms nedrīkst pārsniegt 80 procentus no tā nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības vai 50 procentus no kustamās lietas tirgus vērtības.

60. Ieķīlājamā īpašuma tirgus vērtība ir aprēķināts lielums – vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.

61. Ieķīlājamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas profesionālo darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci (profesionālās kvalifikācijas sertifikātu) nekustamā īpašuma un kustamās lietas novērtēšanai.

62. Ieķīlājamais īpašums nevar būt akcīzes preces vai to ražošanas, apstrādes, pārstrādes vai sajaukšanas izejvielas.

63. Lai noslēgtu ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodrošinājuma iesniedzējs apdrošina apdrošinātājam ieķīlājamo īpašumu par labu Valsts ieņēmumu dienestam.

64. Lai noslēgtu ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu un pievieno šādus dokumentus:

64.1. dokumentu, kas apliecina, ka ieķīlājamais nekustamais īpašums vai kustamā lieta ir nodrošinājuma iesniedzēja īpašums;

64.2. dokumentu, kas apliecina ieķīlājamā nekustamā īpašuma vai kustamās lietas tirgus vērtību atbilstoši šo noteikumu 60. un 61.punktam;

64.3. ieķīlājamā īpašuma apdrošināšanas polises kopiju (uzrādot oriģinālu).

65. Valsts ieņēmumu dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda ieķīlājamā īpašuma statusu un vērtību un pieņem lēmumu par ķīlas līguma noslēgšanu ar nodrošinājuma iesniedzēju.

VII. Nodrošinātāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošinātājiem un tā zaudēšana

66. Kredītiestāde, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda licences kredītiestādes darbībai izsniegšanas datumu un numuru.

67. Kredītiestāde nodrošinātāja statusu iegūst, ja:

67.1. kredītiestādei nav nodokļu parāda vai ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un kredītiestāde nodokļu parāda saistības pilda;

67.2. kredītiestāde ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu par nodrošinātāja statusa iegūšanu, kurā ir noteikts, ka attiecīgā kredītiestāde apņemas 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma samaksāt visus līgumā noteiktos maksājumus, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ja minētā persona pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma noteiktajos termiņos nav samaksājusi nodokļa parādu;

67.3. kredītiestāde gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpusi šo noteikumu 67.2.apakšpunktā minētā līguma saistības.

68. Apdrošinātājs, kurš vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda apdrošinātāja licences apdrošināšanas darbībai izsniegšanas datumu un licenču reģistra numuru.

69. Apdrošinātājs nodrošinātāja statusu iegūst, ja:

69.1. apdrošinātājam nav nodokļu parāda vai ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un apdrošinātājs nodokļu parāda saistības pilda;

69.2. apdrošinātājs ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu par nodrošinātāja statusa iegūšanu, kurā ir noteikts, ka attiecīgais apdrošinātājs apņemas 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma samaksāt visus līgumā noteiktos maksājumus, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ja minētā persona pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma noteiktajos termiņos nav samaksājusi nodokļa parādu;

69.3. apdrošinātājs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpis šo noteikumu 69.2.apakšpunktā minētā līguma saistības;

69.4. apdrošinātājam izsniegtā licence apdrošināšanas darbībai dod tiesības izsniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi nodrošinājumam.

70. Nodrošinātāja statuss tiek zaudēts, ja tiek lauzts vai zaudē spēku šo noteikumu 67.2. vai 69.2.apakšpunktā minētais līgums, vai arī zaudē spēku šo noteikumu 66. vai 68.punktā minētā licence.

VIII. Nodrošinājuma apjoma noteikšana, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtība,  ja akcīzes precēm piemēro preču pagaidu uzglabāšanu vai muitas atzītu preču izmantošanu

71. Nodrošinājumus iesniedz, administrē, dzēš un atdod atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām prasībām un normatīvajos aktos muitas lietās noteiktajiem muitas galvojuma veidiem, kā arī to iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas un segšanas kārtībai.

72. Nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz persona, kas uzņemas atbildību segt nodokļa parādu, kas varētu rasties (turpmāk – galvenais parādnieks).

73. Galvenajam parādniekam ir tiesības izvēlēties nodrošinājumu un tā segšanas veidu, ja normatīvajos aktos muitas lietās nav noteikts citādi.

74. Nodrošinājuma lielums, lai segtu nodokļa parādu, kas varētu rasties, atbilst aprēķinātajai nodokļa summai, kas būtu maksājama, ja preces laistu brīvam apgrozījumam.

75. Nodrošinājumu neiesniedz, ja precēm piemēro atbrīvojumu no nodokļa saskaņā ar likuma piekto nodaļu vai gadījumos, ja precēm, piemērojot muitas procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, nav jāpiemēro galvojums.

76. No nodrošinājuma atbrīvo, tiklīdz nodokļa parāds, par kuru tas pieprasīts, ir dzēsts vai vairs nevar rasties.

77. Ja nodokļa parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts nodokļa nodrošinājums, pēc galvenā parādnieka vai galvinieka lūguma izbeidzas daļa no nodrošinājuma saistībām, ja attiecīgais nodrošinājums to sedz.

78. Galvinieka statusu kredītiestāde vai apdrošinātājs iegūst normatīvajos aktos muitas lietās noteiktajā kārtībā.

79. Ja galvenais parādnieks iesniedz papildinātu nodrošinājumu, tā derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā nodrošinājuma derīguma termiņu.

80. Drošības naudas apjoms nodokļa parāda nodrošināšanai atbilst 100 procentu aprēķinātajam nodokļa parādam, kas varētu rasties.

81. Vienreizējā nodrošinājuma apjoms atbilst 100 procentu aprēķinātajam nodokļa parādam, kas varētu rasties.

82. Vispārējā nodrošinājuma apjomu nosaka galvenais parādnieks, veicot aprēķinu saskaņā ar kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos muitas lietās par vispārējā galvojuma apjoma aprēķināšanu.

83. Ja galvenais parādnieks, kas saņem vispārējo nodrošinājumu, atbilst šo noteikumu 84.punktā minētajiem nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot un reģistrējot vispārējo nodrošinājumu, atļauj izmantot samazināto vispārējo nodrošinājumu.

84. Vispārējā nodrošinājuma apjomu nodoklim var samazināt:

84.1. par 50 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 18 mēnešu laikā pirms vispārējā galvojuma saņemšanas vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu, lai nodrošinātu muitas parādu vai muitas parādu, kas varētu rasties, un:

84.1.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā, un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatus un nodokļa deklarācijas;

84.1.2. ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz trīs gadus;

84.2. par 70 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 30 mēnešu laikā pirms vispārējā galvojuma saņemšanas vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu, lai nodrošinātu muitas parādu vai muitas parādu, kas varētu rasties, un:

84.2.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā, un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatus un nodokļa deklarācijas;

84.2.2. ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz piecus gadus;

84.3. par 90 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 36 mēnešu laikā pirms vispārējā galvojuma saņemšanas vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu, lai nodrošinātu muitas parādu vai muitas parādu, kas varētu rasties, un:

84.3.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā, un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatus un nodokļa deklarācijas;

84.3.2. ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz septiņus gadus.

85. Ja nodokļa parāds, kas varētu rasties, vispārējā nodrošinājuma apjoma pārskata periodā pārsniedz 10 procentus no iesniegtā vispārējā nodrošinājuma apjoma, galvenais parādnieks palielina vispārējā nodrošinājuma lielumu līdz pilnam apjomam.

IX. Noslēguma jautājumi

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumus Nr.171 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 56.nr.).

87. Šo noteikumu 47.5.apakšpunktā minētie nosacījumi, kas attiecas uz speciālām atļaujām (licencēm) komercdarbībai ar akcīzes precēm, piemērojami arī līdz 2004.gada 1.maijam izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm) komercdarbībai ar akcīzes precēm.

88. Līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, līdz 2005.gada 1.decembrim ir grozāmi atbilstoši šo noteikumu 67.2. un 69.2.apakšpunkta prasībām. Līgumi, kuros līdz 2005.gada 1.decembrim nav veikti grozījumi, zaudē spēku.

89. Apdrošinātāja izsniegtās saistību izpildes apdrošināšanas polises un kredītiestāžu galvojumi, kas ir izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir izmantojami nodrošinājuma reģistrācijai vai pārreģistrācijai līdz to darbības derīguma termiņa beigām, ja nodrošinātājs ir izpildījis šo noteikumu 88.punktā noteiktās prasības.

90. Nodrošinājuma apliecības, kuras ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, līdz 2006.gada 1.februārim ir pārreģistrējamas atbilstoši šo noteikumu prasībām. Nodrošinājuma apliecības, kuras līdz 2006.gada 1.februārim nav pārreģistrētas, zaudē spēku.

91. Nodrošinājuma apliecības, kuras izsniegtas muitas noteikumos noteiktajai preču pagaidu glabāšanai vai atzītai preču izmantošanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā līdz tajās minētā derīguma termiņa beigām.

92. Šo noteikumu 43.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Līdz 2005.gada 31.decembrim darbībām ar alu vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums ir 2000 latu.

93. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.oktobri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992.gada 25.februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.oktobri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.638

Finanšu ministrs O.Spurdziņš