Valsts atbalstīs novadu veidošanu

Vakar Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts lēmums par īpaša normatīvā akta izveidi, kas nosaka vienreizējas dotācijas piešķiršanas kārtību un nosacījumus pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu. Kā zināms, Saeimā patlaban skata priekšlikumus, kas trešajā lasījumā iesniegti grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Gan likumā, gan vēl izstrādājamajos MK noteikumos jābūt vienotam redzējumam par valsts piešķiramo atbalstu pašvaldībām. Lai gan grozījumi likumā vēl nav apstiprināti, iecerēts, ka vienreizējā dotācija varētu būt 100 000 latu. To piešķirtu katrai pašvaldībai, kas veidos novadu. Aptuveni aprēķinot, valsts pašvaldībām novadu veidošanai ir gatava trīs gados atvēlēt 50 miljonus latu.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), izskatot priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā” trešajam lasījumam, atbalstīja LPS 15.kongresa rezolūcijā pausto, ka valdībai ir jānodrošina, lai apvienotās pašvaldības gada budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pirmos piecus gadus nebūtu mazāki par apvienošanās gada augstāko rādītāju starp apvienotajām vietējām pašvaldībām. Šis rādītājs ik gadu būtu jāpalielina proporcionāli kopējam nodokļu ienākumu pieaugumam valstī. Šādu priekšlikumu LPS ierosināja iekļaut likuma pārejas noteikumos, kā arī papildināt likumu ar vēl vienu punktu, kas noteiktu, ka apvienotās pašvaldības ieņēmumu, kas aprēķināti atbilstoši iepriekšminētajai kārtībai, un to pašvaldības ieņēmumu, kas aprēķināti atbilstoši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam, starpību ik gadu katrai novada pašvaldībai sedz ar vispārējo dotāciju no valsts pamatbudžeta. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka šādu finansiālo garantiju nostiprināšana likumā un ieviešana praksē rosinātu pašvaldības veidot novadus. “Latvijā tad paliktu ļoti maz pašvaldību, kas šaubītos par apvienošanās lietderību, jo līdzšinējā novadu veidošanas prakse liecina, ka kavēšanās saistīta ar valsts nevēlēšanos sadzirdēt pašvaldību problēmas un atbalstīt, ieguldot līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā,” uzskata A.Jaunsleinis.
Jautāts par valdības sēdē izskanējušo valsts finansiālo atbalstu jaunveidojamajiem novadiem, LPS vadītājs norāda, ka tas ir nesalīdzināmi lielāks par līdzšinējo. Tomēr jāņem vērā ikgada inflācijas rādītāji, tādēļ infrastruktūras uzlabojumiem, apvienojoties četrām pašvaldībām un iegūstot 400 tūkstošus latu, tā ir niecīga summa. LPS valdības izteikto priekšlikumu uzskata par pieticīgu kompromisu starp LPS izteikto un valsts iespējām.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv