— apmeklējot Madonas rajonu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piektdien, 6.oktobrī, Ērgļu un Madonas apmeklējuma ietvaros tikās ar Madonas rajona vadību un Madonas rajona attīstības projekta darba grupām, lai iepazītos ar lielākajiem Madonas rajona reģionālās attīstības projektiem. Šie projekti ir veltīti uzņēmējdarbības vides veicināšanai, kā arī pieaugušo izglītībai un reģiona saimnieciskajam uzplaukumam. Prezidente tika iepazīstināta ar projektu "Vidzemes josta", kas izstrādāts Madonas rajona kultūrvides attīstīšanai kā saimnieciskās augšupejas pamats, un projektu "Esmeralda", kas veltīts mazo un vidējo uzņēmēju stimulēšanai reģionā, kā arī ar pieaugušo tālākas izglītības projektiem, kas jau ir guvuši atbalstu reģiona iedzīvotāju vidū.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidente sacīja, ka Madonas rajons ir viens no perspektīvākajiem Latvijā un to apstiprina šīs dažādās iniciatīvas sava reģiona attīstīšanai. Viņa atzīmēja arī to, ka aktīvā šo projektu īstenošana rajona dzīvē pierāda, ka cilvēki šeit spēj pielāgoties mūsdienu dzīves apstākļiem un enerģiski izmanto visas iespējas, kas ir pieejamas, lai piesaistītu līdzekļus šo projektu finansēšanai gan no Eiropas Savienības, gan sadarbībā ar dažādiem ārvalstu partneriem, gan arī ņemot izdevīgus aizdevumus.

Pēc V.Vīķes–Freibergas sacītā, palīdzība, ko reģions ir saņēmis no dažādām Eiropas valstīm un Eiropas Savienības, pierāda, ka Eiropā Latvijas potenciāls un attīstības iespējas ir novērtētas un ārvalstu partneri atzinīgi vērtē Latvijas cilvēku spējas. Šo projektu īstenošana ir ieguldījums nākotnē, lai nodrošinātu pārtikušu, drošu un kulturālu nākotni savam reģionam. Runājot par uzņēmējdarbības vides veicināšanu, prezidente atzīmēja, ka katrs sekmīgs uzņēmums rada jaunas darba vietas, kas savukārt dod lielāku labklājību reģionam, iesaistoties tā augšupejošā attīstībā. Viņa aicināja aktīvos Madonas rajona cilvēkus rūpēties arī par tiem, kas paši nespēj par sevi gādāt. Prezidente sniedza interviju Madonas radio un tikās ar reģiona žurnālistiem.

V.Vīķe–Freiberga apmeklēja arī Madonas slimnīcu, kas, pateicoties pašvaldībai, uzņēmējiem un organizācijām, ir spējusi pārveidoties un, pamatojoties uz šo iniciatīvu, atkal iegūt valsts finansējumu.

Turpinot vizīti Madonas rajonā un Ērgļos, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Madonas Bērnu un jaunatnes iniciatīvas centrā tikās ar jauniešiem un bērniem. Viņa apskatīja centra telpas un iepazinās ar dažādu pulciņu darbību. Vēlāk diskusijā ar jauniešiem pārrunāti jautājumi, kas galvenokārt saistīti ar augstāko izglītību, mazo lauku skolu nākotni un narkotiku izplatību Latvijā.

Prezidentei tika jautāts par to, kā stimulēt jauniešus atgriezties savās dzimtajās vietās pēc studijām dažādās Latvijas vai ārzemju augstskolās. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi radīt dažādos Latvijas reģionos jaunas darba vietas un ka arī paši jaunieši var daudz darīt sava novada nākotnē, pēc augstskolas beigšanas ieguldot savas zināšanas dzimtās puses attīstībā, veidojot jaunus uzņēmumus un citādi veicinot jaunu darba vietu radīšanu.

Vēl tika runāts par augstākās izglītības finansējumu nākotnē, kā arī par zināšanu novērtējumu skolās. Prezidente uzsvēra, ka novērtējums var stimulēt skolēnu papildu zināšanu iegūšanai, taču galvenais vispārīgai cilvēka attīstībai ir tas, lai viņš dažādos apstākļos spētu piemēroties dzīvei un, iespējams, jaunām zināšanām un darbam. Jaunieši interesējās arī par prezidentes viedokli jautājumos, kas saistīti ar narkotiku izplatību Latvijā un abortiem jauniešu vidū. Prezidente uzsvēra narkotiku negatīvo ietekmi uz cilvēka sociālo stāvokli un atzīmēja, ka tas šo cilvēku padara bīstamu pārējai sabiedrībai, kā arī uzsvēra, ka ik sievietei ir jābūt pārliecinātai — viņa ir spējīga izaudzināt bērnu.

Pēc tam Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Madonas rajona uzņēmējiem. Uzņēmēji pateicās prezidentei par viņas ārpolitisko darbību un stāstīja, kā valdību maiņas un politiskie lēmumi ietekmē viņu sadarbību ar ārvalstu partneriem. Uzņēmēji uzsvēra arī to, ka izjūt nepieciešamību, lai valsts būtu ekonomiski izlīdzsvarota un visur Latvijā noritētu saimnieciskā darbība.

Prezidente, uzrunājot uzņēmējus, uzsvēra, ka savā darbībā viņai ir ļoti būtiski balstīties uz zināšanām par vietējo uzņēmēju darbību un sasniegumiem, kas palīdz analizēt situāciju un arī ārpolitiskā darbībā ir ieguvums, lai runātu ar ārvalstu investoriem un amatpersonām un pārliecinātu par investīciju lietderību un izdevīgumu Latvijā.

Sarunā starp Valsts prezidenti un uzņēmējiem tika skarts jautājums par kreditēšanas politiku maziem un vidējiem uzņēmējiem. Uzņēmēji izteica viedokli, ka trūkst pietiekama stimula kreditēšanas politikā, lai sāktu uzņēmējdarbību, un tas kavē jaunu uzņēmumu veidošanos. Prezidente atzīmēja, ka valsts mērogā ir svarīgi risināt jautājumus par to, kā saskaņot vietējo uzņēmēju iniciatīvas ar valsts īstenoto kreditēšanas politiku.

Liela uzmanība sarunās tika pievērsta arī pieaugušo izglītības jautājumiem saistībā ar mūsdienu pasaules prasībām darba tirgū. Valsts prezidente uzsvēra, cik būtiska nozīme katrā pašvaldībā ir pieaugušo izglītības programmām un pārkvalificēšanās iespējām, jo, gan uzņēmējiem, veidojot jaunus uzņēmumus, gan investoriem, ienākot Latvijā, ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Saistībā ar to tika spriests arī par arodvidusskolu lomu tādu profesiju attīstīšanā, kādas ir nepieciešamas tieši konkrētā novada attīstībai. Augstu novērtēta arī Madonas biznesa informācijas un inovācijas centra darbība, kura rūpēs ietilpst mazo un vidējo uzņēmēju konsultācijas un informācijas sniegšana par projektiem, kuros viņi var piedalīties.

Runājot par lauksaimniecisko attīstību novados, tika minēti gaidāmie "Sapard" līdzekļi Latvijā. Prezidente interesējās arī par Madonas rajona jaunajiem zemniekiem, un viens no uzņēmējiem — siera ražotājs Raimonds Melderis — stāstīja par saviem sasniegumiem un ceļiem, kā iekļūt gan starptautiskajā tirgū, gan panākt pēc iespējas plašāku Latvijas iedzīvotāju interesi par savu produktu. Tika spriests arī par to, kā eiro kurss ietekmē Latvijas uzņēmēju darbību.

Valsts prezidente apmeklēja arī Vestienas pagastu un tā skolu, tiekoties ar pagasta iedzīvotājiem un skolēniem. Vestienas pagasts ir iesaistījies vairākos attīstības projektos, tajā skaitā projektā "Vidzemes josta".

Uzrunājot pagasta iedzīvotājus un skolasbērnus, V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs jebkurā Latvijas pagastā ir svarīgs Latvijas valstij. To apliecina arī Valsts prezidentes vizīte Vestienas pagastā, kuru pirmo reizi Latvijas valsts pastāvēšanas laikā apmeklēja Valsts prezidents. Viņa atzīmēja arī izglītības lielo nozīmi reģiona un katra pagasta nākotnē un aicināja skolēnus iegūt iespējami plašākas zināšanas, ko skola viņiem piedāvā, jo tikai izglītots jaunietis spēs orientēties darba tirgū un sekot pārmaiņām izglītībā un profesijas apguvē. Vestienas pagasta vadība iepazīstināja prezidenti ar pagasta un skolas vēsturi. Prezidente uzdāvināja skolai Rīgas pils attēlu, sveicot skolu 40.gadskārtā, kuru pagastā svinēja nedēļas nogalē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien Rūdolfa Blaumaņa muzejā "Braki" tikās ar Madonas rajona kultūras darbinieku pārstāvjiem. Prezidente tika informēta par to, kā Madonas rajonā darbojas muzeji, kā tie piesaista apmeklētājus un kāds ir viņu viedoklis par nacionāla mēroga muzeju pastāvēšanas problēmām Latvijā. "Braku" muzeja direktore atzinīgi novērtēja veiksmīgo sadarbību ar dažādiem Latvijas teātriem, Latvijas Nacionālo operu, domājot par muzeja pastāvēšanu un finansu līdzekļu piesaistīšanu. Piemēram, nākamgad tiks filmētas "Skroderdienas Silmačos", atzīmējot šīs Blaumaņa lugas simtgadi, un pie muzeja ziemā tiek rīkotas arī dažādas sacensības un konkursi sportistiem.

Ērgļos prezidente tikās ar vairākiem uzņēmējiem un tika iepazīstināta ar privātās Ērgļu elektrostacijas darbību, sporta un atpūtas bāzi, kā arī ar citiem uzņēmējiem, kas paplašina savu darbību Ērgļos. Kā galvenā problēma šīs sarunas laikā tika minēta infrastruktūras attīstības lēnā gaita, jo tas traucē tūrisma plūsmas palielināšanos, kas ir avots šo mazo un vidējo uzņēmumu pastāvēšanai. Madonas rajonā ļoti aktīvi darbojas 13 dažādas deju grupas, kori un mākslinieciskās pašdarbības pulciņi.

Pie Ērgļu vidusskolas prezidenti sveica vidusskolas deju grupa, un prezidente, uzrunājot bērnus un Ērgļu iedzīvotājus, pauda savu apbrīnu par dejotāju prasmi, kas ir pārstāvējuši savu novadu arī Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Sarunā ar Ērgļu iedzīvotājiem prezidente uzsvēra, ka Ērgļi ir ierakstīti Latvijas kultūrvēsturē ar zelta burtiem un tieši no šejienes ir cēlušās tādas ievērojamas personības kā Blaumanis un daudzi citi, kas stāvējuši klāt pie latviešu nācijas izveidošanas un vēlāk arī neatkarīgas Latvijas nodibināšanas.

Pēc prezidentes sacītā, šodien šī neatkarīgā valsts kopīgiem spēkiem ir jāveido par modernu, demokrātisku un tiesisku valsti, kas būtu līdzvērtīga citu Eiropas valstu saimē un spētu izcelties ar dažādām uzvarām sporta sacensībās, koru konkursos un tikpat veiksmīgi arī cīnoties Eiropas darba tirgū. Viņa uzsvēra izglītības nozīmīgo lomu, lai katrā novadā nostiprinātos veselīgas ģimenes, veselīga vide un saimnieciskā darbība, arī kultūrvide, kas ar laiku nozīmētu augšupeju visam reģionam un Latvijai.

Uz jautājumu, vai prezidente uzskata, ka lauki ir nošķirti savas attīstības iespējās no galvaspilsētas, prezidente atbildēja, ka mūsdienu laikmetā bieži vien ģeogrāfiskam attālumam nav nozīmes, ņemot vērā jauno informācijas tehnoloģiju straujo attīstību. Viņa arī aicināja jauniešus izglītoties un apgūt datorzinības, lai, apgūstot dažādas profesijas nākotnē, veiksmīgi spētu konkurēt darba tirgū un uzņēmējdarbībā un sadarboties ar partneriem citās valstīs, atrodoties turpat Ērgļos.

Tāpat ar atbalstu tika uztverts prezidentes viedoklis par to, ka Latvijai ir jāpieliek pūles harmoniskas un saliedētas sabiedrības veidošanā, un prezidente ar gandarījumu pauda, ka nesen notikušajās Olimpiskajās spēlēs Sidnejā godu un slavu Latvijai ir atnesuši arī citu tautību pārstāvji.

Valsts prezidenta preses dienests