Sociālie partneri kompromisu meklējumos

Vakar, 1.septembrī, Labklājības ministrijā (LM) notika Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēde, kurā sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – kopā ar LM pārstāvjiem vēlreiz skatīja strīdīgos priekšlikumus par grozījumiem Darba likumā.
LDDK vēlas grozījumus Darba likumā 73., 100., 103., 136., 138. un 157.pantā, savukārt LBAS priekšlikumi skar 58., 75., 138. un 140.pantu. Uzreiz jāsaka – sociālie partneri neatbalstīja nevienu no priekšlikumiem. Par dažiem punktiem darba devēji un ņēmēji vienojās, ka LM izveidota darba grupa centīsies rast kompromisa variantu.
Kompromisa meklējumi iespējami 73.pantā, kas pašreizējā redakcijā noteic, ka darba devēja pienākums ir darbiniekam izmaksāt vidējo izpeļņu gadījumos, kad tas neveic darbu attaisnojošas prombūtnes dēļ (sīkāk DL, publicēts “LV” 06.07.2001.). LDDK uzskata, ka par šo laiku darbiniekam pienākas darba samaksa, nevis vidējā izpeļņa, jo pretējā gadījumā iznāk, ka, esot attaisnotā prombūtnē, strādājošais saņem vairāk nekā strādājot. Protams, tiem, kam ir akorda alga, tiks saglabāta vidējā izpeļņa. LBAS tam nepiekrīt, sakot, ka tas ir darbinieku pašreizējā stāvokļa pasliktinājums. LM nāca klajā ar priekšlikumu izstrādāt kompromisa variantu. Darba grupa arī centīsies rast kompromisu par 100. un 103.pantu. LDDK uzskata, ka darba uzteikuma termiņā (viens mēnesis) nedrīkst iekļaut darbinieka pārejošas nespējas laiku, jo to bieži mēdz izdot ļaunprātīgi. Pašlaik tam nepiekrīt LBAS.
Izskatās, ka vienošanās varētu būt iespējama arī par 136. un daļu no 138.panta. Proti: LDDK ierosina, ka par virsstundu un nakts darbu vajadzētu būt izvēles iespējām, kā to kompensēt – vai ar dubultu samaksu vai piešķirot brīvas dienas.
Darba grupa arī skatīs 58.pantu, kurā pašreiz noteikts, ka ar darba devēja rakstisku rīkojumu var noteikt pagaidu aizliegumu darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam nesaņemot samaksu. LBAS uzskata, ka jānosaka konkrēts termiņš, uz cik ilgu laiku drīkst būt šī pagaidu atstādināšana. Jo no Jūrnieku arodbiedrības saņemta sūdzība par pagaidu atstādināšanu, kas ilgst jau septiņus mēnešus, cilvēkiem nesaņemot darba samaksu. Pret konkrēta termiņa noteikšanu iebilst gan LDDK, gan LM, taču tiks meklēts kāds kompromiss.
Sociālie partneri nevienojās par DL 157.pantu un 138.panta 1.daļu. 157.pants noteic, ka darba devējam ir jāapmaksā darbiniekam atvaļinājums valsts eksāmenu kārtošanai un diplomdarba izstrādāšanai. LDDK uzskata, ka par to puses var vienoties koplīgumā, taču to nedrīkst uzlikt darba devējiem par pienākumu. Tam kategoriski nepiekrīt LBAS. Tāpat kompromiss netika panākts par 138.panta 1.daļu, kas noteic, ka par nakts darbu uzskatāms ikviens darbs nakts laikā (no 22.00 līdz 6.00), ko veic ilgāk nekā divas stundas. LBAS iebilst pret noteiktajām divām stundām, jo tas nozīmē, ka lielveikalu pārdevējām, kuras strādā līdz 24.00, tas neskaitās nakts darbs un netiek apmaksāts dubulti. Tam nepiekrīt nedz LDDK, nedz LM. Jāatgādina, ka ES direktīva ir vēl stingrāka, nosakot, ka par nakts darbu uzskatāms darbs nakts stundās, kurš ilgst vairāk nekā 3 stundas, turklāt nakts laiks noteikts nevis no 22.00, bet 23.00. Pašlaik šie priekšlikumi ir iesaldēti, taču neizbēgami pēc laika tie tiks atkal aktualizēti.
Sēdē arī skatīja laikraksta “Dienas Bizness” arodbiedrības pārstāvju ierosinājumu noteikt, ka darba devējam ir pienākums maksāt sociālo nodokli no autoratlīdzības tiem žurnālistiem, kuri ar darba devēju ir darba tiesiskajās attiecībās. LM skaidro, ka autoratlīdzība, kas tiek saņemta uz darba tiesisko attiecību pamata, nav pielīdzināma pašnodarbinātā darbības rezultātā iegūtajiem ienākumiem. Taču LM uzskata, ka to nevar atrisināt ar izmaiņām tiesību aktos, kas skar sociālās apdrošināšanas jomu, jo minētā problēma attiecas uz darba tiesiskajām attiecībām, par kurām darba ņēmējam jāvienojas ar darba devēju.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv