Ministru kabineta noteikumi Nr.651

Rīgā 2005.gada 30.augustā (prot. Nr.49 10.§)

Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču importam, preču piegādēm, preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumiem, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli”

6.panta otrās daļas 2.punktu un 7.panta pirmās daļas 7.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. no pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojamas importējamās preces, par kurām samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem (turpmāk – palīdzības līdzekļi), kuras ievestas Latvijas Republikā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām (turpmāk – importa preces) un piegādātas palīdzības saņēmējam vai projekta īstenotājam saskaņā ar Latvijas Republikas valdības noslēgtu līgumu (turpmāk – valdības līgums), starptautisku līgumu vai projektu, kas reģistrēts Finanšu ministrijā, ievērojot normatīvajos aktos par divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu reģistrāciju noteikto kārtību (turpmāk – Finanšu ministrijā reģistrēts projekts);

1.2. no valsts budžeta atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis, kas samaksāts par preču piegādēm un pakalpojumiem, kuri saskaņā ar valdības līgumu, starptautisku līgumu vai Finanšu ministrijā reģistrētu projektu sniegti palīdzības saņēmējam Latvijas Republikā un par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem;

1.3. pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme piemērojama preču piegādēm un pakalpojumiem, kuri saskaņā ar valdības līgumu, starptautisku līgumu vai Finanšu ministrijā reģistrētu projektu sniegti palīdzības saņēmējam Latvijas Republikā un par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem;

1.4. pievienotās vērtības nodoklis piemērojams no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta (turpmāk – ISPA) līdzekļiem finansētajiem projektiem, kas uzsākti līdz 2004.gada 1.maijam;

1.5. pievienotās vērtības nodokļa 0procentu likme piemērojama palīdzības saņēmēja Latvijas Republikā veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un no citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām saņemtajiem pakalpojumiem no Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļiem finansēto projektu ietvaros, par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem.

2. Noteikumi nav attiecināmi uz precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, kā arī uz pārtikas produktiem, ja attiecīgajos Saeimā apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

3. Palīdzības saņēmējs ir valsts vai pašvaldības iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta reliģiska organizācija, biedrība vai nodibinājums, kā arī komersants, kooperatīvā sabiedrība, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas saskaņā ar valdības līgumu, starptautisku līgumu vai Finanšu ministrijā reģistrētu projektu saņem preces vai pakalpojumus, par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem.

4. Partneris ir valsts vai pašvaldības iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta reliģiska organizācija, biedrība vai nodibinājums, kā arī komersants, kooperatīvā sabiedrība, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas saskaņā ar noslēgto valdības līgumu, starptautisko līgumu vai ar palīdzības saņēmēju, palīdzības sniedzēju vai palīdzības sniedzēja atbildīgo personu noslēgto līgumu saņem preces vai pakalpojumus, par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem. Noslēgtajā līgumā jābūt konkrēti norādītam partnerim piešķirto palīdzības līdzekļu apmēram un īstenojamiem uzdevumiem.

5. Līgumslēdzējs Eiropas Savienības izglītības un zinātnes programmu projektu ietvaros ir valsts vai pašvaldības iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta reliģiska organizācija, biedrība vai nodibinājums, kā arī komersants, kooperatīvā sabiedrība, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas saskaņā ar valdības līgumu, starptautisku līgumu vai Finanšu ministrijā reģistrētu projektu saņem preces vai pakalpojumus, par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem.

6. Partneri un līgumslēdzēji šo noteikumu izpratnē ir uzskatāmi par palīdzības saņēmējiem, un tiem atbilstoši šiem noteikumiem ir tiesības uz vienādiem pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas nosacījumiem.

7. Palīdzības sniedzējs ir ārvalstu vai starptautiska institūcija vai tās pilnvarota persona, kura darbojas saskaņā ar valdības līgumu vai starptautisku līgumu vai vienošanos ar palīdzības saņēmēju.

8. Palīdzības sniedzēja atbildīgā persona ir fiziskā vai juridiskā persona, kura Latvijas Republikā veic atbilstoši valdības līgumam vai starptautiskajam līgumam īstenojamā projekta vai Finanšu ministrijā reģistrētā projekta vadību un uzraudzību un kuras darbību nosaka ar palīdzības sniedzēju noslēgtais līgums, valdības līgums vai starptautiskais līgums.

9. Projekta īstenotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura konkursa kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt valdības līgumā, starptautiskajā līgumā vai Finanšu ministrijā reģistrētajā projektā paredzētās preču piegādes un sniegt pakalpojumus palīdzības saņēmējam un kuras darbību nosaka ar palīdzības sniedzēja atbildīgo personu, palīdzības saņēmēju vai nozares atbildīgo amatpersonu noslēgtais līgums.

10. Pārdevējs ir Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, kura ir noslēgusi līgumu ar palīdzības sniedzēja atbildīgo personu, palīdzības saņēmēju vai projekta īstenotāju un kura atbilstoši šim līgumam piegādā preces un sniedz pakalpojumus, kas paredzēti valdības līgumā, starptautiskajā līgumā vai Finanšu ministrijā reģistrētajā projektā un par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem.

11. Šo noteikumu II, III, IV un V nodaļā noteiktā kārtība ir attiecināma arī uz piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem to Eiropas Savienības programmu (izņemot Speciālo pirmsiestāšanās programmu lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD), Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Eiropas Kopienas iniciatīvu līdzfinansētos projektus) finansēto projektu ietvaros, kuru dalības maksa daļēji vai pilnībā samaksāta no palīdzības līdzekļiem.

12. Ja palīdzības saņēmējs pret atlīdzību atsavina preces, par kurām ir samaksāts no palīdzības līdzekļiem, vai izmanto tās citiem mērķiem, nekā tas paredzēts valdības līgumā, starptautiskajā līgumā vai Finanšu ministrijā reģistrētajā projektā, pievienotās vērtības nodoklis ieskaitāms valsts budžetā pievienotās vērtības nodokļa samaksu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. Kārtība, kādā no pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojamas importa preces

13. No palīdzības līdzekļiem samaksātā importēto preču vērtība atbrīvojama no pievienotās vērtības nodokļa, ja palīdzības saņēmējs vai projekta īstenotājs attiecīgajā muitas iestādē uzrāda Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegtu atļauju.

14. Lai saņemtu šo noteikumu 13.punktā minēto atļauju, palīdzības saņēmējs vai projekta īstenotājs Finanšu ministrijā iesniedz:

14.1. iesniegumu ar lūgumu atļaut ievest Latvijas Republikā preces, par kurām samaksāts no palīdzības līdzekļiem, nemaksājot uz valsts robežas pievienotās vērtības nodokli. Iesniegumā norāda tā valdības līguma vai starptautiskā līguma nosaukumu, numuru un parakstīšanas datumu vai Finanšu ministrijā reģistrētā projekta nosaukumu, kodu un reģistrācijas datumu, kura ietvaros preces piegādā, kā arī preču uzskaitījumu, to vērtību un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurai adresējams Finanšu ministrijas atzinums;

14.2. sūtījuma vai kravas pavaddokumenta (turpmāk – pavaddokuments) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu kopiju.

15. Finanšu ministrija triju darbdienu laikā nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei atzinumu par pavaddokumentā norādīto preču atbilstību attiecīgajam valdības līgumam, starptautiskajam līgumam vai Finanšu ministrijā reģistrētajam projektam un šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minēto pavaddokumenta kopiju. Iesniegumā norādīto preču vērtības kopsummu Finanšu ministrija ņem uzskaitē un informāciju par importētajām precēm ievada datu uzskaites sistēmā. Ievadītā preču vērtības kopsumma veido iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrāto vērtību.

16. Ja iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrātā vērtība ir sasniegusi valdības līgumā, starptautiskajā līgumā vai Finanšu ministrijā reģistrētajā projektā norādīto palīdzības līdzekļu kopsummu, tad importējamām precēm, par kurām samaksāts no citiem finanšu līdzekļiem, šo noteikumu 15.punktā minētais atzinums netiek noformēts un pievienotās vērtības nodoklis piemērojams nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde triju darbdienu laikā izsniedz palīdzības saņēmējam vai projekta īstenotājam atļauju ievest Latvijas Republikā pavaddokumentā norādītās preces, nemaksājot uz valsts robežas pievienotās vērtības nodokli, un ņem uzskaitē aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu kā iespējamo palīdzības saņēmēja vai projekta īstenotāja pievienotās vērtības nodokļa parādu.

18. Apzīmogoto muitas deklarāciju (oriģinālu) palīdzības saņēmējs vai projekta īstenotājs iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē 30 dienu laikā pēc aprēķinātās pievienotās vērtības nodokļa summas ņemšanas uzskaitē Valsts ieņēmumu dienestā.

19. Šo noteikumu 17.punktā minēto iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parādu Valsts ieņēmumu dienests dzēš 10 darbdienu laikā pēc apzīmogotās muitas deklarācijas iesniegšanas attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

20. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu nedzēst iespējamo palīdzības saņēmēja vai projekta īstenotāja pievienotās vērtības nodokļa parādu un iekasēt to pievienotās vērtības nodokļa samaksu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja:

20.1. apzīmogotā muitas deklarācija netiek iesniegta attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē šo noteikumu 18.punktā minētajā termiņā;

20.2. muitas deklarācijā norādītās preces un to vērtības summa neatbilst Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegtajā atļaujā minētajām precēm un to vērtības summai.

21. Šo noteikumu 20.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantu.

22. Šo noteikumu 20.punktā minētajā gadījumā iekasētais pievienotās vērtības nodoklis ir atskaitāms kā priekšnodoklis saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”.

III. Kārtība, kādā atmaksājams valsts budžetā iemaksātais pievienotās vērtības nodoklis

23. Pievienotās vērtības nodoklis par preču piegādēm un pakalpojumiem, kuri saskaņā ar valdības līgumu, starptautisko līgumu vai Finanšu ministrijā reģistrēto projektu sniegti palīdzības saņēmējam Latvijas Republikā un par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem, tiek atmaksāts no valsts budžeta, ja ir samaksāta pievienotās vērtības nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summa.

24. Lai saņemtu atpakaļ samaksāto pievienotās vērtības nodokli, palīdzības sniedzēja atbildīgā persona vai palīdzības saņēmējs Finanšu ministrijā iesniedz:

24.1. iesniegumu (1.pielikums) ar aizpildītu iesnieguma I daļu;

24.2. pievienotās vērtības nodokļa rēķinu vai kases čeku (turpmāk – nodokļa rēķins) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas kopijas;

24.3. maksājuma dokumentu, piemēram, kvīts, čeka, maksājuma uzdevuma, kredītiestādes rēķina izraksta, kredītiestādes apstiprināta interneta bankas maksājuma uzdevuma, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas kopijas, kas apliecina, ka šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minētie nodokļa rēķini ir samaksāti;

24.4. valdības līguma vai starptautiskā līguma kopiju (ja iesniegumu iesniedz pirmo reizi), kā arī līguma grozījumu (ja ir izdarīti grozījumi) kopiju;

24.5. notariāli apliecinātu pilnvarojumu par to, ka palīdzības saņēmējs ir tiesīgs saņemt no valsts budžeta pievienotās vērtības nodokli, kuru samaksājusi palīdzības sniedzēja atbildīgā persona, ja nodokļa rēķins ir izrakstīts uz palīdzības sniedzēja atbildīgās personas vārda, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona.

25. Finanšu ministrija iesniegumam piešķir reģistrācijas kodu un piecu darbdienu laikā aizpilda iesnieguma II daļu. Iesnieguma II daļa ir uzskatāma par Finanšu ministrijas atzinumu, kas apliecina, ka iesniegumā norādītās preces un pakalpojumi atbilst attiecīgajam valdības līgumam, starptautiskajam līgumam vai Finanšu ministrijā reģistrētajam projektam. Iesniegumā norādīto preču un pakalpojumu vērtības kopsummu Finanšu ministrija ņem uzskaitē un informāciju par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu ievada datu uzskaites sistēmā. Ievadītā preču un pakalpojumu vērtības kopsumma veido iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrāto vērtību.

26. Ja iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrātā vērtība ir sasniegusi valdības līgumā, starptautiskajā līgumā vai Finanšu ministrijā reģistrētajā projektā norādīto palīdzības līdzekļu kopsummu, tad par precēm un pakalpojumiem, par kuriem samaksāts no citiem finanšu līdzekļiem, šo noteikumu 25.punktā minētais atzinums netiek noformēts un pievienotās vērtības nodoklis piemērojams nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. Pēc iesnieguma II daļas aizpildīšanas Finanšu ministrija iesniegumu un šo noteikumu 24.2., 24.3. un 24.5.apakšpunktā minētos dokumentus divu darbdienu laikā nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

28. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde 15 darbdienu laikā pārbauda saņemto iesniegumu un šo noteikumu 24.2., 24.3. un 24.5.apakšpunktā minētos dokumentus un atmaksā no valsts budžeta par precēm un pakalpojumiem samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu:

28.1. palīdzības saņēmējam, ja nodokļa rēķins ir izrakstīts uz palīdzības saņēmēja vārda;

28.2. palīdzības sniedzēja atbildīgajai personai, ja tā ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona un nodokļa rēķins ir izrakstīts uz palīdzības sniedzēja atbildīgās personas vārda vai uz palīdzības saņēmēja vārda (gadījumā, ja nodokļa rēķinu apmaksājusi palīdzības sniedzēja atbildīgā persona);

28.3. palīdzības saņēmējam, ja nodokļa rēķins ir izrakstīts uz palīdzības sniedzēja atbildīgās personas vārda, kura nav Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona.

29. Ja ir nepieciešama papildu pārbaude, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas termiņu var pagarināt par 15 dienām, informējot par to pieprasītāju.

30. Šo noteikumu 28.punktā minētajā gadījumā atmaksātais pievienotās vērtības nodoklis nav atskaitāms kā priekšnodoklis saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”.

31. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu neatmaksāt no valsts budžeta pievienotās vērtības nodokli, ja:

31.1. sešu mēnešu laikā pēc nodokļa rēķina par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu izrakstīšanas dienas nodokļa rēķins un šo noteikumu 24.1., 24.3., 24.4. un 24.5.apakšpunktā minētie dokumenti netiek saņemti Finanšu ministrijā;

31.2. šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā preču vai pakalpojumu kopējā vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) ir mazāka par 100 latiem;

31.3. preces piegādātas vai pakalpojumi saņemti no tādas personas, kura darījuma dienā nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

31.4. veicot kontroles pasākumus, konstatēts, ka preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas darījumi nav notikuši.

32. Šo noteikumu 31.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantu.

33. Šo noteikumu 31.punktā minētajā gadījumā neatmaksātais pievienotās vērtības nodoklis ir atskaitāms kā priekšnodoklis saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”.

IV. Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme piemērojama preču piegādēm un pakalpojumiem, kas Latvijas Republikā sniegti palīdzības saņēmējam

34. Preču piegādēm un pakalpojumiem, kas palīdzības saņēmējam Latvijas Republikā sniegti saskaņā ar valdības līgumu, starptautisko līgumu vai Finanšu ministrijā reģistrēto projektu un par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem, piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ir izsniegusi atļauju:

34.1. projekta īstenotājam, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar palīdzības sniedzēja atbildīgo personu vai palīdzības saņēmēju;

34.2. pārdevējam, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar palīdzības sniedzēja atbildīgo personu, palīdzības saņēmēju vai projekta īstenotāju.

35. Šo noteikumu 34.1. vai 34.2.apakšpunktā minētajā līgumā iekļauj:

35.1. valdības līguma vai starptautiskā līguma numuru, nosaukumu un parakstīšanas datumu vai Finanšu ministrijā reģistrētā projekta nosaukumu, kodu un reģistrācijas datumu;

35.2. preču un pakalpojumu vērtību bez pievienotās vērtības nodokļa.

36. Lai saņemtu šo noteikumu 34.punktā minēto atļauju, projekta īstenotājs Finanšu ministrijā iesniedz:

36.1. iesniegumu divos eksemplāros (2.pielikums) ar aizpildītu iesnieguma I daļu;

36.2. šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētā līguma kopiju, kas apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

36.3. valdības līguma vai starptautiskā līguma kopiju (Finanšu ministrijā reģistrētā projekta kopija nav jāiesniedz).

37. Lai saņemtu šo noteikumu 34.punktā minēto atļauju, pārdevējs Finanšu ministrijā iesniedz:

37.1. iesniegumu divos eksemplāros (2.pielikums) ar aizpildītu iesnieguma I daļu;

37.2. šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minētā līguma kopiju, kas apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

37.3. valdības līguma vai starptautiskā līguma kopiju (Finanšu ministrijā reģistrētā projekta kopija nav jāiesniedz).

38. Finanšu ministrija iesniegumam piešķir reģistrācijas kodu un piecu darbdienu laikā aizpilda iesnieguma II daļu. Iesnieguma II daļa ir uzskatāma par Finanšu ministrijas atzinumu, kas apliecina, ka šo noteikumu 34.1. vai 34.2.apakšpunktā minētajā līgumā norādītās preces un pakalpojumi atbilst attiecīgajam valdības līgumam, starptautiskajam līgumam vai Finanšu ministrijā reģistrētajam projektam. Iesniegumā norādīto preču un pakalpojumu vērtības kopsummu Finanšu ministrija ņem uzskaitē un informāciju par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu ievada datu uzskaites sistēmā. Ievadītā preču un pakalpojumu vērtības kopsumma veido iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrāto vērtību.

39. Ja iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrātā vērtība ir sasniegusi valdības līgumā, starptautiskajā līgumā vai Finanšu ministrijā reģistrētajā projektā norādīto palīdzības līdzekļu kopsummu, tad šo noteikumu 38.punktā minētais atzinums par precēm un pakalpojumiem, par kuriem tiek samaksāts no citiem finanšu līdzekļiem, netiek noformēts un pievienotās vērtības nodoklis piemērojams nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

40. Finanšu ministrija nesniedz šo noteikumu 38.punktā minēto atzinumu, ja ir beidzies šo noteikumu 34.1. vai 34.2.apakšpunktā minētā līguma izpildes termiņš vai valdības līguma, starptautiskā līguma vai Finanšu ministrijā reģistrētā projekta izpildes termiņš.

41. Pēc iesnieguma II daļas aizpildīšanas Finanšu ministrija abus iesnieguma eksemplārus kopā ar šo noteikumu 34.1. vai 34.2.apakšpunktā minēto līguma kopiju divu darbdienu laikā nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

42. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā aizpilda iesnieguma III daļu. Iesnieguma III daļa uzskatāma par Valsts ieņēmumu dienesta atļauju pārdot preces un sniegt pakalpojumus, kas norādīti līgumā, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi. Vienu aizpildītā iesnieguma eksemplāru nodod projekta īstenotājam vai pārdevējam, otrs glabājas attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

43. Pēc atļaujas saņemšanas:

43.1. projekta īstenotājs izraksta palīdzības sniedzēja atbildīgajai personai vai palīdzības saņēmējam pievienotās vērtības nodokļa rēķinu par precēm un pakalpojumiem, kas palīdzības saņēmējam paredzēti saskaņā ar šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto līgumu, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0procentu likmi. Nodokļa rēķinā norāda iesnieguma reģistrācijas kodu un līguma numuru, kā arī norāda, ka nodokļa rēķins tiek samaksāts no palīdzības līdzekļiem;

43.2. pārdevējs izraksta palīdzības sniedzēja atbildīgajai personai, palīdzības saņēmējam vai projekta īstenotājam pievienotās vērtības nodokļa rēķinu par precēm un pakalpojumiem, kas palīdzības saņēmējam paredzēti saskaņā ar šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minēto līgumu, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0procentu likmi. Nodokļa rēķinā norāda iesnieguma reģistrācijas kodu un līguma numuru, kā arī norāda, ka nodokļa rēķins tiek samaksāts no palīdzības līdzekļiem.

44. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir tiesības neizsniegt šo noteikumu 42.punktā minēto atļauju, ja:

44.1. projekta īstenotājam vai pārdevējam ir nodokļu parādi;

44.2. ir beidzies šo noteikumu 34.1. vai 34.2.apakšpunktā minētā līguma izpildes termiņš.

45. Ja attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ir pieņēmusi lēmumu neizsniegt atļauju, tā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē projekta īstenotāju vai pārdevēju un Finanšu ministriju, norādot atteikuma iemeslu.

46. Šo noteikumu 45.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantu.

47.Atļauja nav attiecināma uz tām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām, kuras piegādā preces un sniedz pakalpojumus pārdevējam.

V. Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams no ISPA līdzekļiem finansētajiem projektiem

48. No ISPA līdzekļiem samaksātajai iekšzemē piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtībai vides aizsardzības un transporta infrastruktūras projektu ietvaros piemērojama pievienotās vērtības nodokļa 0procentu likme.

49. No ISPA līdzekļiem samaksātā importēto preču vērtība atbrīvojama no pievienotās vērtības nodokļa.

50. No ISPA līdzekļiem samaksāto iekšzemē piegādāto preču, sniegto pakalpojumu un importēto preču vērtības daļu no projekta izmaksu kopējās vērtības norāda finanšu memorandā un katrā iepirkuma līgumā.

51. Preču piegādēm un pakalpojumiem, kas Latvijas Republikā sniegti palīdzības saņēmējam saskaņā ar finanšu memorandu un par kuriem samaksāts no ISPA līdzekļiem, piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ir izsniegusi atļauju:

51.1. projekta īstenotājam, kurš piegādā preces un sniedz pakalpojumus atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar nozares atbildīgo amatpersonu vai palīdzības saņēmēju;

51.2. pārdevējam, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar projekta īstenotāju.

52. Šo noteikumu 51.1. vai 51.2.apakšpunktā minētajā līgumā norāda:

52.1. finanšu memoranda numuru un nosaukumu;

52.2. no ISPA līdzekļiem maksājamo preču un pakalpojumu vērtību bez pievienotās vērtības nodokļa.

53. Lai saņemtu šo noteikumu 51.punktā minēto atļauju, projekta īstenotājs Finanšu ministrijā iesniedz:

53.1. iesniegumu divos eksemplāros (3.pielikums) ar aizpildītu iesnieguma I daļu;

53.2. šo noteikumu 51.1.apakšpunktā minētā līguma kopiju, kas apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Lai saņemtu šo noteikumu 51.punktā minēto atļauju, pārdevējs Finanšu ministrijā iesniedz:

54.1. iesniegumu divos eksemplāros (3.pielikums) ar aizpildītu iesnieguma I daļu;

54.2. šo noteikumu 51.2.apakšpunktā minētā līguma kopiju, kas apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

55. Pirms šo noteikumu 53.1. vai 54.1.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Finanšu ministrijā projekta īstenotājs vai pārdevējs aizpildīto iesniegumu iesniedz apstiprināšanai nozares atbildīgajai amatpersonai. Nozares atbildīgā amatpersona iesniegumu izskata un apstiprina piecu darbdienu laikā.

56. Finanšu ministrija iesniegumam piešķir reģistrācijas kodu un piecu darbdienu laikā aizpilda iesnieguma II daļu. Iesnieguma II daļa ir uzskatāma par Finanšu ministrijas atzinumu, kas apliecina, ka šo noteikumu 51.1. vai 51.2.apakšpunktā minētajā līgumā norādītās preces un pakalpojumi atbilst attiecīgajam ISPA projektam. Iesniegumā norādīto preču un pakalpojumu vērtības kopsummu Finanšu ministrija ņem uzskaitē un informāciju par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu ievada datu uzskaites sistēmā. Ievadītā preču un pakalpojumu vērtības kopsumma veido iztērēto ISPA līdzekļu uzkrāto vērtību.

57. Finanšu ministrija nesniedz atzinumu, ja 51.1. vai 51.2.apakšpunktā minētā līguma izpildes termiņš ir beidzies vai ir beidzies ISPA projekta izpildes termiņš.

58. Pēc iesnieguma II daļas aizpildīšanas Finanšu ministrija abus iesnieguma eksemplārus kopā ar šo noteikumu 51.1. vai 51.2.apakšpunktā minēto līguma kopiju divu darbdienu laikā nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

59. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā aizpilda iesnieguma III daļu. Iesnieguma III daļa uzskatāma par Valsts ieņēmumu dienesta atļauju pārdot preces un sniegt pakalpojumus, kas norādīti līgumā, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi. Vienu aizpildītā iesnieguma eksemplāru nodod projekta īstenotājam vai pārdevējam, otrs glabājas attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

60. Pēc atļaujas saņemšanas:

60.1. projekta īstenotājs izraksta nozares atbildīgajai personai vai palīdzības saņēmējam pievienotās vērtības nodokļa rēķinu par precēm un pakalpojumiem, kas palīdzības saņēmējam paredzēti saskaņā ar šo noteikumu 51.1.apakšpunktā minēto līgumu, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi. Nodokļa rēķinā norāda iesnieguma reģistrācijas kodu un līguma numuru, kā arī norāda, ka nodokļa rēķins tiek samaksāts no palīdzības līdzekļiem;

60.2. pārdevējs izraksta projekta īstenotājam pievienotās vērtības nodokļa rēķinu par precēm un pakalpojumiem, kas palīdzības saņēmējam paredzēti saskaņā ar šo noteikumu 51.2.apakšpunktā minēto līgumu, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi. Nodokļa rēķinā norāda iesnieguma reģistrācijas kodu un līguma numuru, kā arī norāda, ka nodokļa rēķins tiek samaksāts no palīdzības līdzekļiem.

61. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir tiesības neizsniegt šo noteikumu 59.punktā minēto atļauju, ja:

61.1. projekta īstenotājam vai pārdevējam ir nodokļu parādi;

61.2. ir beidzies šo noteikumu 51.1. vai 51.2.apakšpunktā minētā līguma izpildes termiņš.

62. Ja attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ir pieņēmusi lēmumu neizsniegt atļauju, tā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē projekta īstenotāju vai pārdevēju un Finanšu ministriju, norādot atteikuma iemeslu.

63. No ISPA līdzekļiem samaksātā importēto preču vērtība atbrīvojama no pievienotās vērtības nodokļa, ja palīdzības saņēmējs vai projekta īstenotājs attiecīgajā muitas iestādē uzrāda Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegtu atļauju.

64. Lai saņemtu šo noteikumu 63.punktā minēto atļauju, palīdzības saņēmējs vai projekta īstenotājs Finanšu ministrijā iesniedz:

64.1. iesniegumu ar lūgumu atļaut ievest Latvijas Republikā preces, par kurām samaksāts no ISPA līdzekļiem, nemaksājot uz valsts robežas pievienotās vērtības nodokli. Iesniegumā norāda tā finanšu memoranda numuru un nosaukumu, ar kuru saskaņā preces piegādā, preču uzskaitījumu un to vērtību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurai adresējams Finanšu ministrijas atzinums;

64.2. sūtījuma vai kravas pavaddokumenta (turpmāk–pavaddokuments) kopiju, kas apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

65. Finanšu ministrija triju darbdienu laikā nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei atzinumu par pavaddokumentā norādīto preču atbilstību attiecīgajam ISPA projektam un šo noteikumu 64.2.apakšpunktā minēto pavaddokumenta kopiju. Iesniegumā norādīto preču vērtības kopsummu Finanšu ministrija ņem uzskaitē un informāciju par preču piegādi ievada datu uzskaites sistēmā. Ievadītā preču vērtības kopsumma veido iztērēto ISPA līdzekļu uzkrāto vērtību.

66. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde triju darbdienu laikā izsniedz palīdzības saņēmējam vai projekta īstenotājam atļauju ievest Latvijas Republikā pavaddokumentā norādītās preces, nemaksājot uz valsts robežas pievienotās vērtības nodokli, un ņem uzskaitē aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu kā iespējamo palīdzības saņēmēja vai projekta īstenotāja pievienotās vērtības nodokļa parādu.

67. Apzīmogoto muitas deklarāciju (oriģinālu) palīdzības saņēmējs vai projekta īstenotājs iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē 30 dienu laikā pēc aprēķinātās pievienotās vērtības nodokļa summas ņemšanas uzskaitē Valsts ieņēmumu dienestā.

68. Šo noteikumu 66.punktā minēto iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parādu Valsts ieņēmumu dienests dzēš 10 darbdienu laikā pēc apzīmogotās muitas deklarācijas iesniegšanas attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

69. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu nedzēst iespējamo palīdzības saņēmēja vai projekta īstenotāja pievienotās vērtības nodokļa parādu un iekasēt to pievienotās vērtības nodokļa samaksu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja:

69.1. apzīmogotā muitas deklarācija netiek iesniegta attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē šo noteikumu 67.punktā minētajā termiņā;

69.2. muitas deklarācijā norādītās preces un to vērtības summa neatbilst Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegtajā atļaujā minētajām precēm un to vērtības summai.

70. Šo noteikumu 69.punktā minētajā gadījumā iekasētais pievienotās vērtības nodoklis saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” ir atskaitāms kā priekšnodoklis.

71. Šo noteikumu 62. un 69.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantu.

72. Ja iztērēto ISPA līdzekļu uzkrātā vērtība ir sasniegusi ISPA projektā norādīto līdzekļu kopsummu, tad piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, par kuriem tiek samaksāts no citiem finanšu līdzekļiem, šo noteikumu 56. un 65.punktā minētais atzinums netiek noformēts un pievienotās vērtības nodoklis piemērojams nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

73. Atļauja nav attiecināma uz tām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām, kuras piegādā preces un sniedz pakalpojumus pārdevējam.

74. Ja projekta izpildes laikā vai pēc projekta izpildes netiek saņemti ISPA līdzekļi finanšu memorandā un līgumos norādītajā apmērā par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kam piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0procentu likme, un par importētajām precēm, kas atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa, tad pievienotās vērtības nodoklis valsts budžetā nav jāatmaksā.

75. No ISPA līdzekļiem finansētajiem tehniskās palīdzības projektiem pievienotās vērtības nodoklis piemērojams šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

VI. Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme piemērojama palīdzības saņēmēja Latvijas Republikā veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un no citu Eiropas Savienības dalībvalstu apliekamajām personām saņemtajiem pakalpojumiem

76. Palīdzības saņēmējs, kas saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 26.panta devīto daļu ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

76.1. preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā, kas veiktas no Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļiem finansēto projektu ietvaros un par kurām samaksāts no palīdzības līdzekļiem;

76.2. likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā, kā arī sestajā un septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas saņemti no citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām no Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļiem finansēto projektu ietvaros un par kuriem samaksāts no palīdzības līdzekļiem.

77. Palīdzības saņēmējs piemēro šo noteikumu 76.1. un 76.2.apakšpunktā minēto iegādāto preču un saņemto pakalpojumu vērtībai pievienotās vērtības nodokļa 0procentu likmi, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegtu atļauju.

78. Lai saņemtu šo noteikumu 77.punktā minēto atļauju, palīdzības saņēmējs Finanšu ministrijā iesniedz:

78.1. iesniegumu ar lūgumu atļaut piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi šo noteikumu 76.1.apakšpunktā minētajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā vai šo noteikumu 76.2.apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem. Iesniegumā norāda tā no Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļiem finansētā projekta nosaukumu, numuru un parakstīšanas datumu, ar kuru saskaņā ir iegādātas preces vai saņemti pakalpojumi;

78.2. pievienotās vērtības nodokļa rēķina kopiju par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai par saņemtajiem pakalpojumiem, kas apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

79. Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei atzinumu par nodokļa rēķinā norādīto preču un pakalpojumu atbilstību attiecīgajam no Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļiem finansētajam projektam un šo noteikumu 78.2.apakšpunktā minēto nodokļa rēķina kopiju. Iesniegumā norādīto preču un pakalpojumu vērtības kopsummu Finanšu ministrija ņem uzskaitē un informāciju par preču iegādi un saņemtajiem pakalpojumiem ievada datu uzskaites sistēmā. Ievadītā preču un pakalpojumu vērtības kopsumma veido iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrāto vērtību.

80. Ja iztērēto palīdzības līdzekļu uzkrātā vērtība ir sasniegusi no Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļiem finansētajā projektā norādīto palīdzības līdzekļu kopsummu, tad par precēm un pakalpojumiem, par kuriem tiek samaksāts no citiem finanšu līdzekļiem, šo noteikumu 79.punktā minētais atzinums netiek noformēts un pievienotās vērtības nodoklis piemērojams nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

81. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde triju darbdienu laikā izsniedz palīdzības saņēmējam atļauju piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0procentu likmi pievienotās vērtības nodokļa rēķinā norādītajām precēm vai pakalpojumiem.

82. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir tiesības neizsniegt šo noteikumu 81.punktā minēto atļauju, ja palīdzības saņēmējam ir nodokļu parādi.

83. Ja attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ir pieņēmusi lēmumu neizsniegt atļauju, tā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē palīdzības saņēmēju un Finanšu ministriju, norādot atteikuma iemeslu.

84. Šo noteikumu 83.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantu.

VII. Noslēguma jautājumi

85. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumus Nr.33 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 9.nr.).

86. Sabiedriskās organizācijas, kuras saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu nav pārreģistrējušās par biedrību vai nodibinājumu, par palīdzības saņēmēju uzskatāmas līdz 2005.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 2.septembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.651

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.651

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.651

Finanšu ministrs O.Spurdziņš