ATSAUCĒ IETVERT:
Zilmelnbaltā karoga likteņstāsts. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.09.2005., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/115952
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Zilmelnbaltā karoga likteņstāsts
Vakar, 6.septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāta izstāde “Igaunijas karogs – 120”.
Ekspozīciju
veidojusi Igaunijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Igaunijas
karoga 120.gadadienas rīcības komiteju. Izstādē izmantoti
materiāli arī no Igaunijas Valsts arhīva, Kino arhīva un privāto
kolekciju krājumiem, skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anda Lamaša.
Tā iecerēta, lai iepazīstinātu ar kaimiņvalsts nacionālā karoga
sarežģītajām likteņgaitām. Zilmelnbaltais karogs par nacionālo
simbolu kļuva 1881.–1882.gadā, kad Igaunijas studentu biedrība
izvēlējās šo triju krāsu salikumu par savas organizācijas
atpazīstamības zīmi. 1884.gadā karogs tika iesvētīts.
Zilmelnbaltais karogs apvienoja tautu 1905.gada notikumu virpulī,
kā arī vēlāk – 1917.gada brīvības cīņās un Igaunijas Republikas
proklamēšanas laikā 1918.gada 24.februārī. Savukārt 1922.gadā
parlaments pieņēma Valsts karoga likumu.
1940.gadā zilmelnbaltais karogs Tallinā tika noņemts no Garā
Hermaņa torņa smailes. Svešā vara nomainīja Igaunijas valsts
nacionālos simbolus ar savējiem. 1989.gada 24.februārī,
nacionālās atmodas laikā, karogs atkal tika uzvilkts Garā Hermaņa
tornī. 1990.gadā valdība pieņēma lēmumu zilmelnbalto karogu
pasludināt par jaunās Igaunijas valsts karogu.
Pērn karogs svinēja savu 120.gadadienu, tādēļ šis gads tika
pasludināts par Igaunijas karoga gadu.
Ceļojošā izstāde “Igaunijas karogs – 120” eksponēta vairākās
pilsētās – Tartu, Narvā, Otepē, kā arī Krievijas pilsētā
Sanktpēterburgā. Rīgā izstāde būs apskatāma līdz
19.septembrim.
“LV” informācija