Jauns līmenis, jaunas iespējas mūsu divpusējās attiecībās

Vakar, 6.septembrī, Rīgas pilī akreditācijas rakstus Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Kambodžas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čums Sunri un Paragvajas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Liliāne Lebrona–Vengere.
Pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu Kambodžas un Paragvajas vēstnieki atbilstoši protokola tradīcijai tikās ar Latvijas Republikas oficiālo laikrakstu pirmajai intervijai.

Ceram arī uz Eiropas un Dienvidamerikas savienību sadarbību

Liliāne Lebrona–Vengere, Paragvajas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece

– Latviju un Paragvaju atdala liels ģeogrāfiskais attālums un piederība dažādiem ekonomiskajiem un politiskajiem reģioniem. Droši vien arī tāpēc Latvijas un Paragvajas diplomātiskajās attiecībās kopš to nodibināšanas 1992.gada 3.jūnijā valdījis relatīvs klusums. Tagad jūsu akreditācija Latvijā iezīmē kvalitatīvi jaunu posmu mūsu valstu divpusējās attiecībās. Ar ko jūs sāksit vēstnieces misijas pildīšanu, un kādas būs jūsu darbības prioritātes Latvijā?

– Acīmredzot pats racionālākais ceļš mūsu attiecību attīstīšanai ir sākt ar ekonomiskajiem kontaktiem. Nupat sarunā ar Viņas ekselenci Latvijas Valsts prezidenti es minēju virkni produktu, ko Paragvaja varētu piedāvāt Latvijai. Taču mēs esam ļoti ieinteresēti arī kultūras vērtību un izglītības iespēju apmaiņā. Es ļoti vēlētos iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar savas zemes kolorīto mākslu un zinu, ka arī Latvijai ir dziļas kultūras vērtības. Savas misijas sākumā es gribu tikties ar Latvijas Tirdzniecības kameras prezidentu un citiem Latvijas ekonomiskās dzīves vadītājiem.

– Latvijas ekonomikā liela nozīme ir tranzīta biznesam, īpaši mūsu jūras ostām.

– Jā, šo faktoru mēs vērtējam ļoti augstu. Paragvajai, kā zināms, nav izejas pie jūras, un savu produktu eksportā mēs esam cieši saistīti ar citu zemju ostām. Eksportējot savus ražojumus uz Eiropu, mēs izmantojam Hamburgas vai Roterdamas ostu. Kāpēc lai tagad tā nebūtu Rīga?

– Cik zinu, jūsu valstij jau ir visai cieši ekonomiskie sakari ar Eiropas Savienību (ES) un Paragvaja tos cenšas paplašināt.

– Tieši tā! Jums ir precīza informācija. Mēs tagad cenšamies panākt līguma parakstīšanu starp abiem reģioniem, īpaši starp ES un MERCOSUR – Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas ekonomisko savienību, kas aptver tirgu ar 200 miljoniem pircēju. Mēs ļoti ceram, ka izdosies parakstīt tirdzniecības līgumu starp mūsu organizāciju un ES – tas dotu plašas ekonomiskās sadarbības iespējas arī starp abām mūsu valstīm.

Uzziņai:

Paragvajas Republika ir samērā neliela valsts Dienvidamerikā, kas iedzīvotāju skaita ziņā – 6,34 miljoni – nepilnas trīs reizes pārsniedz Latviju, bet teritorijas ziņā – 406 750 kvadrātkilometru – ir sešas reizes lielāka par mūsu valsti. Paragvajas robežvalstis ir Argentīna, Bolīvija un Brazīlija. Gandrīz puse iedzīvotāju (45%) nodarbojas ar lauksaimniecību. Nacionālā kopprodukta pieaugums Paragvajā pērn bija 2,8%.
Latvijas atjaunoto suverenitāti Paragvajas Republika atzina 1992. gada 1.aprīlī, bet diplomātiskās attiecības starp Latviju un Paragvaju tika nodibinātas tā paša gada 3. jūnijā. Liliāne Lebrona-Vengere, akreditēta arī Vācijas Federatīvajā Republikā, ir pirmā Paragvajas vēstniece mūsu attiecību vēsturē, viņas rezidence ir Berlīnē.

Svarīga būs arī intelektuālā sadarbība

Čums Sunri, Kambodžas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

– Jūs esat pirmais Kambodžas Karalistes vēstnieks Latvijā kopš mūsu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas gandrīz pirms desmit gadiem, 1995.gada 22.septembrī.

– Es to uzskatu par lielu godu un privilēģiju – būt pašam pirmajam Kambodžas vēstniekam Latvijā. Vakar man jau bija ļoti vērtīga saruna ar jūsu Ārlietu ministrijas Ekonomiskās sadarbības departamenta direktoru par iespējām izveidot ekonomiskos sakarus starp mūsu valstīm. Mēs bijām vienisprātis, ka pats efektīvākais sākums šādai sadarbībai būtu abu valstu uzņēmēju tikšanās Rīgā vai Pnompeņā. Tikšanās vieta jau būtu sekundārs jautājums, galvenais ir likt sadarbībai sākumu. Tad arī uzņēmēji paši sasvstarpējās sarunās varētu vienoties par visizdevīgākajiem sadarbības veidiem un formām. Ļoti būtiskus impulsus sadarbības koncepcijai nupat mūsu sarunā deva Viņas ekselence Latvijas Valsts prezidente. Viņa uzsvēra kultūras un izglītības sakaru nozīmīgumu. Prezidentes kundze arī piedāvāja studiju iespējas Kambodžas studentiem Latvijā. Katrā ziņā sākums mūsu sadarbībai jau ir likts ar diplomātisko attiecību nodibināšanu, un tagad šīs attiecības sāk iegūt reālu piepildījumu, kas ir tiešais pienākums man kā Kambodžas pirmajam vēstniekam Latvijā. Var teikt, ka mūsu politiskās attiecības ir labas, jo starp mūsu valstīm nav nekādu neatrisinātu problēmu vai strīdīgu jautājumu. Taču visa pamatā tomēr ir ekonomika. Tāpēc arī es aizlidoju no Rīgas ar ciešu pārliecību tieši par ekonomisko sakaru prioritāti. Taču pēc sarunas ar jūsu Valsts prezidenti es sapratu, ka ne mazāk nozīmīga sadarbības joma būs mūsu valstu intelektuālie kontakti.

– Latvijas ekonomikas attīstību būtiski iespaidojusi mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).

– Jā, mēs to esam ņēmuši vērā, veidojot savu redzējumu par Kambodžas un Latvijas divpusējo attiecību perspektīvām. Ekonomisko attiecību padziļināšana ar ES ir viena no Kambodžas ārpolitikas prioritātēm. Šis apsvērums bija arī viens no motīviem intensīvākai diplomātisko attiecību attīstīšanai ar Latviju tagad, kad Latvija ir ES dalībvalsts. Šā apsvēruma vārdā es arī tiku norīkots par Kambodžas pirmo vēstnieku Latvijā. Kambodžai jau ir noslēgti sadarbības līgumi ar gandrīz visām ES dalībvalstīm. Uz Latviju mēs raugāmies arī kā uz valsti ar nozīmīgām jūras ostām. Tas varētu būt īpašs sadarbības aspekts, jo Latvija varētu kalpot par tiltu mūsu tirdzniecības attiecībās ar pārējām ES dalībvalstīm.

– Es domāju, ne gadījuma pēc Latvijas Valsts prezidente uzsvēra kultūras sadarbības potences. Kambodžai ir senas un savdabīgas kultūras tradīcijas, taču pagājušajā gadsimta beigu cēlienā jūsu nācija Pola Pota asiņainā režīma laikā piedzīvoja lielu drāmu. Cieta arī Kambodžas unikālā kultūra.

– Tas tiesa, Pola Pota režīms nodarīja milzu zaudējumus arī mūsu kultūrai. Taču mierīgais Kambodžas problēmas risinājums, izbeidzot asiņaino traģēdiju, pavēra Kambodžas tautai arī plašas iespējas attīstīt ekonomiku un atjaunot kultūras dzīvi. Starptautiskās valstu sabiedrības piedāvātā attīstības programma, kurā piedalās arī ES valstis, arī ļāvusi Kambodžas valdībai par galveno prioritāti izvirzīt cīņu pret trūkumu. Un mūsu zeme šīs programmas īstenošanā jau gūst patiešām labus rezultātus.

– Nesen viesojoties Kambodžas kaimiņvalstī Vjetnamā, es guvu pārliecību par tūrisma industrijas plašajām perspektīvām jūsu reģionā.

– Jā, tas tiesa. Tūrisms Kambodžā pēdējos gados attīstās ļoti strauji un pērn sasniedza miljonu cilvēku apjomu. Šogad mēs sagaidām, ka Kambodžu apmeklēs pusotrs miljons tūristu, bet 2010.gadā mēs gaidām jau trīs miljonus.

– Jūsu rezidence ir Maskavā. Vai bez Krievijas un Latvijas esat akreditēts vēl kādā valstī?

– Jā, pavisam nesen es iesniedzu savu akreditācijas rakstu arī Lietuvas prezidentam, un mana valdība nolēmusi, ka man uzticēs Kambodžu pārstāvēt arī Igaunijā.

– Vai atrašanās Maskavā neapgrūtinās jūsu pienākumu veikšanu Latvijā?

– Es šobrīd vēl baidos minēt konkrētu grafiku, cik bieži ieradīšos Rīgā, taču tas būs regulāri. Jo Latvija no Maskavas nav tālu un gaisa satiksme šo attālumu vēl samazina. Domāju, ka Latvijā ieradīšos bieži, jo tas taču ir efektīvākais veids, kā sekmēt mūsu valstu attiecības.

Uzziņai:

Kambodžas Karaliste ir relatīvi neliela valsts Āzijas dienvidaustrumos ar 13,6 miljoniem iedzīvotāju, kas apdzīvo 181 040 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Kambodžai ir robeža ar Vjetnamu, Taizemi un Laosu.
1975.gada aprīlī varu valstī sagrāva ekstrēmie khmeru komunisti, kas sāka holokostu paši pret savu tautu. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Pola Pota asiņainā režīma laikā tika nogalināti vismaz pusotrs miljons kambodžiešu. 1978.gadā valstī iegāja Vjetnamas armija, kas Kambodžā atradās desmit gadu. Normālas dzīves atjaunošana valstī sākās pēc 1991.gada Parīzes vienošanās un 1993.gadā ANO pārraudzībā notikušajām vēlēšanām, taču beidzamās sarkano khmeru vienības padevās tikai 1999.gadā. 75% iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā, nacionālā kopprodukta pieaugums pērn Kambodžā bija 5,4%.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kambodžu tika nodibinātas 1995.gada 22.septembrī. Čums Sunri ir pats pirmais Kambodžas vēstnieks Latvijā, viņa rezidence ir Maskavā.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”