Nākamgad netērēsim vairāk par nopelnīto

Aija Poča, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Nupat, 5. oktobrī, Saeimas sēdē valdības iesniegtais nākamā gada valsts budžeta likumprojekts un desmit citi ar to saistītie likumprojekti tika nodoti izskatīšanai visās 16 Saeimas komisijās, nosakot par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Kad šo likumprojektu paketi deputāti varētu pieņemt pirmajā lasījumā un kad otrajā jeb galīgajā lasījumā?

— Šiem procedūras jautājumiem mēs komisijā veltījām veselu sēdi. No tā, cik precīzi un optimāli ir sastādīts budžeta likumprojekta un to paredzēto dokumentu izskatīšanas grafiks, protams, lielā mērā būs atkarīgs datums, kad valsts budžeta likumu varēs pieņemt galīgajā lasījumā. Esam paredzējuši, ka Budžeta komisija apspriedīs likumprojektu paketi pirmajam lasījumam jau savā 10. oktobra sēdē, kad pie mums ieradīsies finansu ministrs Gundars Bērziņš un citi budžeta un finansu lietu speciālisti, lai sniegtu vajadzīgos paskaidrojumus. Bet 12. oktobrī komisija varētu iesniegt savu atzinumu par likumprojektu paketi Saeimas Prezidijam. Tad pēc nedēļas, 19. oktobrī, Saeima izskatītu visu šo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā. Domājam, ka līdz ar to ar budžetu saistītajiem desmit likumprojektiem būtu nosakāms priekšlikumu iesniegšanas termiņš 27. oktobris, savukārt pašam valsts budžeta likumprojektam — 3. novembris. Esam ieplānojuši, ka pēc visu priekšlikumu apkopošanas un izskatīšanas Saeima ar budžetu saistītos likumus steidzamības kārtā otrajā galīgajā lasījumā varētu pieņemt 23. novembrī un pašu likumu par valsts budžetu 2001. gadam — 30. novembrī. Tādējādi tāpat kā iepriekšējos gados valsts budžets būtu akceptēts mēnesi pirms nākamā gada sākuma un līdz Ziemassvētku brīvdienām visus apjomīgos dokumentus varētu pienācīgi sakārtot un publicēt "Latvijas Vēstnesī". Jauno gadu valsts varētu iesākt ar budžetu kā pilnīgi noformētu dokumentu.

Jāteic, ka situāciju nedaudz sarežģī tas, ka paralēli būs izskatāmi Ministru kabineta iesniegtie grozījumi šā gada budžetā. Arī tos Saeima varētu pieņemt pirmajā lasījumā jau tajā pašā 19. oktobrī — dienā, kad parlamentā pirmajā lasījumā tiks izskatīta nākamā gada valsts budžeta likumprojektu pakete. Tas ir nedaudz saspringts termiņš, bet, mūsuprāt, arī diezgan saprātīgs, jo tieši šie grozījumi šā gada budžetā lielā mērā varētu radīt deputātiem priekšstatu par to, kā vērtējami nākamā gada budžeta rādītāji dažādās nozarēs. Galīgajā lasījumā grozījumus 2000. gada valsts budžetā paredzams pieņemt Saeimā 2. novembrī.

— Ar ko nākamā gada valsts budžets principiāli varētu atšķirties no šā gada budžeta — gan ienākumu, gan izdevumu ziņā?

— Vadlīnijās vērtējot, es nākamā gada budžeta projektu gribētu nosaukt par pragmatisku. Katru gadu tam ir bijis savs nosacīts apzīmējums — "izspiests citrons", "saspriegots deķītis" un tā tālāk. Kāpēc šoreiz pragmatisks? Pirmām kārtām tas attiecas uz ieņēmumu daļu. Pēc sākotnējās iepazīšanās ar budžeta projektu man radies iespaids, ka ieņēmumu prognozes ir reālistiskas. Mūsuprāt, nākamgad nevarētu atkārtoties tāda situācija kā šogad, kad, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi bija ieplānoti stipri lielāki par īstenībā iegūstamiem. Jāatzīst, ka nemēdz būt nodokļa ieņēmumu pieauguma gada laikā par 20 vai vairāk procentiem, neraugoties pat uz tā iekasēšanas administrēšanas uzlabojumu. Tomēr jāraugās uz budžeta ieņēmumu palielināšanu kontekstā ar vispārējo ekonomisko situāciju. Atsevišķi nebūtiski grozījumi likumos piepeši nevar izraisīt tik strauju uzrāvienu.

Runājot par izdevumu daļas pragmatiskumu, jāteic, ka ir mēģināts tomēr ņemt vērā atsevišķo nozaru vai ministriju prasības finansēt tās vai citas programmas, jo ir lietas, ko mēs nevaram nefinansēt. Līdz ar to ir saglabājies budžeta deficīts, lai nodrošinātu svarīgu funkciju izpildi. Ir taču tādi posteņi, kam finansējumu mēs nekādi nedrīkstam, kā mēdz teikt, apcirpt. Jāsaka, ka ir arī vērojama tendence šo budžeta deficītu samazināt. Manuprāt, šis budžeta veidošanas process prasa ilgtermiņa skatījumu, nevis īstermiņa plānošanu viena divu gadu robežās. Jābūt skaidrībai par to, kā sasniedzams mērķis samazināt budžeta deficītu. Izvirzās jautājums par to, kas tad mums ir galvenais mērķis — bezdeficīta budžets vai tomēr valsts ar visām tās funkcijām un iespējām tās pildīt.

— Cik liels varētu būt nākamā gada budžeta deficīts?

— No iesniegtā projekta redzams, ka valsts budžeta kopējie ieņēmumi, tajos ietverot ieņēmumus gan pamatbudžetā, gan speciālajos budžetos, gan pašvaldību budžetos, varētu būt 1 436 436 322 lati. Savukārt kopējie valsts budžeta izdevumi ir plānoti 1 503 244 678 lati. Tas nozīmē, ka pašlaik ir ieplānots 66 008 356 latu liels valsts budžeta finansiālais deficīts, bet valsts budžeta fiskālais deficīts — 79 181 339 lati. Tieši valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts nākamgad būtu 27 180 457 lati, un tā fiskālais deficīts — 76 079 376 lati. Bet valsts speciālā budžeta finansiālais deficīts — 39 627 899 lati, tā fiskālais deficīts — 46 327 102 lati. Tādējādi procentuālā izteiksmē valsts budžeta fiskālais deficīts būtu 1,9 procenti, bet, ieskaitot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, — 1,7 procenti. Tātad budžeta deficīts nākamgad tomēr sagaidāms mazāks nekā šogad.

— Kā jau parasti, finansējuma vajadzības visās nozarēs ir lielākas nekā iespējas. Acīmredzot budžeta "deķītis" izrādīsies par īsu un par šauru. Visiem vajadzīga nauda. Bet kā palielināt ienākumus?

— Protams, aizvien visiem un visur nauda ir vajadzīga. Te ir divi iespējamie principiālie risinājumi. Viens ir tieša nodokļu paaugstināšana. Otrs — tā sauktās ar nodokļiem apliekamās bāzes paplašināšana, palielinot nodokļu maksātāju skaitu. Tas, protams, lielā mērā ir saistīts arī ar nodokļu administrēšanas uzlabošanu. Gribētos uzsvērt to, ka valdība šoruden pirmo reizi, iesniedzot valsts budžeta likumprojektu paketi, nav paredzējusi paaugstināt nevienu nodokļa likmi. Uzsvars līdz ar to tiek likts uz otro konceptuāli iespējamo variantu. Vairāk domāts par atvieglojumiem investīciju piesaistei un vispārējās ekonomiskās infrastruktūras un vides sakārtošanu, par uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu rašanu. Līdz ar to paplašinātos apliekamā bāze nodokļu iekasēšanai. Tas, manuprāt, ir prātīgi darīts, jo nodokļu slogs jau tāpat ir visai smags. Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem patlaban ir lielas grūtības ar pastāvošo nodokļu samaksāšanu. Lai gan Saeimā paredzamas diezgan nopietnas diskusijas šajā jautājumā, īpaši attiecībā uz paredzamo sociālās apdrošināšanas iemaksu vēlreizēju samazināšanu par 1 procentu. Radīšoties problēmas ar pensiju izmaksām un to indeksāciju. Taču, pēc manām domām, tieši šis solis šajā gadā ir stimulējis legalizēt atalgojumus, kas daudzviet, kā zināms, ir izmaksāti aploksnēs. Par to liecina arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums, kas bijis diezgan prāvs tieši šogad. Es piekrītu nostādnei, ka nevajadzētu censties iegūt lielus nodokļus no samērā neliela to maksātāju skaita. Pareizāk būtu palielināt nodokļu maksātāju skaitu, un tad to pašu summu vai pat vēl lielāku varētu iekasēt pēc principa, ka maksā visi, kam tas ir jādara. Vienkārši jāpalielina godīgo nodokļu maksātāju skaitliskais apjoms.

Jāņem vērā arī tas, ka nākamgad tiks paaugstināta minimālā darba alga. Un arī tas noteikti netiešā veidā veicinās nodokļu ieņēmumu palielināšanos, jo, piemēram, cilvēkiem kaut nedaudz paaugstināsies pirktspēja. Turklāt, spriežot pēc aplēsēm, palielināsies arī ar nodokļiem apliekamā bāze. Arī tas radīs kaut kādu makroekonomiska rakstura ietekmi tautsaimniecībā.

— Vai šie paredzamie desmit grozījumi dažādos likumos ir obligāts priekšnosacījums nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai?

— Šobrīd jāsaka, ka man ne visai patīk šī līdzšinējā prakse, kad kopā ar valsts budžeta likumprojektu tiek iesniegti arī to papildinošie likumprojekti. Tas sarežģī likuma pieņemšanas gaitu, jo jādomā arī par likuma normām un saturu. Protams, tas ir attaisnojams tādos gadījumos, kad šiem likumiem ir ļoti būtiska ietekme uz budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļu. Iesākumā Ministru kabinets bija paredzējis iesniegt kādus 20 likumprojektus saistībā ar valsts budžetu. Taču, gūstot nopamatotu nepieciešamību sasaistīt šos konkrētos likumprojektus ar budžeta likumprojektu, daļa no tiem tiks iesniegti vispārējā likumkārtībā. Līdz ar to valsts budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu skaits no apmēram 20 ir sarucis līdz 10.

Tagad nodokļu likmes netiek paaugstinātas, bet tiek precizētas atsevišķas to normas. Tas sakārto uzņēmējdarbības veidus. Un tādējādi tiktu veicināti papildu ieņēmumi valsts budžetā.

Īpaši gribētu akcentēt uzņēmumu ienākuma nodokli, kur ir paredzēti atvieglojumi šī nodokļa maksāšanā saistībā ar liela apjoma investīcijām. Tātad, ja piesaista pietiekami lielas investīcijas, tam ir arī papildu atlaides šajā nodoklī. Domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi vērtējams. Mums tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā vispār ir iesākušās diskusijas par maksājumu kultūras un nodokļu administrēšanas darba uzlabošanu.

— Vai ir paredzami daudzi priekšlikumi attiecībā uz Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta likumprojektu?

— Šobrīd to, saprotams, ir ļoti grūti prognozēt. Taču domāju, ka to nebūs mazāk kā citus gadus — ap 500–600. Zināms, ka Saeimas komisijas un frakcijas pie valsts budžeta likumprojekta strādā īpaši aktīvi. Budžeta komisijai nāksies ļoti smagi un ar lielu atbildību strādāt, sagatavojot atzinumus par deputātu iesniegtajiem ierosinājumiem. Domāju, ka situāciju nedaudz sarežģīs arī tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, jo acīmredzot ikvienas partijas deputāti centīsies kaut kādā veidā panākt savas pašvaldības budžeta stāvokļa uzlabošanu un papildu līdzekļu piešķiršanu.

Bet tajā pašā laikā man jāteic, ka tas ir ļoti labi, ka visi simt deputāti rosīgi strādā pie budžeta apspriešanas. Viņi bieži vien norāda uz tām vājajām vietām, par kurām nav pietiekami izdiskutēts budžeta veidošanas procesā. Piemēram, ministriju budžeta līdzekļus varbūt varētu pārdalīt, ievērojot kultūras, zinātnes, izglītības, medicīnas vai citu no valsts budžeta finansējamo nozaru intereses. Bet tam visam, dabiski, vajadzīgi papildu ieņēmumi.

— Vai lielas problēmas nevarētu radīt grozījumi šā gada valsts budžetā?

— Domāju, ka jebkurš solījums ir jāpilda. Bet katrs solījums, kas tiek pārkāpts, saņem negatīvu vērtējumu. Ideāli būtu, ja mēs visi ievērotu savus solījumus.

Mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā vērtējām ienākumus un izdevumus ilgākā laika periodā. Šī virzība uz nodokļu samazināšanu patiešām ir tas pozitīvais, ko mēs mēģinām atrisināt problēmu līmenī.

Mūsu valsts budžeta deficīts, ja to salīdzina ar Krievijas mērauklām, patiešām nav nekas kritisks. Gribu sacīt, ka mēs iekļaujamies visos tajos rādītājos, ko noteikusi Eiropas Savienība. Pagaidām mēs visām starptautisko finansu organizāciju prasībām atbilstam.

Mēs negrasāmies iztērēt vairāk, nekā nopelnām. Tādai aizvien vajadzētu būt valsts budžeta veidotāju pamatidejai.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors