Ārzemju presē

Vācu “Die Welt”: Ceturtdien Vācijā ieradīsies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai pirms vēlēšanām atbalstītu kancleru Šrēderu. Tomēr Putins galvenokārt grib pievērst uzmanību gāzes vadam pāri Baltijas jūrai, kura celtniecībā droši vien piedalīsies arī vācu kompānijas. Lai gan projekts enerģētikas politikas ziņā ir saprātīgs, Polija un Baltkrievija ir neapmierinātas, jo gāzes vads, tās apejot, stiepsies tieši līdz Rietumeiropai. Šie apstākļi izvirza jautājumu, kā Vācijai principā būtu jāizturas pret Krieviju.

•

Krievijas “Vremja”: Krievija piekritīs Latvijas priekšlikumam parakstīt starpvaldību līgumu par ekonomisko sadarbību un starpvaldību komisijas izveidošanu, ja tā nodarbosies ar jautājumiem, kas nav saistīti ar politiku. Par to paziņojis Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs. “No Latvijas izpildvaras izskanējušais priekšlikums absolūti nav pretrunā ar mūsu priekšstatiem.” Par pirmo komisijas soli varētu kļūt vienošanās parakstīt līgumu par sociālo aizsardzību.

•

Angļu BBC: Kad beidzās Otrais pasaules karš? Jautājums ir maldinoši vienkāršs. Ja to uzdod britiem, amerikāņiem, vāciešiem, japāņiem, francūžiem vai itāļiem, viņi bez vilcināšanās atbild, ka 1945.gadā. Taču, ja to uzdod latviešiem, lietuviešiem vai igauņiem, viņi atbild, ka “tas beidzās tikai tad, kad pēdējais krievu karavīrs atstāja manu valsti”. Tātad 1994.gadā. Tas, kas 1945.gadā Jaltā notika laikā no 4. līdz 11.februārim, ietekmēja desmitiem miljonu austrumeiropiešu likteni. Taču vēsturiskais jautājums, par ko tur vienojās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, joprojām nav noskaidrots.

•

Krievijas “Russia in Global Affairs” publicētais Mihaila Demurina raksts ir atbilde uz zviedru diplomāta un politologa Larša Fredēna publikāciju par Baltijas valstu vēsturi un attiecībām ar Krieviju. Viņš kritizē autora priekšstatus kā “ideoloģiski motivētu attieksmi pret Krieviju, kas izplatīta Rietumos, un ko vajadzētu labot pašām Baltijas valstīm”. Demurins uzskata, ka arī Latvijas un Polijas pozīcija saistībā ar 9.maija svinībām nav bijusi veiksmīga un ka tai nav baltiešu gaidīto rezultātu. Demurins domā, ka okupācijas koncepts ticis radīts un tiek lietots, lai attaisnotu etnisko minoritāšu diskrimināciju, “atņemtu nozīmīgai Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju daļai to politiskās un sociālekonomiskās pamattiesības”.

•

Angļu “The Economist”: “Viesuļvētras “Katrina” ekonomiskās sekas, tāpat kā cilvēku upurus, ir grūti paredzēt. Bet katastrofa jau rada pieaugošu spiedienu uz naftas cenām paaugstināta pieprasījuma, samazinātu piegāžu un pārstrādes problēmu brīdī.”

•

Franču “Le Monde”: “ASV prezidents Džordžs Bušs jau atzinis, ka situācija ir kritiska. Reģionā valda pilnīgs haoss. Mirušo skaits varētu sasniegt tūkstošus. Visbezspēcīgākie šajā situācijā ir melnādainie un nabadzīgākie cilvēki, kuri nonākuši neapskaužamā situācijā. Vislielāko neizpratni izraisa fakts, ka vētra spējusi radīt tādu postažu vienā no pasaules varenākajām valstīm.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem