Mācīties no citu kļūdām, nevis savējām

Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

Kas notiek ar bagāto un vareno Ameriku?

Šajās dienās cilvēku uzmanības centrā ir viesuļvētras “Katrina” nodarītais posts Amerikai un joprojām smagā situācija katastrofas vietās.
Pēc kādas socioloģiskās aptaujas datiem, 46 procenti amerikāņu uzskata, ka glābšanas un postījumu seku likvidēšanas darbi rit normāli, bet 47 procenti ir ar šiem darbiem neapmierināti un pat sašutuši. Bet te nu jāatceras, ka Savienotajās Valstīs pastāv varas sadalījums. Ir federālā valdība, štatu valdības un arī vietējās pašvaldības. Ej nu noskaidro, kurš konkrētajā gadījumā ir vainīgs.
Šādās situācijās īpaši parādās valsts politikas nozīmīgums. Prezidents Džordžs Bušs Ņūorleānā ieradies jau divas reizes. Un te nu arī ir ko padomāt – ko tas nozīmē, ka jāierodas pašam prezidentam un jādod pavēles, lai beidzot kas notiktu. Kur tad bija zemākā posma amatpersonas?!
Un cik gan naudas nav iztērēts ASV iekšējās drošības departamentam! Taču pastāv arī viedoklis, ka tas bija koncentrējies vienīgi uz terorisma draudiem, aizmirstot, ka tikpat bīstami ir dabas stihijas draudi. Izskanējuši arī argumenti, ka uz posta vietu nevar nosūtīt Nacionālo gvardi, jo liela tās daļa atrodas Irākā. Tā radās šī paradoksālā situācija, kad Amerika, kas vēl pērnā gada nogalē tik ātri spēja reaģēt un sniegt palīdzību cunami upuriem, tagad nespēj efektīvi palīdzēt pati saviem pilsoņiem. Un tad nu citas valsis, arī Latvija, piedāvā bagātajai un varenajai Amerikai savu palīdzību. Izmijusies visa ierastā lietu kārtība!
Atceroties cunami traģēdiju, nāk arī prātā, ka toreiz visi pasaules mediji bija vienisprātis par savlaicīgu brīdināšanas aktualitāti. Taču Amerika par orkāna tuvošanos zināja laikus.
Daži amerikāņi tagad teic, ka viņiem esot kauns par savu varas iestāžu neizdarību, un es paredzu, ka strīdi ap šo jautājumu būs ilgi un karsti. Varbūt situācija atkārtosies un oficiālajai Amerikai, tāpat kā pēc 11.septembra terora aktiem, nāksies atzīt, ka tā nebija gatava šāda mēroga dabas katastrofai.

Pasaules lielās politikas kontekstā

“Katrina” mums liek pavērtēt arī pasaules lielo politiku. Jo šie notikumi saistīti ar globālo sasilšanu. Tie arī atstāj tiešu iespaidu uz naftas un benzīna resursiem. Jādomā, ka tagad Amerika veltīs lielākas pūles globālās sasilšanas apkarošanai. Jācer, šie notikumi dos arī spēcīgu impulsu pārvarēt naftas lobijus dažādās valstīs un meklēt alternatīvos enerģijas avotus.
Diemžēl Amerika ļoti ilgi un, varētu teikt, ietiepīgi izvairījās parakstīt Kioto protokolu, kas ietekmētu globālo sasilšanu. Skaidrs, ka tas bija izskaidrojams ar ASV monopolu milzīgo spiedienu uz valdību, un tomēr prezidents Dž.Bušs šā gada sākumā pirmo reizi atzina, ka globālā sasilšana saistīta ar cilvēka darbības sekām. Jau pērn Pentagons atklāja dažus savus slepenos novērojumus par globālo sasilšanu un izdarīja visai baisus secinājumus. Bet Pentagona secinājumiem gan vajadzētu būt spēcīgākiem par naftas biznesa lobiju apgalvojumiem. Nesen, pirms diviem vai trim mēnešiem, ASV prezidents ar Austrālijas, Ķīnas un Indijas pārstāvjiem parakstīja dokumentu par jaunu tehnoloģiju ieviešanas nepieciešamību, lai mazinātu pasaules piesārņojumu. Pagaidām grūti spriest, cik efektīvs būs šis dokuments, taču Kioto protokols pilnīgi precīzi ierobežo izmešu apjomu atmosfērā. Tā ir milzu problēma, un es baidos, ka lielie plūdi, kas nesen bija Eiropā, un arī šī negaidīti lielā viesuļvētra Ņūorleānā ir tas, par ko zinātnieki brīdinājuši jau kādus desmit gadus.

ASV krasta apsardzes vienība meklē izdzīvojušos pēc viesuļvētras “Katrina” Foto: EPA/A.F.I.

Arī mēs Latvijā brīdinājām

Pērn septembrī mēs Rīgā bijām sarīkojuši starptautisku konferenci ar labāko Eiropas un ASV speciālistu piedalīšanos – par jaunajiem draudiem Eiropai, un mēs uzsvērām, ka viens no šiem draudiem ir globālā sasilšana. Diemžēl politiķi šai konferencei nepievērsa nekādu uzmanību. Bet šajā konferencē runātajam bija ciešs sakars ar to, kas tagad notiek Amerikā.
Es savā laikā biju ļoti pārsteigts, kad mēs Rīgai iegādājāmies ārzemēs ražotus jaunus autobusus, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, nevis ar spirtu jeb metanolu. Visi, kas apmeklē Stokholmu un Kopenhāgenu, apbrīno, cik šajās pilsētās ir tīrs gaiss. Tas tāpēc, ka jau astoņdesmitajos gados zviedri un dāņi savās galvaspilsētās ieveda autobusus, kas brauc ar metanolu. Bet mēs nobaidījāmies, ka šī alternatīvā degviela tolaik maksāja kādu santīmu dārgāk. Kāpēc jau toreiz nevarējām izšķirties par spirtu jeb metanolu? Tad arī mūsu pilsētās būtu tīrāks gaiss un tagad šī degviela jau būtu lētāka par dīzeļdegvielu. Mūsu cilvēki tagad arī mazāk slimotu ar plaušu vēzi.
Tagad grasās Rīgā uz AB dambja iepretim “SAS Radisson” viesnīcai būvēt koncertzāli. Bet ir taču diezgan droši zināms, ka pēc gadiem divdesmit trīsdesmit Daugavas ūdens līmenis būs par 1–1,5 metriem augstāks. Tad kāda gan jēga šādam projektam?! Pilsētplānotāji pieraduši pie situācijas, kāda tā bijusi simtiem gadu, un nespēj saprast, ka pasaule strauji mainās. Tad ko gan mēs varam pārmest amerikāņiem – viņi taču ir tādi paši cilvēki kā mēs šeit, Latvijā. Ar to pašu domāšanas inerci.
Paskatīsimies, cik intensīvi pasaulē un arī Latvijā tiek izcirsti meži! Kaut gan šie koki jau nav savulaik stādīti un audzēti tikai skaistumam vien. Vecie zemnieki taču kokus stādīja ar dziļu jēgu. Piemēram, kalnu nogāzēs stādīja, lai nostiprinātu augsni. Tagad Bavārijā un Šveicē lielie plūdi bija arī tādēļ, ka nocirsts milzums koku un saknes vairs nesatur augsnē ūdeni. Ja Latvijā tikpat bezatbildīgi turpināsim izcirst mežus, arī mums neizbēgt no aizvien lielākām dabas katastrofām. Un tad nu visi brīnīsies: ak, kā gan kas tāds varēja notikt?! Bet jau tagad ir skaidrs, kas notiks, ja nemainīsim savu attieksmi pret dabu.

Ņūorleāna māca ne vien džeza vēsturi

Ņūorleāna vairumam cilvēku vispirms nāk prātā kā džeza dzimtene. Taču Ņūorleāna ir arī viena no deviņām visnabadzīgākajām ASV pilsētām. Un viesuļvētra skāra tieši trīs Amerikas visnabadzīgākos štatus. Daudziem trūcīgajiem amerikāņiem, kā izrādās, vienkārši nebija naudas, lai nopirktu benzīnu un laikus aizbrauktu no eventuālā posta rajona. Te nu jārunā arī par lielu sociālo problēmu, par ko jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā arī Kerijs debatēja ar Bušu – ka ASV pēdējo 20 gadu laikā ļoti pieaugusi plaisa starp bagātajiem un nabagajiem. Bet tas ir precīzi tas pats, kas pašlaik notiek pie mums Latvijā. Precīzi!
No notikumiem Amerikā mums vajadzētu mācīties nepieļaut tādu pašu situāciju. Mācīties no citu kļūdām, nevis no savējām. Un šī viesuļvētra tagad īpaši izcēla postu, kādu var nest milzīgā plaisa starp bagātajiem un nabagajiem.
Protams, uz politiķu lēmumiem iedarbojas lobijs. Un tādēļ arī mums jāskatās, kādi lobiji darbojas pie mums, Latvijā. Lobiji, kuru negatīvā ietekme mums jānovērš, lai labāk būtu sagatavoti iespējamiem nākotnes draudiem. Mums nevajag tik daudz šausmināties par amerikāņu kļūdām, bet gatavoties eventuālu draudu novēršanai un, ja nelaime notiek, – maksimāli efektīvai seku likvidēšanai pašu valstī.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv