Iedzīvotāju vērtējumam nodod redzējumu par Rīgas nākotni

Vakar sabiedrības apspriešanai nodots Rīgas attīstības plāns 2006.–2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības plāns.

Sabiedrības vērtējumam nodota Rīgas attīstības plāna 2.redakcija un RVC saglabāšanas un attīstības plāna 3.redakcija.
Rātsnamā ikviens aicināts iepazīties ar izstādes materiāliem, izsakot viedokli speciāli sagatavotās anketās. Interesenti var arī trīs dienas nedēļā (pirmdienās no 14.00 līdz 19.00, bet trešdienās, ceturtdienās no 14.00 līdz 17.00) izstādē uzdot jautājumus Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem. Sabiedriskās apspriešanas laikā tiks rīkoti arī speciāli forumi un sapulces ar atsevišķām pilsētas iedzīvotāju mērķa grupām, skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Marija Ābeltiņa.
Pilsētas attīstības plānojumu jaunās redakcijas ir pieejamas arī internetā www.riga.lv/rap un www.rvc.lv.
Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.oktobrim. Pēc tam Pilsētas attīstības departaments apkopos iedzīvotāju atsauksmes un sagatavos dokumentus izskatīšanai Rīgas domē. Pēc domes lēmuma ir jāsagaida pozitīvs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinums. Pēc minētā atzinuma saņemšanas Rīgas domes deputātiem būs jāpieņem lēmums, lai atsevišķi dokumenti kļūtu par saistošiem noteikumiem.

Būtiskākās Rīgas teritorijas plānojuma 2.redakcijas (RTP-2006) atšķirības no 1.redakcijas*:
Ir izveidota atsevišķa sadaļa par ģimenes dārziņiem, kurā mēģināts rast kompromisu starp iedzīvotāju grupas vēlmēm un pilsētas attīstības interesēm un iespējām. RTP-2006 paredz saglabāt dārziņus, taču ir virkne ierobežojumu, no kuriem pilsēta neatteiksies, – dārziņi nedrīkst kļūt par slēptu formu vasarnīcu zemes iegūšanai, kā arī dārziņi nedrīkst pārvērsties par piesārņotām un degradētām teritorijām. Ģimenes dārziņu nomas līgumi būs īslaicīgi (1 gadu) – pie Skanstes ielas, Lucavsalā, Torņakalnā, vidēja termiņa (3–5 gadus) un ilgtermiņa (6–9 gadus) – Bolderājā, pie Juglas kanāla, pie lidostas “Rīga”. Tīrainē paredzēts veidot jaunas ģimenes dārziņu teritorijas.
Ir notikusi transporta modelēšana. Pilsētas attīstībai reģionālā un starptautiskā mērogā vissvarīgākais pasākums ir Ziemeļu trases izbūve. Rīgas kopējās transporta situācijas uzlabošanā lielu ieguldījumu dotu arī Hanzas šķērsojuma izbūve.
Šajā RTP-2006 redakcijā ir piedāvāti vairāki Rīgas brīvostas robežas varianti. Rīgas domes piedāvātais variants paredz, ka Piejūras dabas parks Mangaļsalā paliks kā pilsētai piederoša dabas teritorija, kā arī publiski pieejama būs Mangaļsalas pludmale.
Ir precizētas teritorijas “apstādījumi ar apbūvi” – šobrīd uzskatāmi var redzēt, kurās teritorijās paredzēta savrupmāju apbūve, bet kur būs publiskā apbūve – ir salikti speciālie indeksi. Precizētas “centra apbūves teritorijas”, kurās paredzēta intensīvāka apbūve un kuras šobrīd izvietojas ap esošo Rīgas vēsturisko centru, kā arī atsevišķās vietās esošo vai plānoto transporta mezglu krustpunktos. RTP-2006 paredz vienmērīgu pilsētas attīstību ar stipru centru, nevis tās sadrumstalošanu.
Zaļo teritoriju īpatsvars RTP-2006 nesamazinās, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Pagājušajā sabiedriskajā apspriešanā izskanēja bažas, ka jaunais attīstības plāns apdraud zaļo zonu. Pilsētplānotāji ir veikuši esošo un plānoto zaļo teritoriju teritoriālo izvērtējumu.
Reālās dabas un apstādījumu teritorijas arī perspektīvā aizņems apmēram 45% no pilsētas teritorijas, no kurām 15% ir ūdens teritorijas. Iepriekšējā attīstības plānā kā zaļās tika iestrādātas teritorijas, kas patiesībā jau sen bija apbūvētas.

RVC saglabāšanas un attīstības plāna 3.redakcijas galvenās atšķirības no 2.redakcijas:
Ir detalizētāk izplānota RVC aizsardzības zona. Definēta teritorijas izmantošana un kultūrvēsturiskās vides aizsardzības noteikumi. Identificētas perimetrālās apbūves teritorijas un cita rakstura apbūves teritorijas – šīm teritorijām tiks piemēroti dažādi apbūves noteikumi.
Tika koriģētas ielu sarkanās līnijas (t.sk. RVC aizsardzības zonā), lai, no vienas puses, saglabātu vērtīgās ēkas un kvartālu daļas, bet, no otras puses, vietās, kur prioritāte ir transports, veidotu atbilstošus transporta koridorus (piemēram, Pērnavas ielas transporta loka plānošana).
Tika pārstrukturizēti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, lai tie labāk integrētos Rīgas attīstības 2006.–2018.gadam plānā.
Kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības princips, kas tika pielietots RVC teritorijā, attiecināts arī uz aizsardzības zonu. Izanalizētas un definētas tās teritorijas, kur dominējošie būs aizsardzības noteikumi – t.s. īpašās apbūves grupas (piemēram, Pāvila baznīcas apkārtnē, Jēzus baznīcas apkārtnē, Ganību dambī) un autentiskie ielu posmi (piemēram, Lienes iela, Krāsotāju iela, Brīvības, Hospitāļu, Miera u.c. ielu posmi).
Ir noteikti maksimāli pieļaujamie apbūves augstumi RVC aizsardzības zonā. Augstākās celtnes varēs izvietot, piemēram, dažās vietās Ķīpsalā, Klīversalā, Skanstes ielas rajonā – maksimāli līdz 76 m jeb 24 stāviem.
Iezīmēta koncertzāles vieta AB dambī.
Ieplānotas lielas ietilpības autonovietnes Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijā dzelzceļa loka tuvumā.

“LV” informācija

*Avots: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”