Lauksaimniecības attīstības 2001. gada programma

Turpinājums. Sākums "LV" Nr. 336/338., 27.09.2000., "LV" Nr. 341/343., 29.09.2000.,

"LV" Nr. 3451/346., 4.10.2000.

 

Finansējums un finansēšanas avoti

20. tabula

Valsts atbalsta pasākumu finansējuma projekts (tūkst. Ls)

	Vajadzīgie līdzekļi .
Pasākumi	2001. gads .			2002. gads	2003. gads
	kopējā vajadzība	budžets	deficīts
Laukaugi	8800	6121	2679	12000	14000

 

18.2. Rapša audzēšana

Situācijas apraksts

Pēdējo gadu laikā rapša sējumu platības ir ievērojami palielinājušās, jo ir pieaugušas rapša sēklu realizācijas iespējas. 2000. gadā audzētājiem paredzētas atbalsta subsīdijas 240 tūkst. Ls apmērā. 1999. gadā rapša sējumu platības bija 6,6 tūkst. ha. Tuvāko gadu laikā platības varētu pieaugt līdz 30 tūkst. ha.

Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis un rezultāts

Nozares mērķis ir attīstīt izejvielu nodrošinājumu rapša eļļas un nākotnē arī biodegvielas ražošanai. Rapša audzēšana ir svarīga saimniecībām, kas specializējušās garaudaugu audzēšanā, lai novērstu augsnes noplicināšanos, dažādotu augu seku un nodrošinātu augstākas graudaugu ražas.

Pasākumi 2001.gadā

Lai nozare varētu sekmīgi attīstīties, nepieciešams:

- turpināt valsts atbalstu subsīdiju veidā;

- veikt zinātniskos pētījumus par rapša audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijām;

- turpināt zemnieku izglītošanas darbu;

- veicināt nozares kooperāciju.

 

18.3. Tirgus intervence

18.3.1. Tirgus intervences realizācijas vispārējie principi

Tirgus intervences pasākumus labības tirgus stabilizācijai īsteno valsts saskaņā ar labības ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot Latvijā audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar labības audzēšanu, un to kooperatīvajām sabiedrībām, par noteiktu intervences cenu.

Tirgus intervences periodā par iepērkamo graudu kvalitātes minimālajiem rādītājiem atbilstošu kviešu un rudzu graudu tonnu maksā garantētu cenu, pielāgojot tai ikmēneša pieaugumu.

Tirgus intervences pasākumus veic Zemkopības ministrijas pārziņā esoša bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra". Zemkopības ministrija ar aģentūru slēdz līgumu. Līgumā paredzēta kārtība, kādā esošo līdzekļu ietvaros piešķirami valsts līdzekļi tirgus intervences pasākumu finansēšanai, iesniedzami mēneša pārskati un veicami norēķini, kā arī noteikts kontroles mehānisms, atbildība un tirgus intervences krājumos iepirktās labības realizācijas kārtība.

Noteikta detalizēta kārtība pieteikuma iesniegšanai, darījuma noslēgšanai, noliktavu izvērtēšanai un apstiprināšanai, kā arī svara un kvalitātes novērtēšanai, pieņemot labību intervences noliktavā. Noteikta arī intervences uzkrājumu uzraudzības un intervences pasākumu finansēšanas kārtība.

 

18.3.2 Tirgus intervences funkcionēšanai nepieciešamie pasākumi

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt un noteiktā kārtībā apstiprināt normatīvos aktus.

21. tabula

Tirgus intervences nodrošināšanas tiesiskie pasākumi

Pasākums	2000. gadā	2001	2002	2003
Ministru kabineta rīkojums "Par valsts labības
ražošanas un patēriņa gada bilanci"
Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi
par tirgus intervenci labības tirgū"
Zemkopības ministrijas rīkojums par graudu
kvalitātes izvērtēšanas metodiku
Zemkopības ministrijas rīkojums par
konsultatīvās padomes izveidošanu
Pārskata iesniegšana Ministru kabinetā
par tirgus intervences rezultātiem
Pakāpeniska ES koptirgus organizācijas
graudu sektora principu pārņemšana

18.4. Graudaugu ārējās tirdzniecības nosacījumi

 

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi graudaugu importam Latvijā

Salīdzinoši, lopbarības un pārtikas graudaugus - kviešus, rudzus, miežus, auzas, ar citiem lauksaimniecības produktiem, var uzskatīt par vienu no aizsargātākiem lauksamniecības produktiem, jo graudaugiem ir visaugstākās ievedmuitas tarifu likmes.

Graudaugiem tiek piemērotas sekojošas ievedmuitas tarifu likmes, kas tiek diferencētas atkarībā no izmantošanas mērķa - vai nu sējai vai pārtikai un lopbarībai:

1) pamatlikme -1 % līdz 75% robežās;

2) VLR likme - 0,5 līdz 50% apmērā, atkarībā no specifikācijas;

3) BTR likme - ir noteikta atšķirīga katram noslēgtajam BTL, 0% līdz 50 % robežās.

Latvijas noslēgtajā BTL ar Lietuvu un Igauniju ir noteikts, ka tās nepiemēro ievedmuitas nodokli pret kādas līgumslēdzējas valsts izcelsmes graudaugu importu.

Cietie kvieši - Latvija pret jebkuras valsts izcelsmes cieto kviešu importu piemēro ievedmuitas tarifu likmi 25% apmērā, izņemot ES, Lietuvu un Igauniju.

Eiropas Līgumā ES izcelsmes cieto kviešu importam uz Latviju ir piešķirta tarifu kvota 15000 t apjomā ar tarifu likmi kvotas ietvaros 0,5 % apmērā.

Graudaugi (kvieši, rudzi, mieži, auzas, tritikāle) sējai - pamatlikme augstāko kategoriju sēklai ir noteikta 1% apmērā, VLR likme un Latvijas noslēgtajos BTL graudaugu sēklai ir noteikta ievedmuitas tarifu likme 0,5%, izņemot Baltijas BTL.

Pārējie kvieši un tritikāle (piem. lopbarībai un pārtikai, sēklai ar kategoriju zemāku kā 1. ataudzējums) - pret jebkuras valsts izcelsmes kviešu un tritikāles importu piemēro ievedmuitas tarifu likmi 25% apmērā (pamatlikme, VLR, BTR likme), izņemot ES, Lietuvu un Igauniju. Pret ES izcelsmes kviešu un tritikāles importu piemērojama tarifu likme 22% apmērā.

Pārējie rudzi, mieži, auzas (piem. lopbarībai un pārtikai, sēklai ar kategoriju zemāku kā 1. ataudzējums) - pret to valstu izcelsmes, iepriekšminēto graudaugu importu, ar kurām Latvijai nav vislielākās labvēlības režīms, piemēro ievedmuitas tarifu pamatlikmi 75% apmērā, bet pret to valstu izcelsmes, iepriekšminēto graudaugu importu, ar kurām Latvijai ir VLR un brīvās tirdzniecības režīms, piemēro ievedmuitas tarifu likmi 50% apmērā, izņemot Lietuvu un Igauniju, pret kuru importu piemēro 0%.

Griķu - ievedmuitas tarifu likme (pamatlikme) pret to valstu izcelsmes importu ar kurām Latvijai nav VLR, tiek piemērota 1% apmērā, pret to valstu importu, ar kurām Latvijai ir BTR vai VLR, tiek piemērota ievedmuitas tarifu likme 0,5%, izņemot Čehiju, Slovākiju, Poliju, Lietuvu un Igauniju, pret kuru izcelsmes griķu importu tiek piemērota ievedmuitas tarifu likme 0% apmērā.

Protokola, par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, grafikā CXLIII - Latvijas Republika - daļā 1-B "Tarifu kvotas", ir noteikta tarifu kvota sekojošiem graudaugiem:

- kvieši un kviešu un rudzu maisījums - (KN kods 100190) - tarifu kvota 10000 t apjomā ar ievedmuitas tarifu likmi 25% kvotas ietvaros;

- mieži - (KN kods 1003) - tarifu kvota 30000 t apjomā ar ievedmuitas tarifu likmi 25% kvotas ietvaros;

- auzas - (KN kods 1004) - tarifu kvota 5000 t apjomā ar ievedmuitas tarifu likmi 25% kvotas ietvaros.

22. tabula

Latvijas izcelsmes graudaugu eksportam piemērojamās ievedmuitas tarifu likmes

Kods	Apraksts	Eiropas	Islande	Norvēģija	Šveice	SK1)	CZ1)	EE ; LT1)	HU1)	TR1)
		Savienība
1001	Kvieši	12,8% -	0-55	0,06 -	0,07 -	3 -	4,4 -	0	25 -	0 -
		88,8 Ls/t		0,11	28,96	25,5	27		35	45
				Ls/kg	Ls/100kg
1002	Rudzi	55,8 Ls/t	0-55	0,11	0,07 -	21,2	22,5	0	25 -
				Ls/kg	31,01				35	30
					Ls/100kg
1003	Mieži	55,8 Ls/t	0-55	0,09	0,07 -	21,2	22,5	0	24 -	0 -
				Ls/kg	22,8				34	20
					Ls/100kg
1004	Auzas	53,4 Ls/t	0-55	0,07	0,07 -	21,2	22,5	0	25 -	0 -
				Ls/kg	19,55				35	30
					Ls/100kg
100810	Griķi	22,2 Ls/t	0-55	0; 0,12	0,07 -	1	1,3	0	0	40
				Ls/kg	14,6
					Ls/100kg
10089010	Tritikāle	55,8 Ls/t		0,11	10,26 -	3	4,4	0	0	40
				Ls/kg	23,53 Ls
					/100kg

1 - SK - Slovākija, CZ - Slovēnija, EE - Igaunija, LT - Lietuva, HU - Ungārija, TR - Turcija

 

19. Cūkkopība

19.1. Cūkkopības nozares attīstība un plānotie pasākumi

Situācijas apraksts

Cūkkopības nozarē galvenās risināmās problēmas ir šādas:

- Nozares zemā rentabilitāte. Cūku audzēšanas izmaksas ir samērā lielas salīdzinoši ar cūkgaļas iepirkuma cenām, ko piedāvā vietējie pārstrādes uzņēmumi. Ražošanas izmaksas paaugstina vietējās lopbarības nepietiekamība un importētās lopbarības augstās cenas.

- Ražošanas sadrumstalotība, 61,8% saimniecībās cūku skaits ir līdz 2. Pastāv saimniecības ar vāju ražošanas organizāciju un slikti attīstītu tehnoloģisko bāzi.

- Neefektīva maksāšanas sistēma par saražoto produkciju. Maksāts tiek par kopējo gaļas daudzumu, bet nav noteikta cenu diferencācija atkarībā no liesās gaļas satura liemenī, kas neveicina ES standartiem atbilstošas gaļas ražošanu.

- Nav sakārtots iekšējais tirgus, kā arī nav izstrādāti valsts pasākumi importētās gaļas uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošani.

- Nav izstrādāta cūkgaļas ražošanas likumdošana atbilstoši ES prasībām. Nepieciešams veikt kautuvju rekonstrukciju atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, kā arī noteikt pārstrādes uzņēmumu atbilstība ES prasībām.

- Nozares attīstībā sasniedzamais mērķi nākamajiem trim gadiem:

- realizēt 1999.gadā apstiprināto selekcijas programmu un veicināt tehnoloģiski attīstītu cūkkopības saimniecību veidošanu un to rentabilitātes kāpināšanu. Apgādāt nobarojamo cūku saimniecības ar Latvijā audzētām kvalitatīvām jauncūkām. Selekcijas programmas ietvaros, veicināt kvalitatīvu cūku audzēšanu, ar augstāku liesās gaļas īpatsvaru liemenī.

- radīt apstākļus cūkkopības nozares konkurencei starptautiskajā tirgū. Veikt cūkgaļas ražošanas procesu uzlabošanu, lai rastos iespēja eksportēt produkciju, noteikto kvotu ietvaros, uz ES ar pazeminātu tarifu likmi. Veicināt līgumattiecību nostiprināšanu starp cūku audzētājiem, graudu ražotājiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem.

 

Pasākumi 2001.gadā

23. tabula

Pasākumi cūkkopībā 2000.-2003.gadā

Pasākums	2000.gadā	2001	2002	2003
Veikt pārraudzības programmas
izpildi cūku ganāmpulkos
Realizēt selekcijas programmu
Izveidot un nodrošināt cūku
veselības kontroles sistēmu
Izstrādāt cūku liemeņu klasifikācijas
noteikumus atbilstoši ES prasībām,
apstiprināt un ieviest ražošanā
Izstrādāt un ieviest gaļas kompleksās
novērtēšanas metodikas noteikumus
SAPARD progammas ietvaros atbalsīt
projektus, kas veicina cūkgaļas
ražošanas efektivitāti un pārstrādes
sistēmas uzlabošanu,
Tehnisko modernizāciju un jaunu tehnoloģiju
ieviešanu.
SAPARD līzdekļu ietvaros rast finansējumu
ES prasībām atbilstošu kautuvju celtniecībai
Veikt iekšējā tirgus sakārtošanu, lai
palielinātu iepirkuma cenas vietējā
ražojuma cūkgaļai; izstrādāt un ieviest
noteikumus stingrākai importētās gaļas
sanitārveterinārajai kontrolei.
Novērst robežkontroles un muitas
darbības nepilnības

 

Finansējums un finansēšanas avoti

24. tabula

Valsts atbalsta pasākumu cūkkopības nozarei finansējuma projekts

2001.gads -2003.gads (tūkst. Ls)

	2001 .			2002	2003
	Vajadzīgais	Budžeta projekts	Deficīts
Kopējo nozares pasākumu
veikšanai	4 000	800	3 200	4 000	4 500

 

19.2. Cūkgaļas ārējās tirdzniecības nosacījumi

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi cūkgaļas importam Latvijā

Cūkgaļai tiek piemērotas sekojošas tarifu likmes:

4) pamatlikme - 55% apmērā;

5) VLR likme - 36 un 40,5 % apmērā, atkarībā no specifikācijas;

6) BTR likme - ir noteikta atšķirīga katram noslēgtajam BTL, 0% līdz 40,5% robežās.

25. tabula

Latvijas piemērotās ievedmuitas tarifu likmes cūkgaļai

KN kods	Preces raksturojums	VLR un BTL, izņemot ar			Eiropas	Lietuva,
		ES un Lietuvu un Igauniju .			Savienība	Igaunija
		2000.	2001.	2002.
020311 -	Svaigi cūkgaļas liemeņi,
020312	šķiņķis, lāpstiņu daļas	40,5	38,2	361	36/02	0
020319 -	Pārējā cūkgaļa	36	36	361	36/02	0
020329

1 - Uzrādīto ievedmuitas tarifu likmju līmenis saglabājas arī turpmākajos gados.

2 - Tarifu likme pirms daļas svītras piemērojama ES izcelsmes cūkgaļas importam ārpus kvotas, savukārt 0% likme piemērojama kvotu ietvaros, sekojošām tarifu līnijām - 020311100; 020311900; 020312110; 020312190; 020312900; 020319110; 020319130; 020319550; 020321100; 020321900; 020322110; 020322190; 020322900; 020329110; 020329130; 020329550.

 

Latvijas un Marakešas protokolā par Latvijas pievienošanos PTO ir noteikts, ka Latvija samazina atsevišķām svaigas cūkgaļas ievedmuitas tarifu līnijām (liemeņiem un liemeņu pusēm, priekšējiem šķiņķiem un to izcirtņiem, lāpstiņu daļām) VLR likmi sekojoši:

1) 2000.gadā tiek piemērota 40,5%;

2) 2001.gadā tiks piemērota 38,2%;

3) 2002.gadā un turpmāk tā tiks piemērota 36% apmērā.

Cūkgaļas tarifu līnijām, kurām jau 2000.gadā tiek piemērota 36% tarifu likme, tā tiks piemērota arī turpmākajos gados.

Tā kā cūkgaļa tiek uzskatīta par jūtīgu lauksaimniecības produktu, tad iepriekšminētais VLR ievedmuitas tarifu līmenis attiecas arī uz sekojošu valstu importu ar kurām ir noslēgts BTL - Slovēnija, EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Turcija.

Baltijas brīvās tirdzniecības līgumā Latvija piemēro ievedmuitas tarifu likmi 0% apmērā pret Igaunijas un Lietuvas izcelsmes cūkgaļas importu, kā arī iepriekšminētās valstis piemēro 0% ievedmuitas nodokli pret Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportu.

Eiropas Līguma ietvaros Latvija ir piešķīrusi tarifu kvotu Eiropas Savienības izcelsmes cūkgaļas (atsevišķu tarifa līniju) importam 2200 t apjomā vienam marketinga gadam (no 01.07.2000.-.30.06.2001.) ar ievedmuitas tarifu likmi 0% apmērā kvotas ietvaros un ikgadējais pieaugums noteikts - 220t. Iepriekšminētā tarifu kvota ir spēkā no 2000.gada 1.jūlija. ES izcelsmes cūkgaļas importam ārpus kvotas Latvija piemēros ievedmuitas tarifu 36% apmērā.

 

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi Latvijas cūkgaļas eksportam

Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam PTO dalībvalstis un sekojošas valstis ar kurām Latvija ir noslēgusi BTL - Slovēnija, EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Turcija, piemēro VLR ievedmuitas tarifu likmi.

Eiropas Līguma ietvaros Latvijas izcelsmes cūkgaļas (atsevišķu tarifa līniju) eksportam uz ES piešķirta tarifu kvota 1250 t apjomā ar 0% tarifu likmi kvotas ietvaros un ikgadējo kvotas pieaugumu 125 t apjomā. Ārpus kvotas Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam tiek piemērota ES VLR tarifu likme 280 Ls/t līdz 521 Ls/t robežās.

 

26. tabula

Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam piemērojamās ievedmuitas tarifu likmes

Valsts	020311 - 020312 -	020319 - 020329 -
	Svaigi cūkgaļas liemeņi,	Pārējā cūkgaļa
	šķiņķis, lāpstiņu daļas
Eiropas Savienība	0% - 46,7 Ls/100kg/net	0% - 52,1 Ls/100kg/net
Islande	30%+361 kr/kg - 30%+504 kr/kg	30%+361 kr/kg - 30%+1195 kr/kg
Norvēģija	1,69 Ls/kg - 3,78 Ls/kg	1,69 Ls/kg - 4,46 Ls/kg
Šveice	2,90 Ls - 180,28 Ls/100 kg bruto	2,90 Ls - 868,44 Ls/100 kg bruto
Slovākija	38,5 %	38,5 %
Čehija	40,9 %	40,9 %
Igaunija	0 %	0 %
Lietuva	0 %	0 %
Ungārija	53,5 %	53,5 %
Turcija	200 %	200 %

 

20. Augļkopība un dārzeņkopība

20.1. Augļkopības un dārzeņkopības attīstība un plānotie pasākumi

Situācijas apraksts

Lai gan augļkopība un dārzeņkopība ir atzītas par prioritārām lauksaimniecības nozarēm ar potenciālām iespējām ražošanas apjomu palielināšanā, konkurētspējīgas produkcijas ražošanā iekšējam un ārējam tirgum, tomēr pastāv vairākas stratēģiskas problēmas, kas kavē nozares attīstību un potenciālo iespēju realizēšanos:

• lētu kredītu trūkums investīcijām saimniecību un uzņēmumu modernizācijai;

• iekšējā tirgus sakārtošana un eksporta attīstīšana;

• sadrumstalota augļu un dārzeņu ražošana un pārstrāde;

• zema ražošanas produktivitāte, līdz ar to mazi kopējie ražošanas apjomi;

• augstas augļu un dārzeņu ražošanas, pārstrādes un pārdošanas izmaksas;

• nepietiekama augļu un dārzeņu kvalitāte;

• nepietiekama produktu kvalitātes un produktu nekaitīguma kontrole iekšējā tirgū un uz robežas.

 

Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis un rezultāts

Augļkopības un dārzeņkopības attīstībā tuvāko 6-7 gadu laikā izvirzāmi šādi mērķi:

Saimniecību līmenī:

• Racionālas augļu un dārzeņu ražošanas un realizācijas struktūras izveidošana;

• Ražotāju apvienošanās kooperatīvos ar mērķi realizēt produkciju;

• Augļu un dārzeņu kvalitātes atbilstība ES kvalitātes prasībām;

• Ražošanas izmaksu samazināšana;

• Esošo augļu un dārzeņu glabāšanas, šķirošanas un fasēšanas ēku un iekārtu uzlabošana un jaunu būvniecība;

• Augļu - ogu dziļās saldēšanas nodrošināšana ar mērķi realizēt produkciju pārstrādes uzņēmumiem visa gada garumā;

• Augļu - ogu dārzu platību atjaunošana;

• Augļu koku un ogulāju atveseļota un sertificēta stādmateriāla audzēšanas sistēmas izveidošana.

Racionalizējot augļu un dārzeņu ražošanas un realizācijas struktūru, jāpanāk specializēto saimniecību palielinājums skaita un ražošanas apjoma ziņā un ražotāju apvienošanos kooperatīvos. Šādu kooperatīvu izveide un saimniecību specializācija nodrošinās pietiekošu augļu un dārzeņu ražošanas intensifikāciju, radīs pamatu produktivitātes kāpināšanai, ražošanas izmaksu pazemināšanai un produktu kvalitātes uzlabošanai, sasniedzot ES standartus.

Pārstrādes līmenī:

• Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu sakārtošana un augļu un dārzeņu ražošana atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošuma prasībām;

• Kvalitatīvas, konkurētspējīgas produkcijas ražošana iekšējam un ārējam tirgum;

• Stabilu, ilglaicīgu līgumattiecību bāzes nostiprināšana starp augļu un dārzeņu ražotāju un pārstrādes uzņēmumu.

Racionalizējot pārstrādes struktūru, tiks koncentrēti investīciju līdzekļi ražošanas sakārtošanai atbilstoši ES sanitārajām, higiēnas un kvalitātes prasībām, attīstīta jaunu konkurētspējīgu produktu ražošana un izveidota stabila līgumattiecību bāze starp pārstrādes uzņēmumiem un ražotājiem.

 

Pasākumi 2001.gadā

Lai sasniegtu definētos nozares mērķus, jau 2001. gadā jāuzsāk nozares optimizācija, racionalizējot ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares atbalsta politika vēršama uz augļu, ogu un dārzeņu preču produkcijas ražotāju atbalstīšanu, augļu, ogu un dārzeņu tirgus stabilizēšanu, pārstrādes uzņēmumu sakārtošanu un augļu, ogu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus veidošanu un attīstīšanu. Šajā nolūkā no lauksaimniecības subsīdiju budžeta atbalstāmas šādas pasākumu grupas:

1. Produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana. Šī pasākuma ietvaros tiek atbalstīta produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana, tādējādi veicinot nozares konkurētspējas paaugstināšanu tirgū un palielinot patērētāju apgādi ar vietējiem augļiem un ogām. Pasākuma likumisko pamatu un izpildi nodrošina Zemkopības Ministrija. Pasākuma atbalstīšana nepieciešama vismaz līdz 2003. gadam, kā arī turpmāk.

2. Atbalsts dārzeņiem segtajās platībās. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta dārzeņu audzēšana segtajās platībās ar mērķi daļēji samazināt ražošanas izmaksas, kas rodas salīdzinošo dārgo energoresursu dēļ.

3. Augļu, ogu un dārzeņu produktu tirgus attīstīšana. Palielinoties konkurencei iekšējā tirgū, Latvijas augļu, ogu un dārzeņu produktu konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūs to atpazīstamība tirgū, ko nodrošinātu vienota Latvijas integrēto augļu, ogu un dārzeņu produktu tirdzniecības marka. Pasākuma realizēšanai nepieciešams:

• izstrādāt Latvijas augļu, ogu un dārzeņu produktu tirdzniecības markas standartus, izstrādāt markas dizainu un reģistrēt tos kā valsts standartu. Atbildīgā institūcija - Latvijas Augļkopju asociācija (LAA), Asociācija "Latvijas dārznieks" (ALD) un Zemkopības ministrija (ZM);

• tirdzniecības markas standartu izpildes regulāra uzraudzība katrā saimniecībā, kurā tirdzniecības markas programmas ietvaros ražo augļus, ogas un dārzeņus pēc integrētās ražošanas tehnoloģijas. Atbildīgā institūcija - LAA, LDA, Valsts Augu Aizsardzības dienests (VAAD) un ZM.

• tirdzniecības markas produktu centralizēta tirdzniecība iekšējā un ārējā tirgū, tirdzniecības uzskaite un statistika. Atbildīgā institūcija - LAA, LDA, VAAD un ZM.

Tirdzniecības markas finansējums tiks segts no valsts subsīdijām, turpmākos gados arī no programmā iesaistīto uzņēmumu iemaksām.

Paralēli nacionālā atbalsta programmām, laikā no 2000. līdz 2006. gadam augļkopībai un dārzeņkopībai paredzēts arī ES pirmsiestāšanās fondu atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu ietvaros:

• "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija". Šīs apakšprogrammas līdzekļus augļu, ogu un dārzeņu ražotāji varēs saņemt ražošanas modernizācijai, kvalitātes prasību sasniegšanai atbilstoši ES standartiem un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai.

• "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un marketinga uzlabošana". Apakšprogramma paredzēta pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai un sakārtošanai atbilstoši ES higiēnas, kvalitātes, pārtikas drošuma un vides aizsardzības prasībām. Vienlaikus programmas mērķis ir racionalizēt pārstrādes struktūru, izveidot līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem, veicināt augļu, ogu un dārzeņu ražotāju ienākumu stabilizēšanu.

27. tabula

Augļkopības un dārzeņkopības attīstībai paredzēto pasākumu attīstība 2000. - 2003. gadā

Pasākumi	2000	2001	2002	2003
Produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana
Atbalsts dārzeņiem segtajās platībās
Augļu, ogu un dārzeņu produktu tirgus attīstīšana:
• tirdzniecības markas izstrādāšana un ieviešana
• tirdzniecības markas uzturēšana
• reklāmas pasākumi augļu, ogu un dārzeņu
produktu tirdzniecības veicināšanai
Augļu, ogu un dārzeņu ražošanas iekārtu, tehnikas
un būvju modernizācija SAPARD ietvaros
Augļu, ogu un dārzeņu produktu pārstrādes un
mārketinga uzlabošana SAPARD ietvaros

 

Finansējums un finansēšanas avoti

28. tabula

Valsts atbalsta pasākumu finansējuma projekts (tūkst. Ls)

	2001. gads .			2002. gads	2003. gads
	Vajadzība	Budžeta projekts	Deficīts	Vajadzība	Vajadzība
Augļkopība un dārzeņkopība	800	300	500	830	860

 

20.2. Dārzeņu ārējās tirdzniecības nosacījumi

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi dārzeņu importam Latvijā

Dārzeņu ievedmuitas tarifu likmes kopskatā ir ļoti diferencētas, to lielums atkarīgs atsevišķos gadījumos no sezonalitātes, kā arī vērā ņemta ir konkrētu dārzeņu nozīme Latvijas lauksaimniecībā.

Dārzeņiem tiek piemērotas ievedmuitas tarifu likmes sekojošās robežās:

4) pamatlikme -1 % līdz 40% robežās;

5) VLR likme - 0,5 līdz 30% apmērā;

6) BTR likme - ir noteikta atšķirīga katram noslēgtajam BTL, 0% līdz 30 % robežās.

29. tabula

Latvijas piešķirtās koncesijas dārzeņu importam noslēgtajos BTL kvotu ietvaros

KN kods	Preces apraksts	VLR %	.		ES .		Slovēnija .		Turcija .
			% 1	Kvota	% 1	Kvota	% 1	Kvota	% 1	Kvota
070110	Sēklas kartupeļi	0,5-20		-	0	500		-		-
07019059	Jaunie kartupeļi			-		-	153)	1004)		-
0702	Tomāti	15-30		-	0	30002)		-	0	1502)
0704	Kāposti	40		-	10	280	153)	305)		-
070690	Sakņaugi	15		-	0,5	130		-		-
0707	Gurķi			-	0,5	3306)		-		-
070960	Pipari			-	0,5	320		-	0	507)
07102100	Saldēti zirņi	20	9	1000		-		-		-
0712	Žāvēti dārzeņi	15	9	100		-		-		-
07131090	Žāvēti zirņi	10	6	200		-		-		-

1 - Tarifs uzrādīts importam kvotas ietvaros.

2 - Kvotas tomātu importam no ES un Turcijas piešķirtas, ņemot vērā sezonalitāti, no 1.novembra līdz 14.maijam (KN kodi 070200001, 070200006);

3 - Ievedmuitas nodoklis, kas tiek piemērots Latvijā Slovēnijas izcelsmes dārzeņiem kvotas ietvaros, tiek samazināts divās vienādās pakāpēs reizi gadā par 25% sākot ar Līguma spēkā stāšanās brīdi (01.08.1996)l;

4 - Tarifu kvota jauno kartupeļu importam no Slovēnijas paredzēta ievešanai no 16.maija līdz 30.jūnijam;

5 - Tarifu kvota paredzēta ziedkāpostu un galviņkāpostu importam no Slovēnijas no 15.maija līdz 15.jūnijam;

6 - Tarifu kvota paredzēta gurķu importam no ES no 1.novembra līdz 15.maijam;

7 - Tarifu kvota paredzēta saldo piparu (KN kods 070960100) importam no Turcijas.

 

Kartupeļiem - ievedmuitas tarifu likmes ir diferencētas atkarībā no paredzētā izmantošanas mērķa.

Augstāko kategoriju sēklas kartupeļiem pamatlikme ir noteikta 1% apmērā (pārējam sēklas materiālam 40% apmērā), bet to valstu importam ar kurām Latvijai ir VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas tarifu likme 0,5% apmērā (pārējam sēklas materiālam 20%), izņemot Lietuvu , Igauniju un Poliju, pret kuru importu piemērojams tarifs 0% apmērā sēklas kartupeļiem, kā arī pret ES importu piemērojama 0% tarifu likme kvotas ietvaros 500t (skatīt 28.tabulu), ārpus kvotas attiecīgi 0,5 vai 20%, atkarībā no kategorijas.

Tomātiem - ievedmuitas tarifu likmes ir diferencētas, ņemot vērā to ražošanas sezonalitāti Latvijā. Tā periodā no 1.novembra līdz 14.maijam, kad vietējā tirgū netiek pārdoti vietējās izcelsmes tomāti, ievedmuitas tarifi pamatlikme tiek piemērota 20% apmērā, bet pret to valstu importu ar kurām Latvijai ir VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas tarifu likme 15% apmērā, izņemot Lietuvu , Igauniju (0%), kā arī pret ES un Turcijas tomātu importu piemērojama 0% tarifu likme kvotas ietvaros (skatīt 1.tabulu), ārpus kvotas piemērojama likme 15% apmērā.

Visaugstākā ievedmuita tomātiem tiek piemērota no 1.jūnija līdz 30.jūnijam, kad VLR sastāda 30%, bet pret valstu importu, ar kurām Latvija ir noslēgusi BTL, tiek piemērota tarifu likme robežās no 24 līdz 30%, izņemot Lietuvu un Igauniju (0%).

Sīpoliem un ķiplokiem - ņemot vērā zemo pašnodrošināšanas līmeni vietējā tirgū, ievedmuitas tarifa pamatlikme tiek piemērota 1% apmērā, bet pret to valstu importu ar kurām Latvijai ir VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas tarifu likme 0,5% apmērā, izņemot Lietuvu , Igauniju, Čehiju, Slovākiju (0%).

Pret kāpostu - importu tiek piemērotas salīdzinoši augstas ievedmuitas tarifu likmes, tā pamatlikme sastāda 40%, bet pret to valstu importu ar kurām Latvijai ir VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas tarifu likme 30% apmērā, izņemot Lietuvu, Igauniju -0%, pret Polijas importu tiek piemērota 20-25% likme, bet pret ES un Slovēnijas importu kvotas ietvaros tiek piemērotas attiecīgi 10 un 15 % likmes, ārpus kvotas VLR likmes.

Burkāniem - pamatlikme tiek piemērota 40% apmērā, bet pret to valstu importu ar kurām Latvijai ir VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas tarifu likme 30% apmērā, izņemot Lietuvu , Igauniju - 0% un ES - pret kuras importu tiek piemērota tarifu likme 24%.

Gurķi - līdzīgi kā tomātiem ievedmuitas tarifu likmes ir diferencētas atkarībā no sezonalitātes. Tā no 1.jūlija līdz 30.aprīlim VLR un BTR ievedmuitas likme tiek piemērota 15% apmērā un no 1.maija līdz 30.jūnijam - 30% apmērā, izņemot ES un Poliju. Pret ES izcelsmes gurķu importu no 01.11. - 30.04. tiek piemērota tarifu likme 0,5% kvotas ietvaros (skatīt 28.tabulu), ārpus kvotas VLR likme 15% apmērā, visaugstākā likme pret ES importu tiek piemērota no 01.05.-.30.06. Pret Polija gurķu importu tiek piemērota ievedmuitas likme 10% apmērā, izņemot 01.05.-.30.06., kad tā tiek piemērota 24% apmērā un periodos 01.03.-30.04. un 01.07.-30.09. tā tiek piemērota 15% apmērā.

 

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi Latvijas dārzeņu eksportam

Saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem līgumiem par Vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā un par brīvo tirdzniecību, pret Latvijas eksportu piemērojama VLR likme, ja BTL līgumos nav noteikts citādi.

Latvijas noslēgtajos BTL ir paredzēti sekojoši atvieglojumi Latvijas izcelsmes dārzeņu eksportam:

Slovākija - muitas nodokļi atcelti: jauniem kartupeļiem (no 01.01.-15.05.); tomātiem (01.11.-14.05.); ziedkāpostiem (01.12.-14.04.); lapu salātiem (01.12.-31.03.); galda bietēm; gurķiem (01.11.-14.05.); artišokiem; sparģeļiem; baklažāniem; selerijām; atsevišķām sēnēm; pipariem; žāvētiem dārzeņiem u.c.

• Muitas nodokļi tiek samazināti līdz 5% likmei : sīpoliem; ķiplokiem; puraviem.

• Muitas nodokļi tiek samazināti līdz 10% likmei: lapu salātiem; pākšaugu dārzeņiem svaigiem; spinātiem.

Čehija - Muitas nodokļi tiek atcelti: tomātiem (01.11.-14.05.); ziedkāpostiem (01.12.-14.04.); lapu salātiem (01.12.-31.03.); selerijām (01.30.-01.10); gurķiem (01.11.-14.05.); saldētiem dārzeņiem; žāvētiem dārzeņiem un pākšaugiem u.c.

• Muitas nodokļi tiek samazināti līdz 10% likmei: sīpoliem; ķiplokiem; puraviem; lapu salātiem; pākšaugiem; spinātiem.

Polija - Muitas nodokļi tiek atcelti: kartupeļiem; artišokiem, sparģeļiem, baklažāniem, trifelēm, pipariem, spinātiem, žāvētiem dārzeņi u.c.

• Muitas nodokļi tiek samazināti līdz norādītajai likmei: kartupeļiem (07019010-25%;07019051-20%; 07019059-20%; 07019090 - 25%); tomātiem (07020015-15%; 07020020-15%; 07020025-15%; 07020030-15%; 07020035 -25%; 07020040-15%; 07020045 -15%; 07020050-15%); kāpostiem (070410-20%; 070420-20%; 070490 -25%); lapu salātiem (0705-10%); galda bietēm (070690 -10%); gurķiem (07070010 -10%);07070015-15%; 07070020-24%; 07070025 -24%; 07070030 -10%; 07070035 -10%; 07070040 -10%; 07070090 -10%); pākšaugiem (0708-10%); pārējiem dārzeņiem (070951 -10%); žāvētiem dārzeņiem (07129005 -10%;07129030-10%; 07129050 -10%; 07129090-10%).

Eiropas Savienība - sniegtās koncesijas Latvijas dārzeņu eksportam kvotu ietvaros uzskaitītas 29.tabulā. Kā arī Latvijas izcelsmes sekojošus dārzeņus var eksportēt uz ES ar samazinātu ievedmuitas tarifu likmi neierobežotam daudzumam - mārrutkus ar tarifa likmi 47% no VLR, gurķus (no 16.05.-31.10.) ar tarifa likmi 80% no VLR, gailenes ar 0% tarifa likmi.

30.tabula

Piešķirtās koncesijas Latvijas dārzeņu eksportam noslēgto BTL kvotu ietvaros

KN kods	Preces apraksts	Ungārija .		ES .		Turcija .
		% 1	Kvota	% 1	Kvota	% 1	Kvota
0702	Tomāti			0	1502)
070320	Ķiploki			0	503)
0704	Kāposti	21	250	4)	4404)
070610	Burkāni	21	200	5)	250
070951	Sēnes					6,75	50
07101000	Saldēti kartupeļi			6)	250

1 - Tarifs uzrādīts importam kvotas ietvaros;

2 - Uzrādīta kvota noteikta bāzes marketinga gadam no 01.07.2000. - 30.06.2001., turpmākajos gados paredzēts kvotas ikgadējais palielinājums par 50t;

3 - Uzrādīta kvota noteikta bāzes marketinga gadam no 01.07.2000. - 30.06.2001., turpmākajos gados paredzēts kvotas ikgadējais palielinājums par 5t;

4 - Uzrādītā kvota piešķirta galviņkāpostu (KN kods 07049010) eksportam uz ES ar ievedmuitas tarifu likmi 20% apmērā no ES VLR likmes, kas 2000.gada otrajā pusgadā ir 12%;

5 - Ievedmuitas tarifu likme kvotas ietvaros sastāda 20% no ES VLR likmes, kas 2000.gada otrajā pusgadā ir 13,6%;

6 - Ievedmuitas tarifu likme kvotas ietvaros sastāda 20% no ES VLR likmes, kas 2000.gada otrajā pusgadā ir 14,4%.

 

2000. gada aprīlī noslēdzās tirdzniecības liberalizācijas sarunas ar Čehiju un Slovākiju. Sarunu rezultātā tika parakstīts jauns protokols par abpusēju muitas tarifu kvotu piešķiršanu tirdzniecībai ar lauksaimniecības produktiem, kas paredzams stāsies spēkā ar 2001.gadu, pēc tā ratificēšanas protokola parakstītāju valstu Parlamentos. Dārzeņu sektorā Latvijas un Čehijas parakstītais protokols paredz abpusēju - importa un eksporta tarifu kvotu saldētiem dārzeņiem - 200t, ar tarifa likmi 5% kvotas ietvaros, žāvētiem zirņiem - 600t ar 0% tarifa likmi. Savukārt Latvijas un Slovākijas parakstītais protokols paredz abpusēju - importa un eksporta tarifu kvotu žāvētiem zirņiem - 200t ar 0% tarifa likmi.

31. tabula

Atsevišķu valstu piemērotās Vislielākās labvēlības režīma likmes

Kods	Apraksts	Eiropas	Islande	Norvē-	Šveice	Slovā-	Če-	Igaunija	Ungā-	Tur-
		Savienība		ģija		kija	hija	Lietuva	rija	cija
0701	Kartupeļi	4,5 -	30%+	100-191;	0,51 -	0-100	0-122	0	45,5	23
		11,5	55 kr/kg -	0,08 -	31,49
			30%+	0,15	Ls/100
			65 kr/kg	Ls/kg	Kg
0702	Tomāti	8,8% -	30%+	0; 0,61 -	1,81 -	4,233-	0-13,5	0	20 - 50,5	52
		14,4%+	198	0,84	280,19	12,7
		17,9 Ls	kr/kg	Ls/kg	Ls/100
		/100kg/net			Kg
0703	Sīpoli un	9,6 -	30%;	0,002 -	0; 0,07 -	3 - 10	4-10,7	0	35	43
	ķiploki	10,4	30%+	0,46	191,61
			227	Ls/kg	Ls/100
			kr/kg		Kg
0704	Kāposti	12 - 14,2	30%+	0; 0,003 -	1,09 -	0 - 12	0-13	0	35	23
			79 kr/kg -	0,63	87,35
			30%+	Ls/kg	Ls/100
			282 kr/kg		Kg
070610	Burkāni	13,6	30% +	0,01 -	1,45 -	12	13	0	35	39,5
			136	0,18	272,08
			kr/kg	Ls/kg	Ls/100
					Kg
0707	Gurķi	12,8% -	30% +	0; 0,04 -	3,26 -	0 - 15	0-16	0	20 - 50,5	28
		16%+	197	0,53	55,02
		22,7 Ls/	kr/kg	Ls/kg	Ls/100
		100kg/net			Kg
0708	Pākšaugi	8 - 14,2	25	0,008 -	2,9 -	11,8	12,5	0	50,5	23
				0,14	163,62
				Ls/kg	Ls/100
					Kg
070951	Sēnes	3,2 -	30% +	0,02	3,26 Ls	0 - 8	0 - 8,7	0	36	22,5
		12,8	400	Ls/kg	/100 Kg
			kr/kg

20.3. Augļu ārējās tirdzniecības nosacījumi

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi augļu importam Latvijā

Augļu ievedmuitas tarifu likmes ir ļoti atšķirīgas, jo augļiem, kas Latvijā netiek ražoti ievedmuitas tarifu likmes ir robežās no 0% līdz 1%, bet augļiem, kas Latvijā tiek ražoti, ievedmuitas tarifi ir diferencēti, ņemot vērā sezonalitāti..

Augļiem tiek piemērotas ievedmuitas tarifu likmes sekojošās robežās:

7) pamatlikme -1 % līdz 20% robežās;

8) VLR likme - 0,5 līdz 15% apmērā;

9) BTR likme - ir noteikta atšķirīga katram noslēgtajam BTL, 0% līdz 15 % robežās.

Āboliem - visaugstākās ievedmuitas tarifu likmes noteiktas periodam no 01.08.-31.12., kad ābolu importam VLR un BTR likmes tiek piemērotas 15% apmērā, izņemot pret Lietuvas un Igaunijas importu - 0%. Periodos no 01.01.-31.01. un 01.02.- 31.07., VLR un BTR likmes tiek piemērotas attiecīgi 5% un 0,5% apmērā, izņemot ES, Igauniju un Lietuvu, pret kuru importu tiek piemērots abos periodos 0%, un Poliju, pret kuras importu no 01.02.- 31.07. tiek piemērota tarifu likme 0% apmērā.

Bumbieru importam tiek piemērotas VLR un BTR likmes 0,5% apmērā, izņemot Lietuvu un Igauniju - 0%.

Ķiršu un plūmju importam tiek piemērotas VLR un BTR likmes 0,5% apmērā, izņemot ES, Lietuvu un Igauniju - 0%.

Zemenēm - visaugstākās ievedmuitas tarifu likmes noteiktas periodam no 15.06.-31.07., kad to importam VLR un BTR likmes tiek piemērotas 15% apmērā, izņemot pret Lietuvas un Igaunijas importu - 0%, un pret ES importu 10%. Periodā no 01.08.-14.06. VLR un BTR likmes tiek piemērotas 0,5% apmērā, izņemot ES, Igauniju un Lietuvu, pret kuru importu tiek piemērots 0%, un Poliju, pret kuras importu no 01.08.- 30.04. tiek piemērota tarifu likme 0% apmērā.

Jāņogu, ērkšķogu un upeņu - importam ievedmuitas tarifu likmes noteiktas sekojoši: periodā no 01.07.-15.08. importam piemēro VLR un BTR likmes 15% apmērā, izņemot pret Lietuvas un Igaunijas importu - 0%, un pret ES importu no 01.07.-31.07. 10% apmērā un pārējā periodā 0% apmērā. Periodā no 16.08.-30.06., VLR un BTR likmes tiek piemērotas 0,5% apmērā, izņemot ES, Igauniju un Lietuvu, pret kuru importu tiek piemērots 0%.

2000. gada aprīlī noslēdzās tirdzniecības liberalizācijas sarunas ar Čehiju. Sarunu rezultātā tika parakstīts jauns protokols par abpusēju muitas tarifu kvotu piešķiršanu tirdzniecībai ar lauksaimniecības produktiem, kas paredzams stāsies spēkā ar 2001.gadu, pēc tā ratificēšanas protokola parakstītāju valstu Parlamentos. Augļu sektorā Latvijas un Čehijas parakstītais protokols paredz abpusēju - importa un eksporta tarifu kvotu āboliem (no 01.08. līdz 31.12.) - 1000t, ar tarifa likmi 10% kvotas.

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi Latvijas augļu eksportam

32. tabula

Piešķirtās koncesijas Latvijas augļu eksportam noslēgtajos BTL kvotu ietvaros

KN kods	Preces apraksts	ES .		Slovēnija .
		% 1	Kvota	% 1	Kvota
080810	Āboli	0	1504)
08081010	Āboli sidra izgatavošanai			2)	100

1 - Tarifs uzrādīts eksportam kvotas ietvaros.

2 - Ievedmuitas nodoklis, kas tiek piemērots Slovēnijā Latvijas izcelsmes āboliem kvotas ietvaros, tiek samazināts divās vienādās pakāpēs reizi gadā par 25% sākot ar Līguma spēkā stāšanās brīdi (01.08.1996).

3 - Uzrādītā tarifu kvota ābolu eksportam uz ES noteikta bāzes tirgus gadam no 01.07.2000. - 30.06.2001., turpmākajos gados paredzēts kvotas ikgadējais palielinājums par 50t.

 

Saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem BTL, Latvijas izcelsmes augļu eksportam piešķirtas sekojošas priekšrocības:

 

Ābolu eksportam

• Polijā atcelti ievedmuitas nodokļi periodā no 01.04.-31.07. un periodam no 01.01.-31.03. ievedmuitas nodoklis samazināts līdz 10%, un no 01.08.-31.12. tas samazināts līdz 15%.

• pārējās valstīs ar kurām noslēgts BTL tiek piemērotas ievedmuitas tarifu likmes VLR apmērā.

Zemenēm eksportam

• Polijā atcelti ievedmuitas nodokļi periodā no 01.08.-30.04. un periodam no 01.05.-31.07. ievedmuitas nodoklis samazināts līdz 15%.

• Čehijā un Slovākijā atcelti ievedmuitas nodokļi periodā no 01.08.-30.04.

• pārējās valstīs ar kurām noslēgts BTL tiek piemērotas ievedmuitas tarifu likmes VLR apmērā.

 

Latvijas bumbieru, ķiršu, plūmju, jāņogu, ērkšķogu un upeņu eksportam valstīs, ar kurām noslēgts BTL, tiek piemērotas ievedmuitas tarifu likmes VLR apmērā.

IV nodaļa

Pārējo lauksaimniecības nozaru attīstība

 

21. Cukura ražošana

21.1. Cukura nozares attīstība un plānotie pasākumi

Situācijas apraksts

Nozares galvenās problēmas:

• saražotā cukura cenas nespēja konkurēt pasaules tirgū un vietējo saldumu ražotāju neieinteresētība pašražotā cukura iegādē augstās cenas dēļ;

• iekšējā cukura tirgus nesakārtotība;

• nepietiekoša cukurbiešu pārstrādes jaudu efektivitāte (cukurbietes netiek pārstrādātas optimālajās 100 dienās).

33. tabula

Cukurbiešu ražošanas rādītāji

Gads		Kopraža, tūkst. t
1997.		387,5
1998.		597,0
1999.		451,5
2001. (Prognoze)	459,0
2002. (Prognoze)	478,0
2003. (Prognoze)	496,0

 

Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis un rezultāts

Cukura ražošanas nozares galvenais mērķis ir valsts cukura patēriņa nodrošināšana ar pašražoto cukurbiešu cukuru.

Pasākumi 2001.gadā

34. tabula

Pasākumu plāns cukura nozarē no 2000. līdz 2003. gadam

Pasākums	2000	2001	2002	2003
Ministru kabineta noteikumi "Cukurbiešu
piegādes apjomu noteikšanas kārtība
cukurbiešu audzētājiem 2000. gadam"
Ministru kabineta noteikumi "Cukura ražošanas
kvotu veidi un to piešķiršanas kārtība"
Zemkopības ministrijas rīkojums Nr. 127
par 1999. gadā valstī saražotā cukura realizāciju,
lai sakārtotu cukura iekšējo tirgu
Ministru kabineta noteikumi par cukura
tirgus intervenci 2000. gadā
Ministru kabineta noteikumi par informācijas
iesniegšanas kārtību cukura tirgus analīzei
un bilances sastādīšanai
Ministru kabineta noteikumi par cukura
akcīzes nodokli
Ministru kabineta noteikumi par cukura
ražošanas B kvotu
Ministru kabineta rīkojums "Par cukura
patēriņa gada bilanci"
Ministru kabineta noteikumi "Par tirgus
intervenci cukura ražošanas nozarē"
Ministru kabineta noteikumi par cukurbiešu
piegādes apjomu noteikšanas kārtību
cukurbiešu audzētājiem
Pakāpeniska ES koptirgus organizācijas
cukura sektora principu pārņemšana

• Tirgus intervence cukura ražošanas nozarē

Likumā "Par cukuru" noteikts: "Ja saskaņā ar valsts cukura ražošanas un patēriņa bilances un iespējamā patēriņa prognozes datiem cukura uzkrājumi pārsniedz 10% no valstī noteiktās gada pamatkvotas, zemkopības ministrs iesniedz Ministru kabinetam noteikumu projektu par kārtību, kādā veicama tirgus intervence cukura ražošanas nozarē attiecīgajā gadā.

Tirgus intervences pasākumus cukura ražošanas nozarē veic Zemkopības ministrijas pārziņā esošā valsts bezpeļņas akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra"".

 

35.tabula

Tirgus intervences nodrošināšanas administratīvie pasākumi

Pasākums	2000	2001	2002	2003
Ministru kabineta rīkojums
"Par cukura patēriņa gada bilanci"
Ministru kabineta noteikumi "Par tirgus
intervenci cukura ražošanas nozarē"
Ministru kabineta noteikumi par cukurbiešu
piegādes apjomu noteikšanas kārtību
cukurbiešu audzētājiem
Pakāpeniska ES koptirgus organizācijas cukura
sektora principu pārņemšana

 

Finansējums un finansēšanas avoti

36. tabula

Valsts atbalsta pasākumu finansējuma projekts, (tūkst. Ls)

	2001.gads .			2002. gads	2003. gads
Pasākums	Vajadzība	Budžeta	Deficīts	Vajadzība	Vajadzība
		projekts
cukura ražošanas
veicināšana (kopā)	1500	400	1100	1500	1500

 

21.2. Cukura ārējās tirdzniecības nosacījumi

Latvijā baltā cukura importam tiek piemērotas sekojošas ievedmuitas tarifu likmes:

1) pamatlikme -0,12 Ls/kg;

2) VLR likme - 0,12 Ls/kg;

3) BTR likme - 0,12 Ls/kg, izņemot pret ES izcelsmes cukuru piemērojama likme 0,1 Ls/kg un pret Lietuvas un Igaunijas izcelsmes cukuru piemērojama tarifu likme 0% apmērā.

37. tabula

Latvijas izcelsmes cukura eksportam piemērojamās ievedmuitas tarifu likmes

Kods	Preces	Eiropas	Norvē-	SK1	CZ1	Igaunija	HU1	TR1
	apraksts	Savienība	ģija			Lietuva
						Islande
1701991	Balts	25,1 Ls/	0,097	59,5	63	0	70	135
	cukurs	100kg/net	Ls/Kg

1 - Sk - Slovākija, CZ - Čehija, HU - Ungārija, TR - Turcija.

22. Liellopi

Situācijas apraksts

Liellopu gaļas nozarē galvenās risināmās problēmas:

1) Trūkst ekonomiskas motivācijas liellopu gaļas ražošanai. Produkcijai ir zemas iepirkuma cenas, iekšzemes tirgū liels importētās gaļas piedāvājums.

2) Kvalitatīvas liellopu gaļas trūkums Latvijā. Nepastāv būtiska cenu diferencācija augstas kvalitātes un zemākas kvalitātes gaļai, rezultātā lēni attīstās gaļas šķirņu liellopu audzēšana, kā arī samazinās nobarojamo liellopu skaits. Ganāmpulku sadrumstalotība, 83% saimniecību liellopu skaits nepārsniedz 5 .

3) Kvalitātes sistēmas uzraudzības trūkums. Nav ES prasībām atbilstošu kautuvju. Nelegāla lopu kaušana;

4) Patēriņa tirgus kontroles mehānisma vājā darbība, kas rada apstākļus "pelēkā" tirgus pastāvēšanai;

5) Investīciju trūkums.

• Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis nākamajiem trim gadiem:

Stabilizēt ražošanu, radīt apstākļus nozares tālākai attīstībai. Veicināt vietējā tirgus apgādi ar pašražotu liellopu gaļu un tās izstrādājumiem. Speciālo gaļas šķirņu liellopu un to krustojumu audzēšanu attīstīt kā atsevišķu bioloģisko nozari. Veikt virkni pasākumu, lai liellopu gaļas ražošanas nozarei būtu konkurētspējīgi apstākļi starptautiskajā tirgū un iespējas eksportēt produkciju, noteikto kvotu ietvaros, uz Eiropas Savienību ar pazeminātu tarifu likmi.

Pasākumi 2001.gadā

38. tabula

Pasākumu plāns lopkopības nozarē 2000. - 2003. gadā

Pasākums	2000	2001	2002	2003
Turpināt valsts atbalsta politiku nozarei
- ciltsdarbs,
- kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstība,
- speciālās gaļas šķirnes govju veselības
kontroles nodrošināšana
Selekcijas programmas izstrāde
un realizācija
Produktīvo dzīvnieku uzskaites sistēmas
nodrošināšana
Liellopu gaļas liemeņu klasifikācijas
noteikumu izstrāde atbilstoši ES prasībām
un ieviešana ražošanā
SAPARD progammas ietvaros, atbalsīt
projektus, kas veicina liellopu gaļas ražošanas
efektivitātes un pārstrādes sistēmas uzlabošanu,
tehnisko modernizāciju un jaunu tehnoloģiju
ieviešanu (rast finansējumu ES standartiem
atbilstošas kautuves celtniecībai)
Veikt iekšējā tirgus sakārtošanu, lai palielinātu
iepirkuma cenas vietējā ražojuma liellopu
gaļai; izstrādāt un ieviest noteikumus stingrākai
importētās gaļas veterinārajai kontrolei.
novērst robežkontroles un muitas darbības
nepilnības.

23. Zirgkopība

Situācijas apraksts

Zirgkopības nozarei ir stabila vieta pasaules, Eiropas un daļēji arī Baltijas tirgū. Latvijas iekšējais tirgus ir ierobežots, taču nozares stiprā puse ir esošā bāze, kas var veidot konkurētspējīgu piedāvājumu tieši ārējā tirgū. Tātad to var attīstīt tieši kā vienu no eksporta nozarēm.

Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis un rezultāts

Nozares galvenais mērķis ilgākā laika posmā ir attīstīt ciltsdarbu, selekcijas darbā mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vietējos un iepirktos importa vaislas dzīvniekus ģenētiski kvalitatīvu kumeļu ieguvei, genotipa saglabāšanai un attīstībai.

Pasākumi 2001.gadā

• jāizveido vismaz viena eksporta bāze, kas ļautu ievērot visas prasības un nosacījumus zirgu eksportam uz ārzemēm;

• jāuzlabo zirgkopības pārraudzības speciālistu mācību programma un jāveido jaunas programmas nozarei nepieciešamo treneru; kontrolnovērtēšanas ekspertu un novērtētāju sagatavošanai

• saskaņā ar apstiprināto Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programmu 2000. - 2005.gadam:

• turpināt atbalstīt vaislas ķēvju mākslīgās apsēklošanas programmu;

• turpināt iesākto darbu pie sporta zirgu darba spēju novērtēšanas, lai atlasītu spēcīgākos pārstāvjus;

• turpināt veikt arī augstvērtīgāko jaunzirgu darba spēju pārbaudes reģionos un ērzeļu sertifikāciju.

Subsīdiju (SAPARD) programmas ietvaros jāatbalsta zirgkopības saimniecību tehniskā un tehnoloģiskā modernizācija.

 

24. Aitkopība un kazkopība

Situācijas apraksts

Galvenais problēmu cēlonis aitkopībā joprojām ir vietējā tirgus pasivitāte. Labākas izredzes sola ES tirgus, jo tajā ir nepietiekams aitu gaļas nodrošinājums, taču eksportu kavē patreiz mazie ražošanas apjomi un ES prasībām atbilstošas kautuves trūkums, tādēļ pamatā aitu un kazu gaļa tiek pārdota vietējā tirgū tieši tās patērētājam. Par nozares stipro pusi varētu kļūt gaļas eksports uz ES valstīm.

Savukārt kazkopības spēcīgā puse ir arī piena ražošana, jo Latvijas un ārvalstu tirgū ir pieprasījums pēc kazu piena produktiem.

• Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis un rezultāts

Aitkopība un kazkopība ir lopkopības nozares, kuru uzdevums ir lopkopības produkcijas piedāvājuma dažādošana. Nozares piedāvājums ir aitu un kazu gaļa.

Pasākumi 2001.gadā

• saglabātu, atražotu un palielinātu esošo aitu un kazu ganāmpulku;

• iegādātos šķirnes vaislas materiālu augstražīga ganāmpulka izveidošanai, jo mazo ganāmpulku pārsvars neveicina aitu un arī kazu produkcijas ražošanu;

• varētu veidot konkurētspējīgu piedāvājumu aitu un kazu gaļas tirgū;

• varētu veidot konkurētspējīgu piedāvājumu kazu piena produktu tirgū;

• nodrošinātu pārraudzības sistēmu.

Subsīdiju (SAPARD) programmas ietvaros jāatbalsta kazkopības saimniecību tehnisko izveidošanu un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai iegūtu kvalitatīvu produkciju.

 

25. Olu un putnu gaļas ražošana

Situācijas apraksts

Latvijā putnkopības nozarē darbojas divu veidu saimniekošanas principi - intensīvās tehnoloģijas uzņēmumi ar lieliem ražošanas apjomiem un nelielas saimniecības ar maziem apjomiem, kas ražo produkciju pašpatēriņam vai ļoti ierobežotam lokālam tirgum.

Latvijas ražotāji neapmierina vietējā tirgus olu un putnu gaļas pieprasījumu, lai gan ražošanas jaudas to atļauj. Putnu gaļa tiek importēta turpat divreiz vairāk kā saražota Latvijā. Savukārt olas Latvijā tiek ievestas vairāk nekā eksportētas, kas rada resursu pārpalikumu.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre