"Atlaists Ukrainas ārlietu ministrs"

"Die Welt"

— 2000.10.02.

Būtiskas pārmaiņas valsts ārpolitikā nav gaidāmas. Ciešāka tuvināšanās Krievijai tomēr ir iespējama.

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma ir atlaidis no amata ārlietu ministru Borisu Tarasjuku, ko uzskata par svarīgu uz Rietumiem orientētas politikas piekritēju. Kučma saka, ka par viņa pēcteci kļūs līdzšinējais Ukrainas vēstnieks Parīzē Anatolijs Zlenko. Prezidents slavējis atlaisto, taču teicis, ka jaunajā situācijā vajadzīga "mierīgāka persona, diplomāts pašos pamatos".

51 gadu vecais Tarasjuks, kas 1998. gadā bija Ukrainas pārstāvis pie NATO, ārlietu ministra amatā bija divarpus gadu. Viņa pilnvaru laikā tika īstenoti centieni ciešāk sadarboties ar NATO un ES. "Tarasjuks pārliecinoši pārstāvēja orientāciju uz Rietumiem, tai pašā laikā neatstājot polarizējošu ietekmi uz attiecībām ar Maskavu," tā pēc ministra atlaišanas izteicies kāds Rietumu diplomāts. "Tomēr viņš dažkārt (attiecībā uz ES) lietām piegāja mazliet forsēti."

Kijeva vispirms tiecās ar Briseli noslēgt asociācijas līgumu ar perspektīvu iestāties, tagad Kijeva cer uz brīvās tirdzniecības līgumu ar ES. Valsts līdz 2001. gada beigām grib kļūt par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībnieci. Tarasjuka pēctecis 62 gadus vecais karjeras diplomāts Anatolijs Maksimovičs Zlenko jau bijis ārlietu ministrs no 1990. gada līdz 1994. gadam, kad viņu atlaida jaunais prezidents Kučma.

Novērotāji domā, ka otrās lielākās Eiropas valsts (pēc Krievijas) ārpolitikā nav gaidāmas radikālas pārmaiņas. Tomēr daži laikraksti, galvenokārt Maskavas "Ņezavisimaja gazeta" nesen minējusi, ka varētu būt gaidāma lielāka tuvināšanās Krievijai. Jaunais militāri industriālā kompleksa komisijas priekšsēdētājs Volodimirs Horbuļins Maskavas laikrakstam teicis, ka sadarbības iespējas ar Krieviju bruņošanās projektu attīstīšanā esot "daudz lielākas" nekā ar Rietumiem.

Arī atkarība no Krievijas izejvielām arvien vairāk sašaurina Ukrainas spēles telpu. Pašreiz parlamentā ir iesniegts likumprojekts, saskaņā ar kuru ārzemniekiem, piemēram, krieviem, tiks pārdoti 49% gāzes vadu, kas cauri Ukrainai iet uz ārzemēm. Taču Krievijas gāzes koncerns Gazprom draud jauno gāzes vadu uz Viduseiropu būvēt cauri Baltkrievijai, kā dēļ Ukraina zaudēs ienākumus no gāzes tranzīta.

Gerhards Gauks