Lielbritānija — Latvija : kultūras dialogā uz Eiropu

Rīgā uzturējās Lielbritānijas Kultūras mantojuma, arhitektūras un mākslas ministrs Alans Hovarts

Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Tomass Nešs un Lielbritānijas Kultūras mantojuma, arhitektūras un mākslas ministrs Alans Hovarts Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

No 7.līdz 9.oktobrim Latvijā vizītē uzturējās Lielbritānijas kultūras mantojuma, arhitektūras un mākslas ministrs Alans Hovarts. Viesis apmeklēja Jūrmalu un Rundāles pils muzeju, iepazinās ar Vecrīgu, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijām un Latvijas tekstilmākslas izstādi mākslas muzejā "Arsenāls" un noskatījās "Traviatas" uzvedumu Nacionālajā operā. Ministrs tikās ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru Pēteri Laķi, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi, Arhitektu asociācijas priekšsēdētāju Juri Pogu, Valsts mākslas muzeja direktori Māru Lāci, Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku un Lielbritānijas padomes direktoru Janu Greimu Stjuartu.

Lielbritānijas padomes kultūras centrā tika atklāta britu labāko videofilmu kolekcijas izstāde. Simts labākās filmas atlasītas Lielbritānijas Filmu institūta rīkotajā aptaujā, kurā skatītāji un kinokritiķi vērtēja pēdējo simts gadu laikā uzņemtās mākslas filmas. Kolekcijā ir arī "Elizabete", "Iemīlējies Šekspīrs" un citas latviešu skatītājiem labi pazīstamas filmas. Divas nedēļas kolekcija būs apskatāma izstādē, pēc tam videofilmas varēs saņemt nomā.

Vakar, 9.oktobrī, viesis tikās ar Latvijas kultūras ministri Karinu Pētersoni. Sarunā piedalījās arī Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Tomass Nešs un vēstnieka vietnieks Niks Kārters. Abi ministri pārrunāja Latvijas un Lielbritānijas sadarbību visās kultūras jomās. Tika uzsvērts, ka īpaši liela nozīme šai sadarbībai ir pašlaik, kad Latvija gatavojas iekļauties Eiropas Savienībā. Piemēram, Latvijai būtu svarīgi turpināt un paplašināt savu darbību programmā "Raphael" un piedalīties jaunizveidotajā programmā "Kultūra 2000", kuras ietvaros paredzēts finansējums tādiem pasākumiem kā Eiropas kultūras mēnesis. Latvija būtu pateicīga par Lielbritānijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalstu Latvijas vēlmei piedalīties Eiropas Savienības kultūras programmās. Latvijai ļoti noderētu Lielbritānijas pieredze kultūras budžeta veidošanā, likumdošanas kārtošanā un ārvalstu partneru piesaistē

Lielbritānijas ministrs izteica prieku, ka varējis iepazīties ar Latvijas vēsturiskajām ēkām un kultūras mantojumu. Arī Lielbritānijā, pēc ministra vārdiem, notiek lielas diskusijas par to, kā saglabāt līdzsvaru starp vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un jaunajām tendencēm arhitektūrā.

Kopš 1995.gada, kad valdību līmenī tika noslēgts Latvijas Republikas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā, aizvien plašāk izvēršas kontakti starp abu valstu kultūras un mākslas institūcijām un atsevišķiem kolektīviem. Jau 1996.gadā Rīgas Jaunais teātris, komponists un pianists Pēteris Plakidis un ansamblis "Līvi" piedalījās Baltijas mākslas festivālā Londonā, kura programmā bija arī desmit latviešu dokumentālo un mākslas filmu skate. Nākamajā gadā Rīgā notika Britu nedēļa ar mākslas izstādēm, grāmatu un filmu skatēm un britu mūzikas koncertiem. 1998.gadā Londonā, Bristolē un Edinburgā ar panākumiem noritēja izstāde "Rīgas jūgendstils". Latvijā koncertējušas tādas britu mūzikas slavenības kā jaunā vijolniece Vanesa Meja un grupas "Slade" un "Nazareth", bet Kriss Normens kopā ar Doma zēnu kori ierakstījis Ziemassvētku dziesmas. Lielbritānijā ar vairākām izrādēm viesojušies Latvijas Nacionālās operas mākslinieki, studējuši un stažējušies operas soliste Inga Kalna, flautiste Ilze Urbāne, alts Kaspars Vilnītis, čellistes Kristīne Blaumane un Marta Sudraba, arfiste Jolanta Trofimova un vairāki citi izpildītājmākslinieki. Liels notikums Latvijas kultūras dzīvē bija Hendeļa "Mesijas" atskaņojums 2000.gada garīgās mūzikas festivālā pasaulslavenā angļu diriģenta Timotija Brauna vadībā.

Lielbritānijas ministrs izteica gandarījumu par kultūras kontaktu paplašināšanos ar visām trim Baltijas valstīm. Arī šīs vizītes maršruts vedis no Viļņas uz Rīgu un tālāk uz Tallinu.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore