Lai nākamgad attīstāmies līdzsvaroti un stabili

Ministru prezidents Andris Bērziņš savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 6. oktobrī

— Labrīt, cienījamie žurnālisti! Ir divas lietas, ko es gribētu pateikt, un tad būšu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem. Pirmkārt, gribu runāt par budžetu un, otrkārt, par valdības pozīciju korupcijas apkarošanas jautājumā. Mēs esam vairākkārt par šīm lietām runājuši, bet domāju, ka nekad nav par skādi to atkārtot vēl.

Par budžetu. Esmu ļoti apmierināts ar to, ka Saeimā tika nobalsots un komisijām nodots nākamā gada budžeta projekts. Zinu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izvērtējusi budžeta pieņemšanas grafiku, un tiešām ceru, ka mēs novembra beigās nākamā gada budžetu apstiprināsim un valsts varēs normāli un stabili attīstīties.

Tāpat es gribētu jūs painformēt par to, kā mums šajā otrdienā gāja valdības sēdē ar 2000. gada budžeta grozījumiem un kā mēs tos nākamajā Ministru kabineta sēdē plānojam pieņemt. Gribētu teikt tā, ka šā gada budžeta grozījumi pēc būtības ir iepriekšējās valdības budžetā neatspoguļoto solījumu realizācija. Tātad mēs izpildām to, kas bija apsolīts, bet kas netika iestrādāts budžetā. Līdz ar to — tīri objektīvi — šā gada budžeta kopējais deficīta apjoms varētu būt 2,8–2,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, izpildot šos solījumus.

Īsi uzskaitīšu, kas ir solīts. Solīts palielināt skolotājiem algu pēc apstiprinātā skolotāju darba algu paaugstināšanas grafika. Šeit mēs paredzam papildu budžeta dotācijas gan Kultūras ministrijai, gan Labklājības ministrijai, gan Zemkopības ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Kopējais apjoms ir 2,7 miljoni latu.

Tālāk ir papildu finansējums Zemkopības ministrijai — tie atkal ir 2,4 miljoni latu dotācijām zemkopjiem un "Sapard" programmas realizācijai.

Vēl ir vesela virkne pozīciju, kā, teiksim, pagājušā gada beigās iekasētā, bet vēl neaiztiktā nauda — palielinājums veselības aprūpei 1,2 miljoni latu. Un vēl vesela virkne sīkāku mērķdotāciju.

Budžeta apspriešanas gaitā mēs izskatījām apmēram 300 dažādu priekšlikumu, un daudzos gadījumos mēs ministriju budžetus samazinājām. Tika ļoti nopietni izvērtēti ministriju budžeti, skatot katru konkrēto programmu. Un bija virkne pozīciju, kaut arī pagājuši jau pilni 9 mēneši un iesācies desmitais mēnesis, kur gada kopējais finansējums dažu programmu atvērumam vienai otrai ministrijai bija izpildīts tikai 40–50 procentu apjomā no paredzētā. Šīm programmām līdzekļi tika samazināti.

Veiktie grozījumi pēc savas būtības ir ļoti nopietna līdzekļu samazināšana dažādām programmām ministrijām un tajā pašā laikā — esošo solījumu izpildīšana.

Par jautājumiem, kas skar cīņu ar korupciju. Es gribētu vēlreiz uzsvērt tās lietas, par kurām ir lēmusi valdība, un tos rīkojumus, ko es šajā kontekstā esmu parakstījis. Šāgada augustā valdība pieņēma konceptuālu dokumentu par to, kādam būtu jāizskatās jaunajam antikorupcijas likumam. Šeit ir iestrādātas divas ļoti nozīmīgas un svarīgas lietas. Valdība vienbalsīgi nobalsoja par to, ka jāiestrādā tā sauktais legālās prezumpcijas princips.

A.Bērziņš: — Tas nozīmē, ka nevis prokuratūrai vai tiesai būs jāpierāda, ka cilvēks ir kaut ko nelikumīgi iegādājies vai uzbūvējis, bet cilvēkam pašam būs jāpierāda, kur viņš ir ņēmis līdzekļus, lai kaut ko iegādātos vai uzbūvētu. Otra lieta šai likumā: valdība vienbalsīgi pieņēma jautājumu par tā sauktās nulles deklarācijas ieviešanu, kad, pakāpeniski pazeminot līmeni, mēs nonāksim līdz pilnīgai "nulles" deklarēšanai. Tas nozīmē, ka katram cilvēkam būs jādeklarē savi īpašumi, savas saistības un pēc tam būs salīdzinoši viegli izsekot, kā tad ceļas šā cilvēka materiālā labklājība. Par šā jaunā antikorupcijas likuma sagatavošanu ir sagatavots un jau parakstīts mans rīkojums. Saskaņā ar šo rīkojumu jaunajam likumam jābūt gatavam līdz nākamā gada martam. Bet tieslietu ministre sola, ka viņa pasteidzinās šā rīkojuma sagatavošanu un likumprojekts būs gatavs jau līdz gada beigām.

Otrs rīkojums, kas saistīts ar cīņu pret korupciju, ir manis parakstīts rīkojums par darba grupas izveidošanu, kura strādās pie partiju finansēšanas modeļa izstrādāšanas. Tas nozīmē ideoloģiju, ka politiskās partijas tiks finansētas no valsts budžeta. Arī šis likumprojekts ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai valdībā, un pēc tam mēs šo likumprojektu sūtīsim tālāk izskatīšanai Saeimā. Domāju, ka tas būs ļoti nopietns solis uz priekšu demokrātijas attīstībā un korupcijas izskaušanā. Tas bija viss, ko es gribēju pateikt šodien. Paldies!

— Runājot par nulles deklarācijām — kāda būs naudas summa, no kuras būs jāsāk deklarēt, un no kura datuma un par kādu laika periodu šī norma būs spēkā?

A.Bērziņš: — Domāju, ka nevienam likumam nevar būt atpakaļejoša spēka. Tā no likumdošanas viedokļa ir. Domāju, ka nulles deklarācijas spēkā stāsies ar to brīdi, kad Saeima nobalsos par likuma spēkā stāšanos. Acīmredzot arī tad tiks nolemts, no kuras dienas būs jādeklarē savi ienākumi. Protams, Saeima var izlemt citādi, bet es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Kad likums ir pieņemts, tad ar to dienu arī tas notiek. Protams, nulles deklarācijas ieviešana varētu notikt pakāpeniski — tas ir ierakstīts arī Valdības deklarācijā. Tātad šis Valdības deklarācijas punkts atspoguļots gatavojamā likumprojektā.

Par summu. Es nevaru nosaukt konkrētas summas. Katrā gadījumā skaidrs, ka sāksim no lielākām summām un pēc tam pāriesim uz mazākām. Svarīgi ir panākt, lai visi cilvēki, kuriem ir kāds īpašums, arī šo īpašumu deklarētu. Un lai visas ziņas uzglabātos pastāvīgā informācijas datu bāzē, lai katrs varētu pārliecināties, kas un kā notiek. Jo šī informācija, kā es saprotu, būs publiska.

— Savulaik jau bija ieviestas amatpersonu ienākumu deklarācijas, bet tās galu galā tomēr netika apstrādātas. Vai jūs nebaida, ka ar nulles deklarācijām izveidosies tāda pati situācija — tās iesniegs, bet neapstrādās, un viss process apstāsies?

A.Bērziņš: — Tik tiešām, tā labi gribētā lieta, kas bija, ja nemaldos, 1994. un 1995. gadā, tīri tehnisku iemeslu dēļ netika realizēta. Un es domāju, ka tas jautājums arī nebija pietiekami labi pārdomāts. Ko es ar to domāju? Es domāju to, ka, pirmkārt, nebija datorizēta visa uzskaites sistēma. Un, otrkārt, tika aicināti visi iesniegt savas deklarācijas, bet netika iedots pietiekami daudz resursu, lai šo informāciju apstrādātu. Tieši tādēļ saku, ka uz šo nulles deklarāciju jāiet pakāpeniski, paredzot visus nepieciešamos tehniskos līdzekļus un cilvēkresursus, lai to izdarītu.

— Ja tieslietu ministre vēlas agrāk sagatavot antikorupcijas likumprojektu, tas nozīmē, ka agrāk varētu sākties arī sākumdeklarāciju ieviešana?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka tā būs likuma norma. Par šā likuma tapšanas gaitu mēs jūs informēsim. Līdz gada beigām ir atlikuši nepilni divarpus mēneši, un šajā laikā, es ceru, likumprojekts būs gatavs. Tad mēs varēsim par to runāt, varēsim runāt arī par to, kā sākumdeklarācijas ieviest, kādā ritmā, kādā secībā.

— Kādēļ, akceptējot grozījumus budžetā, netika izskatīts un apmierināts Ģenerālprokuratūras lūgums par līdzekļu piešķiršanu kara un genocīda lietu izmeklēšanai veltītajai starptautiskajai darba sanāksmei?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka, izdarot grozījumus šā gada budžetā, šo jautājumu mēs neesam apsprieduši. Šāda veida grozījumi budžetā netika paredzēti. Es tiešām nezinu, man būs jāpainteresējas, kas tas par pieprasījumu. Iespējams, ka bija vēstule, bet, budžeta grozījumus izskatot, šāda priekšlikuma nebija.

— Šā gada budžeta grozījumi un papildu izdevumi bija nepieciešami, lai apmierinātu iepriekšējās valdības solījumus, kuriem finansējums budžetā netika paredzēts. Vai saistībā ar nākamā gada budžetu arī varētu izveidoties šāda situācija, vai arī nākamā gada budžets ir balstīts uz reālām prognozēm?

A.Bērziņš: — Kas attiecas uz neizpildītiem solījumiem, tad, es domāju, tās normas, kas bija iestrādātas likumos vai Ministru kabineta noteikumos, nebija iestrādātas budžetā. Protams, šā gada budžetā bija arī daži, es gribētu teikt, politiski lēmumi. Es nekā citādi nevaru novērtēt, teiksim, degvielas akcīzes nodokļa pieauguma tempu 23,5 procentu apmērā šajā gadā pret iepriekšējo gadu, skaidri redzot, ka tendences salīdzinājumā ar vēl vienu iepriekšējo gadu bija pavisam citādas, nekā mēs to bijām ieplānojuši. Tas droši vien ir bijis vairāk politisks lēmums, un arī šajā konkrētajā situācijā mums bija jāizšķiras, ko gan darīt. Jo reāli tas ir nedaudz vairāk nekā 10 miljoni latu neiekasēta akcīzes nodokļa. Mēs bijām spiesti šo prognozi izlīdzsvarot un izveidot to par loģisku un stabilu. Un, lai satiksmes lietas un ceļu fonds vispār neaizietu postā un varētu izpildīt savas saistības, mēs iekļāvām tiesības resursus par šo summu aizņemties. Nākamā gada budžeta prognozes ir piesardzīgas, un nav neviena tāda izdevuma, kurš nebūtu nofinansēts līdz gada beigām un kur varētu rasties līdzīgas problēmas šai vai citai valdībai.

— Vai tiks pārskatīts šāgada iekšzemes kopprodukta rādītājs?

A.Bērziņš: — Tas tiks precizēts. Iesniedzot budžetu, tiks saskaņoti visi kopējie makroekonomiskie rādītāji, līdz ar to arī budžeta deficīts.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā