"Gadsimta atklājumi"

"Subbota"

— 2000.09.29.

Par gadsimta pēdējās desmitgades atklājumiem ir grūti runāt — tomēr vēl nav skaidrs, ko tie dos cilvēcei. Vēl jo vairāk, ka šīs desmitgades atklājumi attiecas ne tik daudz uz sadzīves tehniku, kā uz paša cilvēka tehnoloģijām.

1991

Zinātnieki paziņo, ka atklāts gēns, kas atbild par garīgās attīstības defektiem. Britu parlamenta lordu palāta pieņem lēmumu, ka vīrs var tikt apvainots savas sievas izvarošanā.

1992

Pirmā operācija, kuras laikā cilvēkam pārstāda babuīna aknas. ASV pārstāj ražot lelli Bārbiju, kas runā: "Matemātika ir grūta". Itāliete Rozalīna de la Korte 62 gadu vecumā kļūst par māti pēc tam, kad viņai tiek pārstādīts citas sievietes embrijs. Embrijs apaugļots ar Rozalīnas vīra spermu. Bērns piedzimst vesels.

1993

Dins Hemmers no Amerikas vēža pētniecības institūta paziņo par aptuvenu gēna atrašanās vietu, kurš veicina vīriešu slieksmi uz homoseksuālismu.

1994

Svinīgi tiek atklāts tunelis zem Lamanšas, kas savieno Lielbritāniju ar Franciju.

1995

ASV notiek "gadsimta prāva": bijusī amerikāņu futbola zvaigzne melnādainais O.Dž.Simpsoms stājas tiesas priekšā. Viņš tiek apvainots savas bijušās sievas Nikolas Braunas Simpsones un viņas intīmā drauga noslepkavošanā.

1999

Vispārēja pasaules gala gaidīšana. Saules aptumsums.

2000

ASV tiek radīts visātrākais dators pasaulē — sekundē tas spēj veikt 12,3 triljonus operāciju. Japāņi rada datorvideomagnetofonu: korporācijas "Sony" un "Macusita" viena pēc otras izlaiž videomagnetofonus, kas darbojas bez videokasetēm.

1997.gads. Viagra. ASV

1997.gadā amerikāņu farmaceitiskais gigants "Pfizer" sāk izlaist gaišzilas tabletes ar nosaukumu viagras. Kopš tā laika pasaule sāk jukt prātā tās dēļ, tomēr paiet diezgan ilgs laiks, lai pārliecinātos, ka ļaunuma no šīm tabletēm ir vairāk nekā pietiekami. Pēc viagras lietošanas miruši jau ap pussimta cilvēku. Taisnība, galvenokārt tie bijuši padzīvojuši sirdslimnieki, bet viagra taču nav jauniešiem domāta. Atklājušies arī diezgan savdabīgi blakusfekti. Kādā Alikantes klīnikā Spānijā ierodas neparasts pacients — piecdesmitgadīgs vīrietis — un spiests lūgt ārstu palīdzību, jo viņa vīrišķais lepnums erekcijas stāvoklī atradies vairāk nekā pusotru diennakti. Turklāt vīrieši pārliecinājas, ka šis līdzeklis nepavisam nav panaceja. Tas stiprā dzimuma pārstāvjiem tikai palīdz paildzināt un padarīt biežāku baudu. Bet tiem, ko piemeklējusi impotence fizioloģisku traucējumu dēļ, viagra nelīdz.

1997.gads. Aitas klonēšana. Lielbritānija

Tajā pašā 1997.gadā pasauli pārsteidza vēl viena sensācija — pārsteidzošs skotu ģenētiķu sasniegums, kuri pirmoreiz bija klonējuši aitu. Lādzīgo sprogainīti Dolliju — tādu vārdu deva aitumātes precīzajai ģenētiskajai kopijai — radīja no šūnas, kas bija ņemta no viņas mātes tesmeņa.

Starp klonēšanas piekritējiem un viņu oponentiem tūdaļ izvērtās vētraina polemika. Pēc gada Parīzes Eiropas nacionālo bioētikas komiteju konferencē tika parakstīts protokols par cilvēka klonēšanas aizliegumu. Bet 2000.gadā Lielbritānijā praktiski tika atļauti cilvēka klonēšanas izmēģinājumi jeb tā saucamā Frankenšteina tehnoloģija. Zinātnieki drīkst ne vien audzēt smadzeņu audus slimību vai traumu rezultātā bojātu iecirkņu nomaiņai, bet arī iegūt transplantācijai atsevišķus orgānus — sirdi, aknas, nieres vai ādu.

Cilvēka klonēšana jau tuvā nākotnē draud pārvērsties par vērienīgu pagrīdes biznesu, ar kuru būs tikpat grūti cīnīties kā ar narkomafiju. Nelegālās laboratorijās un institūtos tiks audzēti cilvēki kā orgānu transplantācijas izejmateriāli. Turklāt zinātniekus biedē cilvēka ģenētisko rezervju noplicināšanas perspektīva. Identisku cilvēku masas parādīšanās rezultāts būs normālas vairošanās ceļa pārrāvums. Tas apdraud cilvēka kā sugas pastāvēšanu.

2000.gads. Cilvēka genoma atšifrēšana. Lielbritānija un ASV

Šā gada jūnijā visas cilvēces dzīvē notika pavērsiens: divas lielas kompānijas — Londonas "Human Genom" un Vašingtonas "Celera Genomics" — paziņoja, ka pilnīgi atšifrēts cilvēka genoms. Genoms — tas ir cilvēka pārmantojamības aparāts, ko veido gēnu kopums un DNS starpgēnu iecirkņi. Jau šobrīd noskaidroti daudzi gēni, kas atbild par cilvēka slimībām. Īpašas cerības saistās ar iespēju novērst onkoloģiskās saslimšanas.

Taču pašreizējā revolūcija rada arī daudz ētiska rakstura problēmu. Piemēram, kam būs pieeja konkrēta cilvēka ģenētiskajai informācijai? Cik lielā mērā šo informāciju drīkstēs izmantot apdošināšanas sabiedrības, adoptācijas iestādes, darba devēji? Protams, gēnu terapiju plaši lietos, lai labotu ģenētiskās kļūdas. Bet kurš būs tas, kurš noteiks, ko uzskatīt par kļūdu un ko par organisma īpatnību?

"Viss jau izgudrots!"

Nākotni paredzēt nav viegli. Vēsture ir drosmīgu laika pārbaudi neizturējušu prognožu pilna. Te būs tikai daži kuriozi savulaik ļoti solīdu zinātnieku un biznesmeņu izteikumi.

- Amerikāņu kompānijas "Western Union" dienesta cirkulārs 1876.gadā: "Šim telefonam ir pārāk daudz trūkumu, lai to visā nopietnībā varētu uzskatīt par sakaru līdzekli. Aparātam mūsu acīs principā nav nekādas vērtības".

- Londonas Karaliskās biedrības prezidents, ievērojamais fiziķis lords Kelvins 1895.gadā: "Par gaisu smagākas lidojošas mašīnas nav iespējamas".

- ASV Patentu biroja direktors Čārlzs Daeils 1899.gadā: "Viss, ko var izgudrot, jau ir izgudrots".

- Parīzes Augstākās kara skolas stratēģijas profesors maršals Ferdinands Fošs 20.gadsimta sākumā: "Aeroplāni — tās ir interesantas rotaļlietas, taču tiem nav nekādas militāras nozīmes".

- Pazīstamā inženiera Deivida Sarnova kompanjoni, atbildot uz viņa neatlaidīgajiem aicinājumiem investēt radiorūpniecībā divdesmitajos gados: "Nav iespējams iedomāties, kāda komerciāla nozīme gan būtu muzikālai lādītei bez vadiem. Kas maksās par vēstījumiem, kuri nebūs adresēti konkrēti nevienam?"

- Kinostudijas "Warner Brothers" īpašnieks Harijs Vorners 1927.gadā sakarā ar skaņu filmu parādīšanos: "Kurš muļķis gan gribēs klausīties aktieru pļāpāšanu?"

- Kompānijas IBM prezidents Tomass Votons 1943.gadā: "Domāju, ka pasaulē diez vai atradīsies pircēji vairāk nekā piecām skaitļošanas mašīnām".

- Korporācijas "Digital Equipment" prezidents un dibinātājs Kens Olsens 1977.gadā: "Nav nekādu iemeslu, lai cilvēki iegādātos datorus lietošanai mājās".

Specālisti prognozē, ka tas viss piepildīsies pēc 2000.gada

2002

Kabatas telefonu, datoru, faksu un video apvienos vienā korpusā.

2003

Piesārņotās teritorijas attīrīs ar mikroorganismu palīdzību.

2004

Dators spēs identificēt jebkuru priekšmetu.

2005

Gēnu terapija gūs praktisku pielietojumu vēža ārstēšanā.

2006

Automašīnu automātiski vadīs iemontēts dators.

2007

Dators spēs automātiski pārtulkot tekstus visās izplatītākajās valodās.

2008

Dators pēc norādītajām īpašībām noteiks jauno vielu molekulāro struktūru.

2009

Mākslīgos muskuļus un locītavas vadīs nervu sistēmas signāli.

2010

Elektromobilis tiks apgādāts ar Saules baterijām.

2011

Vakcinēs pret izplatītākajiem vēža veidiem.

2012

Enerģiju lielos attālumos pārvadīs bez zudumiem ar supervadītāju palīdzību.

2013

Plaši lietos atoma lieluma tranzistorus.

2014

Magnētiskās piekares vilciens spēs braukt ar 1100 kilometru ātrumu stundā.

2015

Mikroprocesoros sāks izmantot dzīvas šūnas, kas neprasīs pastāvīgu enerģijas padevi.

2016

Rūpnieciskās patēriņa preces kalpos piecreiz ilgāk.

2017

Smadzeņu darbību mākslīgi stimulēs, lai ģenerētu idejas.

2018

Ūdeņradi rūpnieciskām vajadzībām plaši ražos pēc fotoelektriskās metodes.

2019

Kosmosa kuģis ar reaktīvo magnētisko dzinēju spēs aizkļūt līdz tālākajām planētām.