Putnu gripa Latvijā – teorētiski, ne praktiski

Vakar vides ministrs Raimonds Vējonis tikās ar Latvijas ornitologu biedrības pārstāvjiem, zinātniekiem un Latvijas Infektoloģijas centra speciālistiem, lai pārrunātu gājputnu pārlidojumu rezultātā iespējamo putnu gripas izplatību Latvijā.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Sarunā piedalījās arī Papes ezera dabas lieguma pārstāvji, tā kā šā ezera teritorijā katru gadu pulcējas visvairāk gājputnu Latvijā. Vides ministrs R.Vējonis uzskata, ka šogad būtu jāpievērš papildu uzmanība gājputniem un jāapzina to apmešanās vietas Latvijas teritorijā. Jo gājputni divas reizes gadā šķērso valsti un teorētiski ir iespējams, ka tie varētu pārnēsāt putnu gripas vīrusu.

Preventīvie pasākumi jāveic

Diskusijas dalībnieki secināja, ka putnu gripas izplatības iespēja Latvijā savvaļas putnu pārlidojumu rezultātā teorētiski pastāv, taču praktiski ir mazticama. Latvijā ligzdo tikai daži cīruļveidīgie putni, kas ziemo putnu gripas vīrusa skartajos reģionos. Šo putnu, kā arī citu savvaļas putnu saskare ar mājputniem Latvijā ir niecīga. Neraugoties uz putnu gripas izplatības teorētisko iespējamību, pēc vides ministra R.Vējoņa domām, nekavējoties jāveic preventīvie pasākumi – jāpievērš pastiprināta uzmanība, izsniedzot atļaujas eksotisku putnu ievešanai, un jāīsteno papildu kontroles pasākumi, lai ierobežotu nelikumīgi ievesto putnu nonākšanu Latvijā. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš un jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, konstatējot masveida putnu bojāejas gadījumus.
Latvijas putnu audzētāji uzņēmumi jau ir uzsākuši drošības pasākumus. Šie pasākumi paredz nepiederošu personu neielaišanu putnu fermās, cīņu ar grauzējiem, dezinfekciju, Krievijā ražotas putnu barības neiepirkšanu, kā arī cilvēku apmācību.

11 tūkstoši gājuši bojā, 130 tūkstoši nokauti

Ziņu aģentūra Reuters ziņo, ka kopš jūlija beigām no putnu gripas vīrusa Krievijā gājuši bojā vairāk nekā 11 tūkstoši savvaļas un mājas putnu. Krievijā ir konstatēts putnu gripas vīrusa bīstamākais paveids – H5N1, kas savulaik izraisīja pat cilvēku nāvi Āzijā. Savukārt pagājušajā nedēļā Somijas ziemeļos kaijai konstatētais putnu gripas vīruss pēc pašreizējiem izmeklējumiem nav tā bīstamākais paveids, tas ir mazpatogēns. Eksperti uzskata, ka mazpatogēnus vīrusus iespējams konstatēt 30% pasaules putnu populācijas.
Putnu gripas vīruss apstiprināts septiņos Krievijas reģionos – Altaja Republikā, Altaja novadā, Novosibirskas, Omskas, Tjumeņas, Kurgānas un Čeļabinskas apgabalos, kā arī Mongolijā un Kazahstānā. Lai apturētu vīrusa izplatību, Krievijā jau nokauti gandrīz 130 tūkstoši putnu. Ar putnu gripu slimo vistas, tītari, zosis, pīles, paipalas un fazāni.
Eksperti pauduši bažas, ka gājputni rudens pārlidojumā uz Rietumeiropu, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem varētu pārnest slimību. ES valstis izdod dažādas rekomendācijas fermu īpašniekiem, iesakot turēt putnus slēgtās telpās. Mājputni ar vīrusu var inficēties, tieši kontaktējoties ar inficētiem savvaļas putniem, it īpaši ūdensputniem. Pašlaik putniem ir pēcligzdošanas periods. Tas nozīmē, ka to ceļi var būt neprognozējami, jo tie var doties uz vietām, kur nekad agrāk nav bijuši.

“LV” informācija