"Iemesls svinībām"

"Die Presse"

— 2000.10.03.

Par spīti strīdiem un problēmām Vācijas apvienošana noteikti ir panākums.

Oficiāli svinīgo aktu sauc "Vācijas apvienošanas dienas galvenās svinības".

Iepriekšējo dienu un nedēļu debatēs neradās jautājums, vai apvienošana ir bijis panākums vai neveiksme, bet izraisījās sīkumaini strīdi, vai Helmūts Kols jāgodina kā apvienošanas tēvs, vai arī Vācijas apvienošana ir kaut kas līdzīgs "visu vāciešu bērnam". Ar šo formulu Gerhards Šrēders vēlētos apslēpt to, ka VSP ir bijusi pret abu vācu valstu apvienošanu (šajās dienās KDS labprāt citē Šrēdera "nē" Bundestāgā).

Taču vai VSP šaubas bija pamatotas? Politiski, un to neapstrīd pat skeptiķi, Austrumvācijas un Rietumvācijas apvienošana bijis vēsturisks noslēguma punkts pēc četrdesmit aukstā kara gadiem, atgriešanās pie "normalitātes". Parīzes un Londonas bailes no Vācijas dominantes izrādījušas nepamatotas, tāpat kā bailes, ka Vācija varētu koncentrēties pati uz sevi.

Ekonomiskajā ziņā bilance ir divējāda. Desmit gadu pēc atkalapvienošanās ekonomiskā attīstība ir lēna tieši tur, kur Helmūts Kols solīja "plaukstošas ainavas". Tā ir sasniegusi tikai 2%, un katrs piektais austrumvācietis ir bezdarbnieks, bet investīciju nav. Tas neizklausās pēc panākumiem, kādus veckanclers gribēja sasniegt jau pēc pāris gadiem.

Tomēr ir jāņem vērā tas, ka līdz ar VDR Vācijas Federatīvā Republika pārņēma de facto bankrotējušu valsti. Sākumā austrumvāciešiem kļuva mazliet vieglāk. Ar rietumnieku naudu tika izbūvētas ielas un izremontētas mājas, bet netika pievērsta uzmanība tam, ka strauji augošās algas atpaliek no produktivitātes. Tādējādi tika bremzēta austrumnieku konkurences spēju attīstīšana.

Vēl ir jautājums par sabiedriski politiskajiem panākumiem: plaisa, tāpat kā agrāk, ir liela. Rietumvāciešu vairākums uz līdzpilsoņiem valsts austrumos raugās no augšas, bet mazākums austrumos ir sacēlis samērā lielu troksni ar aicinājumiem uz austrumu renesansi, SED pēctečpartijas gūst panākumus un labējie ekstrēmisti no austrumiem ceļ neslavu visai apvienotajai Vācijai. Taču aptaujas rāda, ka dzīves līmenis pēdējos desmit gados austrumos ir jūtami uzlabojies, valsts rietumiem neciešot zaudējumus. Arī šo devumu blakus vēsturiskajam ir iemesls cildināt. Turklāt nākamajos desmit gados jaunās federālās zemes jau varētu pašas nostāties kājās.

Vācijas apvienošana noteikti ir panākums.

Andreass Švarcs