"Vāclavs Havels — vīlies čehs"

"The Economist"

— 2000.09.29/10.06.

No pirmā acu uzmetiena tas mazliet atgādina agrākos laikus: dusmīgi protestētāji ir ielenkuši režīma akmens sienas Prāgas centrā, Čehijas galvaspilsētā; ninzju tērpos ģērbusies policija apspiež dumpiniekus, aizstāvot nīstos apspiedējus ar ūdens lielgabaliem un asaru gāzēm.

Galu galā tikai pirms 11 gadiem Vāclavs Havels, čehu lugu rakstnieks un prezidents, bija dumpinieku vidū gan ārpus cietuma sienām, gan tajās. Visa viņa apzinātā dzīve bija protests, kā tolaik likās, neizkustināmam režīmam. Kā gan viss mainās: tagad tas ir viņš, kurš tur rāmjos dumpiniekus.

Taču Havela kunga krūtīs vēl dzīvo kaut kas no dumpinieka, neviens viņu nepārvērtīs par galvu šķaidītāju. Viņš plaši nosodīja protestētāju nežēlību un fanātismu, kuru tūkstoši bija sapulcējušies Prāgā, lai gānītu un lamātu kapitālisma un globalizācijas ļaunumus, ko personificēja Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas lielo finansu dūžu tikšanās Prāgā. Tomēr Havels deva mājienu, ka saprāta robežās izprot dažus protestētāju mērķus. "Man vienmēr ir bijušas simpātijas pret saprātīgi domājošiem". Havela kungs par spīti savam naidam pret komunismu nekad nav bijis labi apmaksāts kapitālistu kalps. "Dialogs" vēl joprojām ir viņa mīļvārdiņš. Pagājušās nedēļas nogalē viņš devās pastaigā pa mežu kopā ar dažiem prominentiem cilvēkiem no anti — globalizācijas kustības. Dažas dienas pirms 26. septembrī uzliesmojušajām protestētāju nekārtībām pārstāvji no SVF un Pasaules bankas vārdiski saķīvējās ar dažiem protestētājiem, Havela kungs to visu centās noturēt "filozofiska ringa" ietvaros. Tomēr plaisa starp banķieriem un cilvēkiem, kuri Prāgas centrā demolēja Mcdonalds un veikalus, kas pārdod mersedesus, pletās aizvien dziļāka.

Kāds diplomāts, kas strādā Prāgā, teica: "Tā ir Havela ražas novākšana". Havels visiem teica, ka "jācentrējas uz mūžīgo", nosodīja "īstermiņa lēmumu pieņemšanu", apraudāja moderno materiālismu, kas "ir pirmā globālā civilizācija, kura ir ateistiska", mudināja bagāto valstu līderus "pārstrukturēt jūtīgi savu ekonomiku", palīdzēt nabagajiem, tāpat lūdza valdības "nostiprināt vispārējos morālos standartus", prātīgi sakot, ka "neviens nevar emigrēt no zemes".

Maz cilvēku apšauba to, ka Havels, kas pēc komunisma krišanas bija pirmais Čehoslovākijas, bet pēc Čehijas atdalīšanās — tās prezidents, ir ievērojams cilvēks. Neviens labāk par Havelu nevar iemiesot pretošanās garu tai sistēmai, kura vairāk nekā pusgadsimtu lauza cilvēku likteņus, neviens nav bijis mazāk korumpēts kā viņš. Tagad savos 63 gados Havels ir saglabājis savu kautrību, veselo saprātu un absurda izjūtu. Viņš parādīja lielu drosmi, kad pirms četriem gadiem viņam izoperēja vēža skarto plaušu, vēl tuvāk nāvei viņš bija pirms diviem gadiem, kad sasirga ar kādu iekšķīgu kaiti.

Bet vai viņš vēl joprojām ir tas, kas čehiem vajadzīgs? Vai Havela kunga iemīļotais dialogs ir zāles pret globālām nesaprašanām, vai tikai tas ir vienīgais pareizais ceļš, kā Čehijas Republikai virzīties uz priekšu? Protams, viņa morālā stāja ir ļoti vērtīga pat netīrajā politiķu pasaulē. Čehu prezidentūra, ko viņš nostiprināja 1998. gadā, galvenokārt ir ceremoniāla. Havels prasmīgi pārraudzīja nepopulārās valdības krišanu 1997. gadā, kam sekoja pirmās centriski kreisās valdības nākšana pie varas čehu postkomunistiskajā ērā. Viņa spēja piederēt pie pasaules līderiem, pateicoties viņa pasaules slavai, nodrošināja to, ka Čehija bija to trīs valstu vidū, kas pagājušajā gadā pievienojās NATO. Un viņš ir ļoti spējīgs advokāts, lai Čehija ātrāk pievienotos Eiropas Savienībai. Tomēr savās mājās viņš ir pieļāvis vairākas kļūdas. 1990. Čehija pārņēma spēcīgo Francijas prezidentūru; kad 2003. gadā viņa termiņš beigsies, viņš mantojumā atstās darbu, kas vairāk būs Vācijas ietekmēts. Laikā, kad daudzi politiķi, kas kādreiz ir bijuši pat viņa biedri pretošanās kustībā, ir kļuvuši ļoti bagāti un nepopulāri, Havels ar savu intelektuālo un morālo stāju bieži šķiet izolēts. Viņa filozofiskie vēstījumi vairs nerod atbalsi. Viņa politiskā gudrība banālajos politiķu reklāmas saietos bieži liekas kā trūkums.

Šobrīd Havela kungs izliekas neapmierināts, lai gan pēc trīs nomāktības gadiem Čehijas labklājība ir sākusi augt. Bet korupcija kā biznesā, tā politika vēl aizvien ir plaši izplatīta. Milošam Zēmanam, premjerministram un viņa sociāldemokrātu partijai, liekas, klāsies slikti vietējās un senāta vēlēšanās novembrī. Havela kungam nav īpaši tuvs labējā spārna līderis Vāclavs Klauss, bijušais premjerministrs, kas varētu kavēt iesāktos darbus. Būdams liels Mārgaretas Tečeres atbalstītājs, Klausa kungs uzskata, ka čehiem ir jābūt mazāk piekāpīgiem ES jautājumos, kas skar dalību tajā. Havela kungs ir vīlies savas valsts cilvēkos kopumā. Kā viņš to redz, daudzi nicina sabiedrisko dzīvi un cilvēciskās vērtības. Šķiet, šobrīd valstī dominē apātija. Havels tomēr nav zaudējis savu ticību dialogam un konsensusa meklēšanai un uzskata par kļūdu to aizstāt ar kaut ko citu.

Kas ir labāk? Pagājušā gadā čehi bija pārsteigti, kad Havels izpļāpājās, ka Čehijā dzimusī ASV valsts sekretāre Madelaina Olbraita varētu pārņemt viņa darbu; viņa gan pret to iebilda. Havelam pilnīgi noteikti nepatīk, ka tāds cilvēks kā Vāclavs Klauss būs viņa aizstājējs. "Tam ir jābūt kādam, kas nav saistīts ar politiskajām partijām, kāds, kas varētu nonākt pie konsensa." Bet problēma ir tā, ka dialogs ne vienmēr dod gaidītos rezultātus.