"Žēl zaudētā laika"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.26

Ietekmīgu ASV kongresmeņu grupa apgalvo, ka prezidenta Klintona administrācija pārāk ilgi ir vilcinājusies NATO paplašināšanas jautājumā. Polija būtu varējusi iestāties aliansē jau pirms sešiem gadiem.

Klintons palaida garām iespēju nesāpīgi paplašināt aliansi 1993.gadā — tā apgalvo tikko Vašingtonā publicētā pētījuma par amerikāņu politiku attiecībā pret Krieviju autori. Pētījums ir veikts pēc ASV Kongresa republikāņu līdera pieprasījuma.

Pētījuma autori, kuru skaitā ir NATO paplašināšanas atbalstītājs, Kongresa Ārlietu komisijas vadītājs Bens Gilmans, kā arī Speciālo dienestu komisijas priekšsēdētājs Porters Goss, apsūdz Balto namu par to, ka tas ir palaidis garām iespēju ātri un Krievijai nesāpīgi paplašināt NATO.

1993.gada augustā prezidents Jeļcins ar Polijas prezidentu Valensu kopīgi parakstītajā deklarācijā pauda izpratni par Polijas centieniem iestāties aliansē — raksta tagad ASV plaši apspriestā dokumenta autori. Viņi uzskata: ja Klintons toreiz nekavējoties būtu pieņēmis lēmumu par NATO paplašināšanu, tad Vašingtonai un Maskavai būtu aiztaupīti vairāki gadi krīzes situācijas vai grūtas diplomātiskās sarunas par šo jautājumu. Jaunu dalībvalstu uzņemšana 1993.gadā NATO paplašināšanu būtu padarījusi par īslaicīgu problēmu un nevis izstieptu Krievijas neapmierinātību desmit gadu garumā. Republikāņi arī brīdina, ka Krievijas piekrišana esot panākta, dodot solījumu par balsstiesībām aliansē, ko neviens nekad nav domājis ievērot.

Runa ir par vienošanos starp NATO un Krieviju, saskaņā ar kuru tika izveidota īpaša Krievijas un NATO Padome. Maskava cerēja, ka Padome dos tai iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par turpmākajām paplašināšanās fāzēm.

Amerikāņu diplomātijas vadītāja jaunajām dalībvalstīm skaidroja, ka Padomē Krievijai ir balsstiesības, taču nav veto tiesību. Pētījuma autori pārmet Klintonam, ka tas Krievijai ir pārāk daudz sasolījis un ir spiedis aliansi darīt to pašu: "Klintona administrācija pieļāva NATO drošības garantiju atšķaidīšanu jaunajām dalībvalstīm, piespiežot aliansi dot solījumu, ka tā neparedz jauno dalībvalstu teritorijā izvietot kodolieročus". Pētījuma autori uzskata, ka aliansei nevajadzēja apsolīt Krievijai, ka Polijā, Čehijā un Ungārijā netiks izvietotas lielākas NATO karaspēka vienības. Praksē šis solījums nozīmē, ka Polijā — vismaz pagaidām — netiks izveidotas pastāvīgas NATO karabāzes.

Dažas nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām publicētais ziņojums nav pietiekami objektīvs. Pētījuma autori apvaino Klintonu par to, ka Polijai, Čehijai un Ungārijai esot vajadzējis gaidīt desmit gadu pēc Berlīnes mūra krišanas. Tai pašā laikā republikāņi aizmirst, ka līdz pat 1993.gada sākumam Baltajā namā saimniekoja republikāņu prezidents Džordžs Bušs. Bet viņa administrācijā — kā mani informēja Buša padomnieks nacionālās drošības jautājumos Brents Skoukrofts — alianses paplašināšanas idejas netika apspriestas pat teorētiskā plāksnē.

Pētījuma autoriem ir taisnība, apgalvojot, ka NATO paplašināšana nav radījusi tādas problēmas Krievijai, kādas bija gaidījusi Maskava. Tā vietā, lai kritizētu Klintonu, ASV Kongresa republikāņiem tagad vajadzētu rādīt viņam piemēru, aktīvi iesaistoties kārtējo jaunu dalībvalstu uzņemšanā aliansē.

Bartošs Vengļarčiks