"Mūsu tautas vieno brīvības un neatkarības mīlestība"

Vakar, 9. oktobrī, sākās Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula valsts vizīte Latvijā

Foto: A.F.I.

Vakar, 9.oktobrī, Rīgas pilī: Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 9.oktobrī, tikās ar Grieķijas prezidentu Konstantinu Stefanopulu ( Constantinos Stephanopoulos ).

Sarunā pārrunāti abu valstu divpusējo attiecību jautājumi, ES un NATO paplašināšanās process.

Pārrunājot Latvijas un Grieķijas attiecības, abas puses uzsvēra, ka tās ir lieliskas un pastāv abpusēja interese ciešākas sadarbības veidošanai.

Grieķijas prezidents pauda savu atbalstu Latvijas iekļaušanai ES un NATO. K.Stefanopuls atzīmēja mazo valstu lomu Eiropas vēsturē un šodienā. Apspriežoties par Eiropas drošības politikas jautājumiem, Latvijas prezidente norādīja, ka Latvija uzskata par svarīgu mieru un stabilitāti Eiropā un to apliecina, piedaloties miera uzturēšanas operācijās Eiropā.

Tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes.

 

 

 

 

Parakstīšanās Goda viesu grāmatā: Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs	Grieķijas Republikas prezidenta Konstantina Stefanopula oficiālā sagaidīšanas ceremonija Rīgas pilī vakar, 9.oktobrī, pl.10.30	Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls Brāļu kapos

Abu valstu delegāciju sarunas Rīgas pils Ģerboņu zālē: Grieķijas delegācija; Konstantins Stefanopuls un Vaira Vīķe–Freiberga; Latvijas delegācija

Grieķijas Republikas prezidents Konstantins Stefanopuls un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Foto: Arnis Blumbergs, "LV"	Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Svētdien, 8. oktobrī, Latvijā valsts vizītē ieradās Grieķijas Republikas prezidents Konstantins Stefanopuls ( Constantinos Stephanopoulos ).

Vakar, 9. oktobra rītā, ar oficiālās sagaidīšanas ceremoniju Rīgas pilī sākās valsts vizītes oficiālā programma. Augsto viesi pils pagalmā sagaidīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs. Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris spēlēja Grieķijas un Latvijas valsts himnas. Konstantins Stefanopuls Latvijas Valsts prezidentes pavadībā apstaigāja Latvijas karavīru godasardzes ierindu. Pēc tam augstais viesis iepazinās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un citiem oficiālajiem sagaidītājiem no Latvijas puses. Tad Grieķijas Republikas prezidents Latvijas Valsts prezidentes pavadībā ieradās Rīgas pils Ģerboņu zālē, kur notika oficiālā fotografēšanās ceremonija. Augstais viesis izdarīja ierakstu Goda viesu grāmatā.

Pēc Latvijas un Grieķijas prezidentu sarunām un citiem valsts vizītes protokola pasākumiem Rīgas pilī notika Vairas Vīķes–Freibergas un Konstantina Stefanopula preses īssaiets (skat.zemāk) .

Pēc preses īssaieta Grieķijas Republikas prezidents kopā ar Latvijas Valsts prezidenti ieradās Brāļu kapos. Skanot "Es karā’i aiziedams" melodijai, Grieķijas prezidents nolika vainagu pie pieminekļa Mātei Latvijai. Vainagu nolika arī Latvijas Valsts prezidente. Pēc klusuma brīža tika atskaņotas abu valstu himnas.

Vakar pusdienlaikā viesnīcā "Radisson SAS Daugava" notika Latvijas–Grieķijas biznesa forums. Pēcpusdienā Grieķijas Republikas prezidents Konstantīns Stefanopuls un Grieķijas oficiālā delegācija ieradās Saeimas namā, kur notika Grieķijas Republikas prezidenta un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes saruna. Vēl vakar K.Stefanopuls savā rezidencē viesnīcā "Radisson SAS Daugava" tikās ar Latvijas grieķu sabiedrību. Vakardienas izskaņā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga rīkota dineja par godu Grieķijas Republikas prezidentam. Tās sākumā oficiālo uzrunu teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, nobeidzot ar tostu. Skanēja Grieķijas Republikas himna. Pēc tam Grieķijas Republikas prezidents teica atbildes uzrunu. Pēc Konstantina Stefanopula uzrunas skanēja Latvijas valsts himna.

 

Latvijas Valsts prezidentes un Grieķijas prezidenta preses īssaietā:

Pirmā žurnālistus uzrunāja Latvijas Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga:

— Man ir liels gods uzņemt uz savas Latvijas zemes Grieķijas Republikas prezidentu valsts vizītē, kas ir atbildes vizīte Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītei Grieķijā. Šī vizīte arī pierāda, ka uz jaunās, modernās Eiropas kartes ģeogrāfiskajiem attālumiem vairs nav ne tuvu tā loma, kāda bija kādreiz. Pie mums viesojas tālas dienvidu zemes, Vidusjūras valsts prezidents, un mēs jau šīs vizītes sākumā saņēmām mums politiski ļoti svarīgo apliecinājumu, ka Grieķija atzīst Latvijas kā suverēnas valsts centienus integrēties mūsu pašu izvēlētajās starptautiskajās organizācijās un ka Grieķija atbalsta mūsu virzību gan uz Eiropas Savienību, gan uz NATO. Šī vizīte apstiprina mūsu valstu jau labās, nostiprinājušās attiecības. Mēs sagaidām, ka Grieķijas Republikas prezidenta valsts vizīte Latvijā ļaus vēl tālāk intensificēt mūsu cilvēciskās, diplomātiskās, saimnieciskās un kultūras saites, kā arī sadarbību tūrisma jomā. Mēs arī ceram, ka mūsu jau aizsāktie kontakti sekmīgi turpināsies arī aizsardzības jomā un ka mēs varēsim pārņemt Grieķijas pieredzi un mācīties no pieredzes, ko Grieķija spējusi attīstīt, sevišķi gādājot par stabilitāti un savas zemes drošību tādā sarežģītā reģionā, kāds ir Balkāni, kur tas nebūt nebija viegli.

Grieķijas Republikas prezidents K.Stefanopuls:

— Prezidentes kundze, es gribu izmantot izdevību, lai pateiktos jums un visai Latvijas pusei par sirsnīgo uzņemšanu! Arī mēs ceram, ka šī vizīte kalpos par mūsu valstu labo attiecību turpinājumu. Grieķija noteikti atbalsta Latvijas kā atvērtas, demokrātiskas valsts suverēnās tiesības un augstu vērtē Latvijas prasmi pastāvēt līdzās lielām valstīm. Mēs arī atbalstām Latvijas vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Mēs atzīstam un augstu novērtējam lielo progresu, ko Latvija panākusi savā politiskajā un ekonomiskajā attīstībā. Es vēlreiz apliecinu: mēs uzskatām, ka Latvijai ir tiesības brīvi izvēlēties integrāciju tajās starptautiskajās struktūrās, kuras izvēlējusies pati Latvija. Mēs izsakām cerību, ka gan Latvija, gan arī abas pārējās Baltijas valstis drīz integrēsies Eiropas Savienībā un NATO. Grieķija uzskata, ka Latvijai, tāpat kā ikvienai citai valstij, ir svarīgi baudīt drošības sajūtu. Justies piederīgai pie plašākas sabiedrības daļas. Latvija vienmēr bijusi un ir Eiropas daļa, un arī ar visu savu pastāvēšanu Latvija apliecina un atgādina, ka ir Eiropas sastāvdaļa. Mēs arī gribam šīs vizītes laikā uzsvērt mūsu ekonomiskās sadarbības intensificēšanas aktualitāti, kā arī to, cik svarīgi ir intensificēt mūsu sadarbību kultūras jomā. Īpaši auglīga, es domāju, varētu būt mūsu radošo cilvēku vizīšu apmaiņa. Apmaiņa ar māksliniekiem, teātru viesizrādēm, grieķu valodas mācīšana Latvijā, kā arī sadarbība starp mūsu universitātēm. Ne velti Grieķijas delegācijā ir arī Atēnu universitātes rektors. Vēlreiz pateicos jums, prezidentes kundze, par lielisko uzņemšanu jūsu valstī.

 

Pēc uzrunām abi prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Jūsu ekselences, vai jūs jau tagad spējat skaidri iztēloties dienu, kad Latvijas un Grieķijas prezidenti satiksies kā divu sabiedroto valstu — gan Eiropas Savienības, gan NATO — dalībvalstu līderi? Kad tas, jūsuprāt, varētu notikt, un kā jūs to iztēlojaties?

K.Stefanopuls:

— Es ne tikai varu iztēloties, ka šī diena pienāks visai drīz. Es varu arī apliecināt, ka mēs arī cītīgi strādājam, lai šī diena pienāktu iespējami ātrāk. Mēs visi zinām Eiropas Savienības kopējo viedokli, ka Latvijai, tāpat kā abām pārējām Baltijas valstīm, jākļūst par ES dalībvalstīm jau vistuvākajā nākotnē. Un es uzskatu, ka tas patiešām arī notiks drīz. Īpaši jau ņemot vērā lielo progresu Baltijas valstu virzībā uz Eiropas Savienību. Bet, protams, tas notiks tikai pēc tam, kad būs atrisinātas pašas Eiropas Savienības iekšējās problēmas.

V.Vīķe–Freiberga:

— Protams, mēs nevaram šobrīd nosaukt precīzu datumu, kad tas notiks, bet mēs varam droši teikt, ka tas notiks nākamo gadu laikā. Katrā ziņā Latvija ir uz ātrā skrejceļa. Latvija ir gatava intensificēt visas savas reformas un visus savus priekšdarbus, lai virzītos pēc iespējas straujāk uz priekšu. Kas zina, varbūt mums laimēsies, ka šie divi prezidenti, kuri šobrīd stāv jūsu priekšā, būs arī tie, kuri paspiedīs viens otram roku jau kā divu šo starptautisko organizāciju dalībvalstu prezidenti. To rādīs nākotne.

Jānis Ūdris,  "LV" ārpolitikas redaktors

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas rīkotajās svinīgajās vakariņās par godu Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula valsts vizītei Latvijā 2000. gada 9. oktobrī

Augsti godātais prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Ar īpašām viesmīlības jūtām es vēlētos jūs sveikt pirmajā valsts vizītē Latvijā. Tā ir Latvijas un Grieķijas draudzības saišu tālākas padziļināšanas un bagātināšanas vizīte. Tā ir dziļi simboliska, jo apliecina modernās Eiropas būtisku zīmi — valstu un reģionu arvien ieinteresētāku sadarbību, arvien ciešāku saišu veidošanos jaunajā, daudzveidīgajā Eiropā.

Jūsu zeme katram saistās ar antīkās kultūras un Eiropas modernās civilizācijas šūpuli. Mūsdienu Eiropā domu un lietu kārtība sakņojas izsenā vērtībā — demokrātijā, kas veidojusies Grieķijā pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu, pirmajā demokrātiskās pārvaldes formā — polisēs. Demokrātija ir dārgs ideāls, kura pilnvērtīga īstenošana vienmēr ir prasījusi un prasīs nepārtrauktu darbu un centienus gan no valsts, gan no sabiedrības un katra indivīda. Demokrātija ir tāpat jāsargā un jāattīsta kā valsts neatkarība.

Latvijas un Grieķijas tautu vēsturē ir daudz kopēja. Allaž mūsu tautām blakus ir bijuši nemierīgi reģioni. Mēs zinām, ko nozīmē svešas varas, šī smagā pieredze ir likusi mūsu tautām augstu vērtēt savu neatkarību, savas tiesības pašiem lemt savu likteni. Grieķu tauta gan senatnē, gan arī moderno laiku vēsturē ir apliecinājusi sevi kā brīvības cīnītājus, kas izcīna uzvaru. Arī alkas pēc brīvības mūs vieno. Esam gandarīti, ka Grieķija ir starp tām valstīm, kuras nav atzinušas Baltijas valstu aneksiju PSRS.

Mūsu valstīm ir daudz kopēja arī šobrīd. Augsta prioritāte Latvijai ir ciešāka integrācija Eiropas Savienībā. Es apsveicu jūs, prezidenta kungs, sakarā ar sekmīgu Grieķijas pievienošanos Eiropas monetārajai savienībai. Tā pierāda, ka ar stingru politisku gribu ir iespējams panākt kvalitatīvi nozīmīgu virzību valsts attīstībā.

Eiropas Savienības paplašināšanās ir vēsturiska iespēja drošai, stabilai un pārticīgai Eiropai. Latvijas centieni kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti atbilst valsts un sabiedrības pamatinteresēm — Latvijas valsts neatkarības garantēšanai, stabilai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, nacionālās identitātes nostiprināšanai. Latvija ir iestāšanās sarunu procesā Eiropas Savienībā, un mēs esam gatavi sarunu ātrai norisei. Vēlētos atzīmēt, ka iestāšanās sarunas Latvijā darbojas kā attīstības instruments, tās prasa stingru gribu pieņemt konkrētus un vajadzīgus, bet ne vienkāršus lēmumus. Mēs strādājam tā, lai Latvija būtu pirmo kandidātvalstu vidū, kas pievienosies Eiropas Savienībai.

Grieķu tautas atbalsts paplašinātai Eiropai kalpo kā apstiprinājums mūsu kopējam redzējumam par vienotu Eiropu un parāda mūsu kopējo gribu attīstīt sadarbību šī mērķa vārdā. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības paplašināšanas procesā ieguvējas būs visas kontinenta valstis, un tā sekmīga īstenošana prasa mērķtiecīgas un saskaņotas pūles gan no kandidātvalstīm, gan no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vēsture var apliecināt, ka pareizā laikā īstenotam procesam ir milzīgs pozitīvais potenciāls.

Grieķija ir devusi lielu ieguldījumu visvairāk nemieru plosītā Eiropas reģiona — Balkānu reģiona — atjaunošanā. Grieķija kā vienīgā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts šajā reģionā ir nozīmīgs demokrātijas, politiskās stabilitātes un sabiedrības saliedēšanas balsts, tai ir vadošā loma reģiona ilgtermiņa ekonomiskās pārveidošanas procesā. Arī Latvija ir aktīvi piedalījusies miera uzturēšanas spēkos Bosnijā un atjaunošanas spēkos Kosovā, tādējādi sniedzot savu artavu Balkānu reģiona stabilitātē un atjaunošanā. Tas apliecina mūsu gatavību dot savu ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā un Latvijas apņēmību kļūt par NATO dalībvalsti tuvā nākotnē.

Latvijas un Grieķijas sadarbībai ir tālākas attīstības potenciāls. Mūsu ekonomiskās attiecības ir uz pareiza ceļa. Mērķtiecīgi veidotā līgumtiesiskā bāze ir pamats ekonomiskās aktivitātes pieaugumam abu valstu starpā. Savstarpējo ieinteresētību un daudzsološo perspektīvu apliecina plašā grieķu uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās strādā Latvijā. Esmu pārliecināta, ka darījuma cilvēku kontakti, kas izveidosies šīs vizītes laikā, būs vēl viens nozīmīgs solis ciešākai, savstarpēji izdevīgai sadarbībai.

Kā grieķu tautas pastāvīgās klātesamības pozitīvs un nozīmīgs apliecinājums Latvijā darbojas Latvijas grieķu kopiena, kas pagājušajā gadā ir izveidojusi savu organizāciju "Patrida". Grieķu izcelsmes jauniešu grupa no Latvijas šī gada augustā piedalījās Janinas universitātes rīkotajā valodas kursā.

Caur gadu tūkstošiem grieķu tauta ir izkopusi dziļas kultūras tradīcijas. Latvijas vārds arvien plašāk izskan pasaulē caur senajām un daudzveidīgajām kultūras un mākslas tradīcijām. Mūsu dziļās saknes, kultūras mantojums garantē nacionālo identitāšu saglabāšanu nākotnes Eiropā, kuras bagātība ir tās daudzveidībā. Tieši šī krāsainā un emocionālā dimensija, kuru ienes tautu kultūras, var izrādīties neatsverama Eiropas vienotībai.

Valstu attiecības mūsdienu Eiropā lielā mērā nosaka pragmatisms un nacionālās intereses. Tādēļ jo svarīgāka ir lielu ideju un kopīgu mērķu esamība, kā arī griba un gatavība tos īstenot. Mēs būsim vienisprātis, ka vienotas un plaukstošas, uz kopējām vērtībām balstītas Eiropas izveidošana ir šāda liela ideja un kopīgs mērķis, kas ietver sevī gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanās procesus.

Prezidenta kungs, es ticu, ka šīs vizītes laikā jūs izjutīsit vissirsnīgākās Latvijas jūtas pret Grieķiju, kas balstās ne tikai uz daudzveidīgajām sadarbības izpausmēm un iespējām, bet arī uz kopīgo Eiropas nākotnes redzējumu.

Atļaujiet man savā un Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Grieķijas Republikas nākotnes labā.

Dāmas un kungi!

Es uzsaucu šo tostu par godu Grieķijas Republikas prezidentam un grieķu tautai, plaukstošai Latvijas un Grieķijas sadarbībai nākotnē.

 

Grieķijas Republikas prezidents Konstantins Stefanopuls:

Uzruna Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas rīkotajās svinīgajās vakariņās par godu Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula valsts vizītei Latvijā 2000. gada 9. oktobrī

Jūsu ekselence prezidentes kundze!

Man ir liels prieks atrasties jūsu valstī, atbildot uz jūsu laipno uzaicinājumu. Es gribu jums pateikties par sirsnīgo sagaidīšanu, ko jūs izrādījāt man un Grieķijas delegācijai, kā arī par jūsu laipnajiem vārdiem par manu valsti. Jūsu teiktais dzīvi apliecina mūsu valstu ciešās un draudzīgās saites, kuras stiprina mūsu kopējā orientācija uz Eiropas ideāliem un mūsu tautu uzticība demokrātijas un brīvības principiem.

Es uzskatu, ka tā ir privilēģija — būt pirmajam Grieķijas Republikas prezidentam, kurš apmeklē jūsu valsti oficiālā vizītē, atbildot uz prezidenta Gunta Ulmaņa kunga sekmīgo oficiālo vizīti Grieķijā 1999.gada martā, vizīti, kura iezīmēja robežšķirtni mūsu attiecību attīstībai.

Esmu pārliecināts, ka mana vizīte jūsu valstī dos jaunu stimulu mūsu valstu jau tā lielisko attiecību tālākai attīstībā.

Lai gan mēs atrodamies Eiropas pretējos punktos, mūsu tautas vieno vairākas kopējas rakstura iezīmes — brīvības un neatkarības mīlestība, par kuru tās ir cīnījušās visā savas vēstures gaitā, kā arī mūsu tautu tieksme pēc izglītības, mākslas, zinātnes un lielā mīlestība pret jūru.

Prezidentes kundze!

Vēsturiskā pieredze ir darījusi Grieķiju īpaši jūtīgu jautājumos, kas skar tautu neatkarību un brīvību. Tāpēc mēs nekad neatzinām Latvijas neatkarības zaudēšanu, un līdz ar tās atgūšanu Grieķija strauji attīstīja attiecības ar jūsu valsti visās nozarēs. Vēl jo vairāk — mana valsts jau no paša sākuma ir stingri atbalstījusi jūsu pamatoto vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un NATO, kas, mēs ceram, īstenosies iespējami tuvā nākotnē. Šajā sakarā es gribu uzteikt lielo darbu, ko Latvija veikusi politikā, ekonomikā, kā arī sociālajā jomā un apsveikt šo centienu pozitīvos rezultātus.

Divpusējo attiecību līmenī starp mūsu valstīm nepastāv nekādas problēmas. Gluži pretēji — mūsu valstis ir vienisprātis visos kopēji interesējošos politiskajos jautājumos. Es ceru, ka mūsu ekonomisko sadarbību veicinās Grieķijas un Latvijas uzņēmēju kontakti. Arī kultūras sakaru attīstībai ir pozitīvas perspektīvas, īpaši mūsu universitāšu savstarpējas sadarbības ietvarā.

Gaidāmā Latvijas pievienošanās eiroatlantiskajām institūcijām mūsu valstis satuvinās un vēl vairāk stiprinās mūsu draudzību un sadarbību.

Prezidentes kundze!

Eiropas Savienības dalībvalstīm ir radoši un tālejoši jāreaģē uz šodienas un rītdienas izaicinājumiem, ar ko saskaras starptautiskā sabiedrība, it īpaši Eiropā. Tas attiecas uz globalizācijas problēmām, Eiropas Savienības paplašināšanu un pašreiz notiekošo Starpvaldību konferenci, kura noteiks jauno institucionālo ietvaru, kas nākotnē valdīs Eiropā. Vislielākais izaicinājums ES dalībvalstīm ir to pienākums noteikt Eiropas nākotnes apveidus, konkrētāk — izlemt, kā padziļināt savas esošās institūcijas. Tas ir jāveic, ja mēs gribam, lai Eiropa pilda savu lomu pasaulē, kuru tai ir uzdevusi vēsture un kultūra. Visbeidzot, es uzskatu, ka mums ir jāstājas pretī trīskāršam izaicinājumam: paplašināšanās — padziļināšana — integrācija, atrodot pareizos risinājumus un īstenojot tos uz stabiliem demokrātiskiem un politiskiem pamatiem.

Prezidentes kundze!

Ikviena mūsu kontinenta valsts, izpildot Eiropas Savienības prasības, var atrast sev vietu jaunajā Eiropā. Tas attiecas arī uz Dienvidaustrumeiropas valstīm. Grieķija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai ir tieša robeža ar Balkānu reģionu. Tāpēc tai ir lielākas saistības un atbildība par demokratizāciju, mieru un labklājību šajā reģionā nekā citām ES dalībvalstīm. Pilnībā pārzinot šo ģeogrāfisko reģionu, Grieķija nerimsies izteikt brīdinājumus par to, cik lielu risku nozīmē robežu maiņa šajā reģionā.

Kā zināms, Grieķijas valdība ir nākusi klajā ar nozīmīgām iniciatīvām Balkānu valstu attīstībā un uzņēmusies vadošo lomu Stabilitātes pakta ietvaros, kā arī sniedz šīm valstīm divpusējo palīdzību, lai tās spētu integrēties Eiropas institūcijās.

Prezidentes kundze!

Grieķijas ārpolitikas stūrakmens ir miera un stabilitātes nostiprināšana mūsu reģionā, ievērojot starptautisko likumdošanu un īstenojot starptautiskos līgumus. Šajā kontekstā mēs piekopjam reālistisku politiku attiecībā uz Turciju; mūsu mērķis ir sarunu ceļā uzlabot mūsu divpusējās attiecības, apspriežot jautājumus, kas neskar abu valstu suverēnās tiesības. Mēs ceram, ka Turcijas virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā, ko Grieķija ir akceptējusi, pozitīvi ietekmēs Turcijas demokrātiskās institūcijas un cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī, kā arī veicinās Grieķijas un Turcijas attiecību attīstību un normalizāciju, ja Turcija patiesi vēlas no jauna tuvināties Eiropas Savienībai. Tajā pašā laikā Grieķija balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumiem, tiecoties uz mierīgu un paliekošu Kipras problēmas risinājumu. Šī problēma ir saistīta ar neatkarīgas valsts teritorijas daļas okupāciju un kalpo kā spriedzes un destabilizācijas avots Vidusjūras reģiona austrumos.

Jūsu ekselence prezidentes kundze!

2004.gadā Grieķijā, olimpiskās kustības šūpulī, atkal notiks svarīgākais starptautiskais sporta notikums — Olimpiskās spēles.

Mēs esam iecerējuši rīkot tās tā, lai pilnīgi sekmīga būtu Olimpisko spēļu organizācija, valstu un atlētu līdzdalība un cēlā atlētiskā sacensība.

Mēs vēlamies no jauna piešķirt šim notikumam patiesi olimpisku garu un atkal apveltīt to ar seno grieķu tradīciju.

Tiecoties uz šo mērķi, mūsu valsts pieliek lielus pūliņus, lai atjaunotu olimpisko pamieru — institūciju, kas paredzēja jebkuras karadarbības pārtraukšanu Olimpisko spēļu laikā. Mēs ceram, ka ar visas pasaules valstu atbalstu mums izdosies atjaunot šo tradīciju nevis kā īslaicīgu pasākumu, bet gan — gluži pretēji — izveidot to kā pastāvīgu miera un tautu samierināšanas institūciju.

Es ceru, ka draudzīgā Latvija pilnībā atbalstīs šos Grieķijas centienus.

Jūsu ekselence prezidentes kundze!

Mums šodien bija ļoti interesantas un auglīgas sarunas, kuras veicinās mūsu sadarbības tālāku attīstību visās nozarēs, kā arī sekmēs mūsu jau tā draudzīgās attiecības.

Ar šīm domām es paceļu glāzi, vēlot veselību un laimi jums un Freiberga kungam, progresu un labklājību draudzīgajai Latvijas tautai un visbeidzot — panākumus jūsu mērķu un ieceru sasniegšanā!