Kā latu nomainīs eiro

Jautājumi un atbildes

XII.

Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005.

Jautājums: Kā eiro zemju iedzīvotāji vērtēja eiro pirktspēju, salīdzinot ar savu valstu nacionālajām valūtām?
Atbilde: Eiro zemju iedzīvotāji nevērtēja situāciju tik optimistiski un viennozīmīgi kā oficiālie valdību un centrālo banku pārstāvji. Bija daudz sūdzību, ka konkrētām patēriņa precēm un pakalpojumiem eiro izteiksmē paaugstinātas cenas (tarifi). Vācijā eiro dažkārt sāka dēvēt par teuro (vārdu spēle – vācu mēlē teuer nozīmē dārgi). Izplatītā vācu avīze “Bild” pat iecēla īpašu teuro komisāru, kam varēja iesniegt sūdzības par pārkāpumiem, nosakot cenas eiro. Izteikts viedoklis, ka eiro pirktspēja ir zemāka par nacionālās valūtas iepriekšējo pirktspēju. Tāds secinājums ir vietā, tikai ievērojot pārkāpumus.

Jautājums: Vai ir pamatotas bažas, ka pāreja uz eiro sekmēs inflāciju Latvijā?
Atbilde: Pēc pārejas nosacījumiem uz eiro gan patēriņa preču, t.sk. pakalpojumu, gan pašmāju uzņēmumu ražotās produkcijas (ražošanas līdzekļu) cenām jāpaliek stabilām. Kā jau iepriekš norādīts, it visas cenas un it visi ienākumi, arī konti bankās, kredīti, valsts un pašvaldību budžeta izdevumi, vērtspapīri, viss, kas līdz šim tika uzskaitīts un apgrozīts latos, stingri pēc pieņemtā apmaiņas koeficienta tiks pārrēķināts eiro, ievērojot noapaļojumu nepieciešamību. Var droši prognozēt, ka skaidrās naudas daudzums apgrozībā eiro būs lielāks nekā latos; atbilstoši lielāki būs arī jebkuri ienākumi eiro (darba apmaksa, pensijas, procenti no ieguldījumiem banku sistēmā, dividendes no akcijām, procenti no obligācijām u.c.). Tas nozīmē, ka, pārejot no lata uz eiro, nav nekāda pamata cenu pieaugumam, ne pieprasījuma, ne izmaksu inflācijai.
Vienlaikus jābrīdina, ka konkrētajā saimniekošanā sastapsimies ar centieniem, praktiskiem mēģinājumiem pārejas nosacījumus uz eiro pārkāpt un cenas paaugstināt.

Jautājums: Kāda ir eiro zonas valstu pieredze inflācijas jomā, pārejot no nacionālajām valūtām uz eiro?
Atbilde: Nav noliedzams, ka vairākām precēm sakarā ar uzņēmēju “pašdarbību” cenu pieaugums patiešām notika. Šim cenu kāpumam bija vairāki galvenie virzieni un arī cēloņi: pirmkārt, daži (sevišķi mazie) veikali pirms 2002.gada 1.janvāra apzināti paaugstināja piedāvājamo preču cenas, lai, pārejot uz eiro, precīzi ievērotu pārrēķināšanas koeficientu, rezultātā pārejas nosacījums ievērots, bet cenas pieaugušas.
Otrkārt, virkne veikalu, it sevišķi daudzas pakalpojumu darbnīcas, izmantoja situāciju un cenas tieši paaugstināja, vadoties no tā, ka ievērojama daļa pircēju, maksājot par precēm, t.sk. pakalpojumiem, jaunajā naudā eiro, nepārbaudīs, vai pareizi ievērots valūtu pārrēķināšanas koeficients.
Treškārt, daļa veikalu un darbnīcu cenas noapaļoja tikai uz augšu, ignorējot noapaļošanas kārtību.
Ceturtkārt, cenu izmaiņas, lai varētu izmantot automātus, parasti sadārdzināja preces (pakalpojumus).

Jautājums: Kāpēc iedzīvotāju cenu pieauguma vērtējums nesakrīt ar statistikas patēriņa cenu indeksu (PCI)?
Atbilde: Tā ir pamatota parādība: pirmkārt, valstu statistikas dienests aprēķina PCI pēc plaša patēriņa preču groza, kur katrai preču grupai ir savi noteikti svari; ikvienai ģimenei ir savs īpatnējs preču grozs ar saviem svariem, kas nesakrīt ar statistikas preču grozu, otrkārt, statistika ievēro cenu pazeminājumus (izpārdošanas, svētku reizēs, lētāks piedāvājums noteiktā laika sprīdī, cenu mazinājumu sakarā ar tehniski tehnoloģisko progresu); pircēji/patērētāji ievēro tikai cenu celšanos; treškārt, statistika PCI aprēķinu veic ik mēnesi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ik mēnesi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, vidēji gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu vai kādu citu bāzes gadu, ik gadu decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri; pircēji/patērētāji parasti fiksē cenu kāpumu īsā laika periodā: šodien vai šonedēļ konkrētai precei cena ir augstāka nekā vakar vai iepriekšējā nedēļā, retāk cenu salīdzinājums aptver ilgāku laika periodu. Tas neizslēdz vispārēju spriedumu, ka šogad cenas ir augstākas nekā pērn, pirms diviem vai trim gadiem. Secinājums viens: individuāls/subjektīvs vērtējums nevar sakrist ar statistikas aprēķiniem, kas veikti, balstoties uz masveida datiem noteiktam laika periodam. Šī problēma būs aktuāla arī Latvijai, pārejot uz eiro.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks