Ministru kabineta noteikumi Nr.660

Rīgā 2005.gada 30.augustā (prot. Nr.49 16.§)

Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 6.¹pantu un Mobilizācijas likuma 9.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas (turpmāk – sistēma) izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, sistēmas mērķi un uzdevumus, kā arī valsts institūciju un pašvaldību pienākumus sistēmas darbības nodrošināšanā.

2. Sistēmas mērķis ir civilās aizsardzības sistēmas un mobilizācijas sistēmas ietvaros brīdināt un informēt iedzīvotājus katastrofas vai tās draudu gadījumā, kā arī ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

3. Atbilstoši šo noteikumu 2.punktā noteiktajam mērķim:

3.1. civilās trauksmes uzdevums ir nodrošināt trauksmes sirēnu darbību iedzīvotāju brīdināšanai;

3.2. apziņošanas uzdevums ir:

3.2.1. izziņot katastrofu, izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju;

3.2.2. informēt iedzīvotājus par rīcību katastrofas, izsludinātas ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā;

3.2.3. informēt citas valstis par apdraudējuma iespējamu pārrobežu iedarbību.

II. Sistēmas izveidošanas kārtība

4. Sistēmā saskaņā ar shēmu (1.pielikums) ietilpst:

4.1. republikas pilsētās, rajonu centros un citās apdzīvotās vietās izvietotas trauksmes sirēnas, ko kontrolē un iedarbina no vadības pults saskaņā ar trauksmes sirēnu vadības shēmu (2.pielikums);

4.2. mobilais trauksmes sirēnu komandcentrs ar akustiskās sirēnas iekārtu;

4.3. Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts institūciju un pašvaldību, kā arī komercsabiedrību fiksētās un mobilās sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtas;

4.4. valsts un komercsabiedrību plašsaziņas līdzekļi (laikraksti, televīzija un radio);

4.5. valsts un komercsabiedrību publiskie fiksētie un mobilie sakaru operatori.

5. Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komercsabiedrības sistēmā iesaista saskaņā ar attiecīgo iestāžu vai komercsabiedrību un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līgumiem vai starpresoru vienošanos, pamatojoties uz attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem.

6. Valsts institūcijas un pašvaldības nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam valsts un pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo telpu daļas bezatlīdzības lietošanā trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanai. Ja nepieciešams, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests trauksmes sirēnas uzstāda uz citām ēkām un būvēm, noslēdzot līgumus ar šo objektu īpašniekiem.

7. Rūpniecisko avāriju riska objekti un citi sprādzienbīstami, ugunsbīstami un īpaši svarīgi objekti veido vietējās (objekta) sistēmas, lai apdraudējuma gadījumā brīdinātu objekta darbiniekus un iedzīvotājus, kuri atrodas apdraudējuma bīstamo faktoru iedarbības zonā, un informētu par veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

III. Valsts institūciju un pašvaldību pienākumi sistēmas darbības nodrošināšanā

8. Valsts institūcijām un pašvaldībām sistēmas darbības nodrošināšanā ir šādi pienākumi:

8.1. uzturēt to rīcībā esošos un sistēmā iesaistītos sakaru līdzekļus tehniskā kārtībā;

8.2. atbilstoši attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem un mobilizācijas plāniem izveidot un uzturēt pašvaldības teritorijā dzīvojošo mobilizējamo personu, valsts institūciju darbinieku un iedzīvotāju apziņošanas shēmas;

8.3. nodrošināt apziņošanas pasākumos iesaistīta personāla apmācību valsts institūciju organizētajos kursos;

8.4. apdraudējuma, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā apziņot šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minētās personas.

9. Ja tiek iedarbināta sistēma, valsts institūcijas un pašvaldības darbojas atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem uzdevumiem.

IV. Sistēmas izmantošanas kārtība

10. Informāciju par iespējamo apdraudējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem no juridiskām vai fiziskām personām, bet par izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju – no attiecīgajām valsts institūcijām.

11. Rūpniecisko avāriju riska objekti un citi sprādzienbīstami, ugunsbīstami un īpaši svarīgi objekti apdraudējuma gadījumā iedarbina vietējās (objekta) sistēmas un par to nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

12. Lēmumu par sistēmas iedarbināšanu pieņem:

12.1. visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un rajonu teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai amatpersona, kas viņu aizvieto;

12.2. republikas pilsētas vai rajona teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (komandieris) vai amatpersona, kas viņu aizvieto;

12.3. rūpniecisko avāriju riska objektos un citos sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos – objekta civilās aizsardzības plānā noteikta atbildīgā amatpersona.

13. Sistēmu iedarbina šādā kārtībā:

13.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un raida trīs minūtes ilgu skaņas signālu;

13.2. saskaņā ar līgumiem vai starpresoru vienošanos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot šo noteikumu 4.3. un 4.4.apakšpunktā minētās iekārtas un plašsaziņas līdzekļus, vienlaicīgi ar sirēnu ieslēgšanu nosūta šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī komercsabiedrībām informāciju par apdraudējumu, izsludināto īpašo tiesisko režīmu vai mobilizāciju un iedzīvotājiem ieteicamo rīcību;

13.3. rūpniecisko avāriju riska objektu un citu sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu un īpaši svarīgu objektu teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vienlaikus par apdraudējumu informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

13.4. šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētie valsts un komercsabiedrību plašsaziņas līdzekļi pārraida ēterā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju;

13.5. dzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotāji ieslēdz radiouztvērējus un televizorus informācijas saņemšanai.

14. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma šo noteikumu 4.5.apakšpunktā minētie sakaru operatori piešķir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pagaidu lietošanā papildu abonentlīnijas un numurus.

15. Sistēmas gatavību darbam kompetences ietvaros kontrolē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

16. Trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ieslēdzot trauksmes sirēnas uz sešām minūtēm) veic ne retāk kā divas reizes gadā (maijā un novembrī). Par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ar trauksmes sirēnu iedarbināšanu) iedzīvotājus informē plašsaziņas līdzekļos (laikraksti, televīzijas un radio raidījumi) trīs dienas pirms un nekavējoties pēc trauksmes sirēnu ieslēgšanas, sniedzot informāciju par to, kā attiecīgajā situācijā jārīkojas iedzīvotājiem.

V. Sistēmas finansēšanas kārtība

17. Sistēmas ietvaros trauksmes sirēnu un vadības pults, mobilā komandcentra, Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts institūciju fiksēto un mobilo sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtu iegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu, kā arī sabiedrības informēšanu par sistēmu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

18. Līdzekļus, kas šo noteikumu 17.punktā minētajām valsts institūcijām nepieciešami fiksēto un mobilo sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtu iegādes, uzstādīšanas un uzturēšanas finansēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par sistēmu, pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu plāno un iekļauj ministrijas kopējā pieprasījumā, kas tiek sagatavots ikgadējā valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

19. Vietējo (objekta) sistēmu izveidošanu un uzturēšanu objekta īpašnieks finansē no saviem līdzekļiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 2.septembri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.660

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.660

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons