Par efektīvu migrācijas pārvaldību Eiropas Savienībā

Imigrācija ir pastāvīgs elements Eiropas sabiedrības nākotnē. Ja imigrantu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) tiek pienācīgi un labi pārvaldīta, dalībvalstis no tā var gūt daudz ekonomisku, kultūras un citu ieguvumu, kas arī sekmēs Eiropas procesu un stiprinās ES vietu pasaulē. Tādēļ efektīva migrācijas pārvaldība Eiropas Savienībā ir visu interesēs.
Papildus mērķtiecīgai cīņai pret nelegālo imigrāciju, tostarp cilvēku tirdzniecību, būtisks aspekts migrācijas pārvaldībā ir arī legālo imigrantu sekmīga integrācija. ES kopumā ir svarīgi, lai dalībvalstis saglabātu un turpinātu attīstīt tādas sabiedrības, kurās jaunpienācēji jūtas labi un kuras var raksturot kā tādas, kur valda savstarpēja sapratne un pieņemšana, kā arī ir skaidri noteikumi un nākotne.

Politika un tiesiskais konteksts

Integrācija ir process, kas dalībvalstīs notiek, iesaistot ieinteresētās puses valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Skaidrs, ka tādēļ integrācijas politikas izstrāde un īstenošana galvenokārt ir atsevišķu dalībvalstu, nevis ES ziņā. Tā kā dalībvalstīm ir dažāda vēsture, tiesiskais regulējums un ekonomikas, sociālās un kultūras vajadzības, kas jāņem vērā, to pašreizējās integrācijas politikas ievērojami atšķiras. Tomēr atsevišķu dalībvalstu iespējamas neveiksmes šajā jomā var ievērojami negatīvi ietekmēt citas dalībvalstis un visu Eiropas Savienību kopumā. Tādēļ visu kopējās interesēs ir ES veicināt efektīvas integrācijas stratēģijas. Šā iemesla dēļ integrācijas jautājums Eiropas darba kārtībā kļūst aizvien svarīgāks.
Pēc Tieslietu un iekšlietu padomes 2002.gada oktobra pieprasījuma noteikt valstu kontaktpunktus integrācijas jautājumos Saloniku Eiropadome 2003.gada jūnijā aicināja Eiropas Komisiju iesniegt gada ziņojumus par migrāciju un integrāciju. Savā 2003. gada jūnija paziņojumā par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību Eiropas Komisija noteica plašu pieeju integrācijai, aptverot ekonomikas, sociālo, politisko un kultūras dimensiju. Tika uzsvērts, ka nepieciešami lielāki centieni un ka integrācija ir nepārtraukts divvirzienu process, kas balstās uz abu pušu – legāli dzīvojošu trešo valstu piederīgo un uzņēmējvalsts sabiedrības – tiesībām un attiecīgiem pienākumiem. Visbeidzot, 2004. gada novembrī tika publicēts pirmais izdevums Rokasgrāmatai par integrāciju politikas veidotājiem un īstenotājiem.

Integrācijas kopējie pamatprincipi

Saloniku Eiropadome 2003.gada jūnijā arī noteica, ka jāizveido saskaņota Eiropas Savienības pamatprogramma dalībvalstu individuālo integrācijas politiku attīstībai un integrēšanai sabiedrības apziņā. Lai padarītu intensīvāku darbu tās izveidē, tika paredzēts definēt arī kopējos pamatprincipus. Šo prasību no jauna apstiprināja Hāgas Eiropadome 2004.gada 4.un 5.novembrī, kurā arī tika pasvītrota nepieciešamība pēc lielākas koordinācijas starp valstu integrācijas politikām un ES iniciatīvām šajā jomā.
Tieslietu un iekšlietu padome 2004.gada 19.novembrī pieņēma secinājumus, kuros tika noteikti šādi kopējie pamatprincipi imigrantu integrācijas politikai Eiropas Savienībā.
1. Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas pieņemšanas process, kurā piedalās visi imigranti un dalībvalstu iedzīvotāji.
2. Integrācija nozīmē Eiropas Savienības pamatvērtību ievērošanu.
3. Nodarbinātība ir integrācijas procesa nozīmīga sastāvdaļa, un tā ir būtiska imigrantu līdzdalības nodrošināšanai, imigrantu ieguldījumam uzņēmējvalsts sabiedrībā un tam, lai šis ieguldījums būtu redzams.
4. Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu, vēsturi un iestādēm ir integrācijas neatņemama sastāvdaļa; dot iespēju imigrantiem iegūt šīs pamatzināšanas ir svarīgs sekmīgas integrācijas elements.
5. Centieni izglītības jomā ir svarīgi, lai sagatavotu imigrantus un jo īpaši to pēcnācējus būt sekmīgākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem.
6. Imigrantu piekļuve iestādēm, kā arī publiskām un privātām precēm un pakalpojumiem vienlīdzīgi ar attiecīgās valsts pilsoņiem un bez jebkādas diskriminācijas ir svarīgs pamats labākai integrācijai.
7. Integrācijas pamatmehānisms ir bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Kopīgi forumi, starpkultūru dialogs, izglītošana par imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves apstākļu uzlabošana pilsētas vidē sekmē imigrantu un attiecīgās dalībvalsts pilsoņu saskarsmi.
8. Dažādu kultūru un reliģiju piekopšanu garantē Pamattiesību harta, un šis princips jāīsteno, ja vien tas nav pretrunā ar citām neaizskaramām Eiropas tiesībām vai valsts likumiem.
9. Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un integrācijas politikas un pasākumu izstrādē, īpaši vietējā līmenī, sekmē to integrāciju.
10. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās attiecīgajās politikas jomās un pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos ir būtisks apsvērums sabiedrības politikas veidošanā un īstenošanā.
11. Skaidru mērķu, rādītāju un novērtēšanas mehānismu izveide ir nepieciešama, lai pielāgotu politiku, izvērtētu sasniegto integrācijas jomā un padarītu efektīvāku informācijas apmaiņu.  

Pretim saskaņotai Eiropas integrācijas pamatprogrammai

Iesniegtajā paziņojumā Eiropas Komisija sniedz pirmo reakciju uz Hāgas programmā iekļauto prasību izveidot saskaņotu Eiropas integrācijas pamatprogrammu. ES valstu un valdību vadītāji arī paziņoja, ka pamatprogrammai, kas balstās uz kopējiem principiem, jākļūst par pamatu turpmākām ES iniciatīvām. Pēc integrācijas kopējo pamatprincipu pieņemšanas Tieslietu un iekšlietu padomē 1.septembra paziņojuma pamatā ir konkrētu pasākumu priekšlikumi (“ceļu karte”) gan ES, gan valstu līmenī, lai praksē ieviestu katru no minētajiem 11 pamatprincipiem, kā arī virkne ES atbalsta mehānismu, tostarp sagatavošanas darbības un ierosinātais Eiropas Integrācijas forums. Turklāt paziņojumā ir arī atsauce uz pieciem notiekošajiem procesiem un iniciatīvām, kam kopā jāveido kopējā Eiropas integrācijas pamatprogramma:
• valstu kontaktpunkti integrācijas jautājumos;
• Integrācijas rokasgrāmata;
• plaši pieejama integrācijas tīmekļa vietne internetā (jāizveido pēc Hāgas Eiropadomes pieprasījuma);
• ierosinātais Eiropas Integrācijas forums;
• ikgada tikšanās migrācijas un integrācijas jautājumos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā