• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Politiķi vada Krieviju uz korupciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2000., Nr. 350/352 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11557

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Putins grib "likvidēt" revolūciju"

Vēl šajā numurā

06.10.2000., Nr. 350/352

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Politiķi vada Krieviju uz korupciju"

"The Washington Times"

— 2000.09.27.

Kalifornijas Republikas Iekšlietu komisijas vadītājs Kristofers Kokss un Pārraudzības komisija pār Krieviju ir publicējusi satriecošu ziņojumu par Krievijas ceļu uz korupciju, vainojot tajā Klintona un Gora administrāciju, kas brīvas uzņēmējdarbības attīstības vietā Krievijā uzspieda valdībai savus noteikumus. Viņi nostiprināja centrālo valdību, ar pārprastu politiku novedot to pēcaukstā kara Krievijas virzienā.

Kaut arī tas ir slepens Republikas ziņojums, visus šos faktus var atrast pēdējo astoņu gadu Amerikas medijos, par ko arī liecina atsauksmes ziņojumā. Ziņojuma priekšrocība ir arī tā, ka tajā ir pārstāvēti demokrāti, republikāņi, krievu un amerikāņu diplomāti, zinātnieki un eksperti. Tā ir nevainojama zinātnieku un politiķu analīze par Klintona un Gora ārlietu politiku pret Krieviju. Galvenie apsūdzētie ir viceprezidents Als Gors, valsts sekretārs Stroubs Talbots un Valsts kases sekretārs Lavrencs Sammers. Saskaņā ar šo ziņojumu šī trijotne "fokusējās uz Krievijas valdības finansiālo nostiprināšanu un valstij piederošo monopolu pārveidošanu par privātajiem, būvēja brīvas uzņēmējdarbības attīstības pamatus Krievijā. Klintona administrācija panāca, ka Rietumu miljardu klātiene Krievijas ekonomikā tika novilcināta".

Galvenais vainīgais, protams, ir prezidents Klintons, kas negribēja pats personīgi iesaistīties ārpolitikā un risināt būtiskus jautājumus, īpaši ASV un Krievijas ārpolitikā. Klintona administrācija zaudēja monumentālu vēsturisku iespēju iezīmēt Amerikas pēcaukstā kara politiku, kas varētu ievest Krieviju demokrātiskajā Rietumu sabiedrībā un brīvas uzņēmējdarbības zonā.

To nevar salīdzināt ar Hariju Trumenu, kas iezīmēja palīdzības politiku, kas izveda Vāciju no tās ignorēšanas pēc Otrā pasaules kara un ieveda Rietumu demokrātijā. Klintons Krievijas labā neizdarīja to, ko Trumens izdarīja Vācijai. Trumens neatstāja Vācijas un Eiropas aukstā kara politiku tikai sava viceprezidenta rokās vien.

50 gadu ilgusī aukstā kara cīņa ir novedusi pie Padomju savienības sabrukuma. Kad šīs beigas pienāca, prezidentam Klintonam nebija vēsturiskās un intelektuālas izpratnes, cik nozīmīgi ir Krieviju atšķirt no centrālas valdības un autoritārisma. Viņš savu atbildību deleģēja Stroubam Talbotam.

Koksa ziņojums atklāj galvenos Klintona administrācijas politikas aspektus pret Krieviju: priekšrokas došana centrālas, autoritāras valdības nostiprināšanai, tuvas personīgās attiecības ar dažām oficiālajām Krievijas amatpersonām, kuras bija starp galvenajiem vainīgajiem korupcijā, īpaši ar korumpēto bijušo Krievijas premjerministru Viktoru Černomirdinu. Černomirdins uzkrāja vairāk nekā 5 miljardus dolāru elektroenerģijas privatizācijas procesā pēc Padomju savienības sabrukšanas. Tāpat arī tiek pārmests šaurs skatījums uz Krievijas izpildvaras lielajiem izdevumiem, kas saistīti ar ārpus Kremļa negaidīti parādījušamies demokrātiskajiem spēkiem. "Augstprātība pret dzimstošajiem demokrātiskajiem vēlētājiem noveda pie mēģinājuma sasniegt demokrātisku vidi nedemokrātiskiem līdzekļiem." Pie visa tā augošās korupcijas gaismā Koksa pieminētā trijotne negribēja atzīt savas kļūdas ārpolitikā pret Krieviju. Klintons deleģēja Goram ASV un Krievijas attiecību vadīšanu 1993. gada aprīlī, kad tika nodibināta Gora un Černomirdina komisija, kuras funkcijas un struktūra "piedāvāja plānu, kas sevī ietvēra pilnīgu neveiksmi visai Klintona administrācijas politikai pret Krieviju. Komisija, aizstājot normālas politikas veidošanu un labi nodrošinātu starpvaldību komunikāciju kanālu izveidi, kavēja informācijas nonākšanu pie lēmumu pieņēmējiem Vašingtonā... Novērsa Krievijas amatpersonu uzmanību no to galvenā uzdevuma — brīvas uzņēmējdarbības radīšanas." Ziņojuma autors uzskata, ka Gora un Černomirdina komisija "kalpoja, lai tīši objektīvi neinformētu ASV politiķus par Krieviju". Ziņojums vaino administrāciju neveiksmē radīt brīvas uzņēmējdarbības pamatus, kas aizstātu komunismu, tādējādi aizkavējot noziedzības uzplaukšanu. Valsts objektu "privatizācija" Krievijā aizstāja neatkarīgas legālas biznesa vides izveidi, kas nebūtu saistīta ar Kremli. Tiesām, biznesa likumdošanai, īpašuma tiesībām ir jābūt neatkarīgām no centrālās varas. Beigu beigās tas viss noveda pie oligarhu ekonomikas, pie korumpētiem finansu milžiem, kas bija daļa no Jeļcina galma, ko atbalstīja Koksa pieminētā trijotne. Saskaņā ar ziņojumu prezidents Klintons salīdzināja Jeļcinu ar Abrahamu Linkolnu.

Kas attiecas uz ieroču jomu, arī tur Klintona administrācija cieta neveiksmi. Tā ir industrija, kurā Krievija var konkurēt globālajā tirgū. Šī neprivatizētā industrija ir kļuvusi par korupcijas avotu, un ieroči tiek pārdoti tā sauktajām neuzticamajām valstīm — Irānai, Irākai, Korejai utt. Šī nozare varēja dot Krievijai valūtu un tūkstošiem Krievijas bezdarbnieku nodrošināt ar darbu. Tā vietā Krievijas militārā sfēra tika iesaistīta organizētajā noziedzībā.

Koksa komisijas ziņojumā tiek piebilsts: "Stabila, demokrātiska un plaukstoša Krievija atbilst vitālajām Amerikas interesēm."

Eimss Perlmaters

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!