Globalizācija un tautas attīstība Latvijā

No ziņojuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1999"

Šis ir piektais gadskārtējais izdevums Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Pārskati vienmēr centušies veicināt tādu ekonomisko un sociālo attīstību, kuras mērķis būtu cilvēka labklājība. Lai gan tautas attīstības ideja sabiedrībā ir guvusi zināmu atpazīstamību, kā publiskās politikas un valsts stratēģijas prioritāte tā vēl nav pietiekami apzināta. Tāpēc sabiedrības un politiķu uzmanība aizvien vēl jāvērš uz tautas attīstības pamatvērtībām.

Pērnais Pārskats tautas attīstību raksturoja kā cilvēku spēju un iespēju paplašināšanos. Šādu pieeju pauž ANO Attīstības programma (UNDP), publicējot ikgadējos Pasaules pārskatus par tautas attīstību. Dažas iespējas cilvēku dzīvē ir sevišķi svarīgas, jo tās ir pamats citām iespējām. Galvenās iespējas ir materiālā labklājība, izglītība un veselīgs un ilgs mūžs. Tāpēc šos trīs rādītājus — iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izglītības līmeni un mūža ilgumu — UNDP izmanto, lai rēķinātu tautas attīstības indeksu (TAI), ko noteic ikvienai pasaules valstij. Ja cilvēki dzīvo materiālā labklājībā, ir izglītoti un veseli, viņiem paveras citas iespējas. Tāpēc tautas attīstības jēdzienā ir ietverta arī cilvēku līdzdalība politikas veidošanā, viņu iespējas un gatavība iesaistīties pilsoniskās sabiedrības dzīvē, kopienu attīstībā, vides aizsardzībā un citu ar dzīves kvalitāti saistītu mērķu sasniegšanā. Iepriekšējie izdevumi Latvija. Pārskats par tautas attīstību norādījuši, ka pašlaik Latvijā svarīgi uzdevumi ir bezdarba mazināšana, izglītības sistēmas pilnveidošana, līdzsvarota reģionu attīstība, demokrātijas nostiprināšana, plaši izplatītās nabadzības novēršana un sociālās nevienlīdzības mazināšana. Pārskati vienmēr atgādinājuši, ka tautas attīstības ideja prasa, lai visiem cilvēkiem būtu vienlīdzīga piekļuve iespējām un lai arī resursu sadale sabiedrībā būtu vienlīdzīgāka.

Skeptiķi uzskata, ka tautas attīstības ideja ir utopiska, un apgalvo, ka indivīdi, valstis un privātfirmas galvenokārt rūpējoties par materiālās bagātības vairošanu, kas arī esot attīstības galamērķis. Šādu pieeju ilgi pauda Pasaules Banka, un tā dominēja starptautiskajā politikā. Taču kopš 90. gadu sākuma UNDP ir paplašinājusi skatījumu uz attīstības mērķiem visā pasaulē, un tās gatavotie Pasaules pārskati pierāda, ka valstis, kuras īsteno sabalansētu ekonomisko un sociālo politiku, panāk, ka krietni uzlabojas ne tikai ekonomiskie rādītāji, bet arī stāvoklis izglītībā, veselības aizsardzībā, dzimumu līdztiesībā un citās svarīgās dzīves jomās. Arī Latvijā pēdējos gados vairāki tautas attīstības rādītāji uzlabojas: pieaug IKP uz vienu iedzīvotāju, palielinās studentu skaits, noturīgi attīstās nevalstisko organizāciju sektors, kas liecina par cilvēku vēlmi līdzdarboties. Latvijas TAI, pēc Pasaules pārskata, 174 pasaules valstu vidū no 92. vietas 1998. gadā pacēlies uz 74. vietu 1999. gadā. Tomēr tautas attīstības jomā vēl daudz jādara: vajag panākt, ka ekonomiskā augsme uzlabo katra cilvēka dzīvi, un izveidot sabiedrību, kurā ikvienam būtu iespējams piedalīties attīstībā un baudīt tās labumus.

Šāgada Pārskata tēma ir globalizācija un tautas attīstība, un tā mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības, politiķu, mediju, nevalstisko organizāciju (NVO) un privātuzņēmēju uzmanību globalizācijas izpausmēm Latvijā un to ietekmei uz tautas attīstību. Latvija tikko izkļuvusi no pārejas perioda, kurš sākās ar valstiskās neatkarības atjaunošanu un kura saturs bijis nacionālas valsts, brīvā tirgus un demokrātijas nostiprināšana, kad jau kļuvusi par dalībnieci vēl ietekmīgākā procesā — globalizācijā. Pārskats analizē, kā globalizācija Latvijā izpaužas, ar kādu risku un iespējām tā saistīta un kā šīs iespējas izmantot tautas attīstības mērķu sasniegšanai. Pārskats vēlas dot ieguldījumu arī Latvijas ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, kas nepieciešama, lai sekmētu nācijas ekonomisko, sociālo un intelektuālo virzību XXI gadsimtā.

Turpinājums — seko