Vērtīgs pasākums uzņēmējiem un darbiniekiem

21.septembrī Rīgā noritēs Uzņēmēju zinību diena, ko rīko Latvijas Biznesa konsultantu asociācija (LBKA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Par pasākuma saturu un mērķiem “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja LBKA izpilddirektors Dainis Locāns un SIA “Biznesa konsultantu grupa” vadības konsultante Maira Leščevica.

Dainis Locāns	Maira Leščevica Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

– Ar ko nodarbojas LBKA?

D.Locāns: – Tā ir sabiedriska organizācija, kas darbojas jau ilgāk nekā desmit gadus. Šobrīd mūsu biedru skaitā ir apmēram 80 biznesa vadības konsultāciju un mācību kompānijas, kurās darbojas Latvijas labākie speciālisti. Darbā ar uzņēmējiem varam nodrošināt pilnu vadības jautājumu risinājumu spektru, tāpat sniedzam konsultācijas attiecībā uz darbinieku apmācību, mācību finansējumu, kvalitātes vadību, mārketingu un sabiedriskajām attiecībām.

– Ko nozares firmām dod apvienošanās asociācijā?

D.Locāns: – Pirmkārt, iespēju speciālistiem tikties, dalīties pieredzē un apmainīties viedokļiem. Mazajās kompānijās parasti nav visu speciālistu, kuru zināšanas un darbs nepieciešams projektu izstrādē un ieviešanā, tāpēc dalība LBKA sniedz iespēju sadarboties ar citiem uzņēmumiem. Otrkārt, valsts institūcijas bieži vien pieaicina LBKA biedru pārstāvjus dažādu svarīgu projektu un programmu dokumentu un normatīvo aktu izvērtēšanā, kā arī komentāru sniegšanā.

Jāapzinās tālākizglītības nepieciešamība

– Kādi ir Uzņēmēju zinību dienas galvenie mērķi un uzdevumi?

M.Leščevica: – 2003.gadā Anglijā piedalījos Zināšanu vadības konferencē. Tās rīkotāji iepazīstināja ar pasākumu, kas bija vērsts uz kontaktu izveidi starp zināšanu devējiem un ņēmējiem. Tas nenotika akadēmiskajā vidē, bet profesionālajā tālākizglītības jomā. Šo ideju vispirms centāmies īstenot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru vidū. Atsaucība bija ļoti liela, taču mums vaicāja – kāpēc piedalīties var tikai LTRK biedri? Sapratām, ka pasākumam jāaug, un šogad tas būs daudz plašāks nekā pērn.
D.Locāns: – Rīkojot šāgada Uzņēmēju zinību dienu, ņemam vērā saņemtās atsauksmes un ierosinājumus, tāpēc būs daudz jauna un interesanta gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem. Piemēram, semināru, kursu un mācību programmu apskats būs pieejams ne tikai pasākuma dienā, bet to, katalogā apkopotu, varēs saņemt interesenti, kas zinību dienā nebūs varējuši ierasties. Šogad līdztekus vispārīgajai informācijai par mācībām runāsim arī par valsts atbalsta programmām, kas dod iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu uzņēmumu darbinieku tālākizglītošanai un kvalifikācijas celšanai. Ceram, ka turpmāk Uzņēmēju zinību diena notiks katru gadu.
M.Leščevica: – Jauns mums arī tas, ka šogad esam veikuši pētījumu, kura laikā uzņēmēji tika aptaujāti par viņu darbinieku mācībām. Ieguvām ļoti interesantu materiālu, kas arī būs iekļauts Uzņēmēju zinību dienas katalogā. Uzņēmēji, kuru darbinieki mācās, uzzinās par citu uzņēmēju pieredzi šajā jomā, bet tie, kas darbiniekiem mācības vēl nepiedāvā, iespējams, sapratīs, ka pēdējais laiks to darīt.

– Vai ir fakti, kas liecina, ka darbinieku tālākizglītībai Latvijas uzņēmēji nepievērš pietiekamu uzmanību?

M.Leščevica: – Par to liecina mūsu pētījuma rezultāti. Vairāki respondenti atbildējuši, ka nekad nav rīkojuši mācības saviem darbiniekiem. Tā ir īstermiņa domāšana un tuvredzīga attieksme pret darbiniekiem.
Protams, ir arī uzņēmēji, kas uzskata, ka darbiniekam jāmācās pašam par saviem līdzekļiem, kas arī ir apšaubāms viedoklis.

Izglītoti darbinieki ceļ uzņēmuma konkurētspēju

– Vai neieinteresētība tālāk-izglītībā neatspoguļo faktu, ka daudzu uzņēmumu darbība ir pamatota nevis zināšanās, bet lēta un nereti mazkvalificēta darbaspēka izmantošanā?

D.Locāns: – Šādiem uzņēmumiem nav ilgtermiņa stratēģiskās attīstības iespēju. Acīmredzot tie grasās tirgū darboties īsu laiku, neplānojot lielākus mērķus un neizstrādājot nākotnes vīzijas. Tālākizglītība un kvalifikācijas celšana ir “vitamīni”, kas nepieciešami katram uzņēmumam, jo ļauj paaugstināt konkurētspēju, sasniedzot jaunu attīstības līmeni. Protams, var investēt jaunās mašīnās, datoru vai tehnoloģiju iegādē, taču visa pamats ir un paliek cilvēks.
M.Leščevica: – Daudziem uzņēmējiem ir grūti domāt šādās kategorijās. Investējot tehnikas iegādē, viņiem ir skaidrs priekšstats, cik naudas nesīs katrs ieguldītais lats, to var matemātiski vienkārši aprēķināt. Turpretim aprēķināt labumu, ko gūst, aizsūtot darbiniekus uz kursiem, kuros māca, piemēram, izstrādāt stratēģiju, ir krietni grūtāk. Iespējams, ka šo mācību rezultāti naudas izteiksmē būs redzami tikai pēc vairākiem gadiem.

– Tomēr šķiet, ka arī ārvalstu investorus Latvijā saista galvenokārt zemās izmaksas, proti, kāpēc gan investēt izglītībā, ja vismaz pagaidām varam labi pelnīt tāpat?

D.Locāns: – Vai mēs pelnām labi? Diezin vai. Protams, ārvalstu uzņēmējus Latvijā vēl aizvien interesē lētais darbaspēks. Bet cik ilgi tas turpināsies?
M.Leščevica: – Arī mēs pamazām kļūstam “dārgāki”, un ārzemnieki lētā darbaspēka meklējumos dodas tālāk.
D.Locāns: – Speciālisti pamet Latviju, jo mēs nespējam viņiem piedāvāt atbilstošu atalgojumu. Tāpēc jābūt impulsam, kas nodrošina jaunu speciālistu izaugsmi. Diemžēl augstskolas to vēl īsti nespēj. Un tālākizglītības kursi un citi tirgū pieejamie pakalpojumi nereti izrādās vērtīgāki par agrāk augstskolā gūtajām zināšanām.
M.Leščevica: – Akadēmiskās zināšanas var veidot pamatu, bet tās nekad nebūs tik elastīgas, lai varētu sekmīgi izmantot konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Tālākizglītības sniedzēji apzina uzņēmuma vajadzības, lai varētu piedāvāt tām atbilstošas zināšanas.

Informācijas tehnoloģijas ļauj ietaupīt

– Tātad nav nejaušība, ka Uzņēmēju zinību dienas pamatdoma atbilst valsts deklarētajai virzībai uz zināšanās pamatotu tautsaimniecību.

D.Locāns: – Tieši tā. Arī Lisabonas stratēģijā ietverti būtiskie jautājumi, kas skar cilvēkresursu attīstību kā konkurētspējas garantu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzskatām, ka šāds pasākums ir nepieciešams.
Starp citu, pasākuma programmā ietverts arī bloks, kas attiecas uz informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Daudzi uzņēmēji īsti nezina, kādas informāciju sistēmas viņiem būtu jāizmanto, lai optimizētu sava biznesa vadību. Grāmatvedības vai finanšu uzskaites programmas ir vairāk vai mazāk pazīstamas, bet informācijas tehnoloģijas var piedāvāt risinājumus gan personālvadībā, gan resursu plānošanā, gan klientu apkalpošanā, gan mārketinga problēmu risināšanā. Uzņēmēju zinību dienā daudz runāsim par šādām programmām un demonstrēsim to iespējas. Turklāt valsts atbalsta programmas ļauj saņemt ES struktūrfondu līdzekļus arī tiem projektiem, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju ieviešanu.

– Vai daudzus uzņēmējus no informācijas tehnoloģiju plašākas izmantošanas neattur programmatūras dārdzība? Jo īpaši šādas problēmas varētu skart mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus.

D.Locāns: – Katram pircējam iespējams atrast sev piemērotu produktu. Nav obligāti jāiegādājas tehnoloģijas par vairākiem desmitiem tūkstošu latu, kuras netiks pilnībā izmantotas. Dažkārt uzņēmēji, dzirdējuši, ka citā firmā iegādāta kāda dārga informācijas sistēma, tūdaļ iegādājas tādu pašu sistēmu, nemaz nezinot par piedāvājuma dažādību, par citiem modeļiem. Un tad no visa dārgā produkta tiek izmantota tikai daļa.
Vēl viens aspekts – bieži vien uzņēmumu vadītāji ir tik aizņemti ikdienas darbā, ka vispār neseko jaunajiem piedāvājumiem informācijas tehnoloģiju tirgū. Taču iespējams, ka, ieviešot uzņēmumā kādu no šiem produktiem, nebūtu jāalgo darbinieki daudzu uzdevumu veikšanai – iespējams iegādāties daudzus gatavus risinājumus dažādām konkrētām vajadzībām.
M.Leščevica: – Protams, tehnoloģiskajam risinājumam jāsniedz atdeve. Turklāt uzņēmuma vadītājam jāgādā, lai ne tikai viņš, bet arī uzņēmuma darbinieki tiešām izmantotu šos risinājumus. Ja uzņēmējs tos iegādājas, bet darbinieki neatbalsta šo risinājumu ieviešanu, nekādu rezultātu nebūs.

“Mazā cilvēka” komplekss jāaizmirst

– Vai arī biznesa konsultāciju un tālākizglītības tirgū pieejams cenu ziņā diferencēts piedāvājums? Daudzi uzņēmēji nebūs gatavi lielām investīcijām šajā jomā.

D.Locāns: – Ja tirgū ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Protams, uzņēmējs var sagatavot biznesa plānu ar profesionāla konsultanta palīdzību, kas arī atbilstoši maksā. Var arī vērsties pie studenta, kurš biznesa plānu sastādīs, piemēram, par 20 latiem. Taču tad uzņēmējam nav garantijas, ka, izmantojot šo plānu, viņš tuvāko gadu laikā neizputēs. Tas attiecas arī uz mācību kursu izvēli.
M.Leščevica: – Ir kursu rīkotāji, galvenokārt individuālie, kuri savus pakalpojumus piedāvā par ļoti zemām cenām. Taču parasti viņi savu kursu bez izmaiņām lasa daudz reižu. Cenu ziņā izvēle ir. Runa ir par ko citu. Ja uzņēmējam piemīt “mazā cilvēka” komplekss – man ir mazi ieņēmumi, es neko nevaru atļauties utt. – , tad šis uzņēmējs tikpat mazs arī paliks. Kad tad īsti viņš varēs vairāk, kad viņš sāks investēt izglītībā? Katram ir iespējas pakāpties augstāk. Ja tirgotājs savu pārdevēju apmācīs, kā labāk apkalpot klientus, viņam ar laiku radīsies iespēja no mazā uzņēmuma pāriet vidējo uzņēmumu kategorijā.

– Uzņēmēju zinību dienas plānā paredzēti arī pasākumi reģionos. Kāds ir to mērķis?

D.Locāns: – Pērn reģionālo pasākumu nebija. Par to rīkošanu lēmām kopā ar Ekonomikas ministriju. Nereti runā, ka reģionu iedzīvotāji nesaņem pietiekami daudz informācijas, ka visi pasākumi notiek tikai Rīgā. Tāpēc par cilvēkresursu vadīšanu un informācijas tehnoloģiju ieviešanas praksi runāsim arī Kuldīgā, Jelgavā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Gulbenē un Limbažos. Mūsu mērķis ir šajos jautājumos izglītot arī reģionu uzņēmējus, lai viņi neuzķertos uz katra tirgotā produkta reklāmu, lai neiegādātos šos produktus, neapzinoties savas vajadzības. Protams, runāsim arī par pieejamo ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv