Nav plāna naftas cenu drīzai samazināšanai
Naftas produktu cenas pasaulē būtiski augušas. Arī Latvijā vakar degvielas cena mazumtirdzniecībā pārsniedza 70 santīmu robežu. Reaģējot uz notikumiem Eiropā un pasaulē, Eiropas Komisija (EK) vakar diskutēja par iespējamiem problēmu risinājumiem.
Andris Piebalgs Foto: Eiropas Komisija |
Sekas jūt iedzīvotāji un ekonomika
Stāstot par diskusijām Komisijā,
Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs vakar preses
konferencē atzina, ka “ļoti augstās naftas cenas, bez šaubām, ir
Eiropas Savienības (ES) rūpe, domājot ne tikai par ietekmi uz ES
iedzīvotāju labklājību, bet arī par ietekmi uz ekonomikas
izaugsmi (..) Piecu punktu plāns, par kuru šodien runājām,
koncentrējas uz enerģijas pieprasījuma samazināšanu. Uzsvaru
liksim arī uz uzticības paaugstināšanu citiem enerģijas veidiem
un palielināsim naftas tirgus caurskatāmību”. EK koncentrēs darbu
uz to, lai valstis vairāk naudas ieguldītu atjaunojamās enerģijas
attīstībā un sekmētu tās izmantošanu. Tas nozīmē, ka nav pamata
cerēt, ka EK rīcības rezultātā tuvākajā laikā varētu būtiski
kristies naftas cenas ES valstīs.
EK uzskata, ka straujajam naftas cenu pieaugumam ir vairāki
iemesli. Viens no galvenajiem – straujš pieprasījuma pieau-gums.
Pieprasījums pēc naftas produktiem 2004.gadā pieaudzis par 4,3
procentiem jeb, rēķinot skaitļos, – par 2,4 miljoniem barelu
dienā. Lielākoties straujais pieprasījuma pieaugums noticis Ķīnas
attīstības dēļ. A.Piebalgs atzīst, ka naftas cenas būtiski
ietekmē arī viesuļvētras “Katrina” nodarītie postījumi un
politiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos.
Naftas produktu cenu straujais pieaugums ietekmējis arī pārējo
energoresursu, īpaši gāzes un elektrības, cenu kāpumu. Gāzes
cena, lai arī nav tieši saistīta ar naftas produktu iegūšanu,
seko naftas produktu cenu pieauguma tendencēm, ziņo EK.
Akcīzes nodoklis problēmu neatrisinās
ES valstīs jau sākušās diskusijas
par iespēju pazemināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem,
lai mazinātu degvielas cenu straujo kāpumu. Ziņu aģentūra LETA
vēsta, ka Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš šādu iespēju
uzskata par maziespējamu. Viņš vakar valdības sēdē skaidroja, ka
pirms ES paplašināšanās 15 dalībvalstis vienojušās, ka neizmantos
akcīzes nodokli degvielas cenu regulēšanai. Jau 20.gs. 90.gadu
sākumā secināts, ka ar nodokli nevar piedalīties cenu regulēšanā,
jo šāds pasākums nebūs pietiekami efektīvs cīņai pret cenu
kāpumu. To varētu izmantot krīzes brīdī.
Ja tomēr šādi pasākumi tiktu veikti, tie būtu īslaicīgi, piebilda
O.Spurdziņš. Par augstajām degvielas cenām Eiropā plānots runāt
neformālajā ES Ekonomikas un finanšu ministru sēdē, kas notiks 9.
un 10.septembrī.
Ziņu aģentūras BNS apkopotā informācija liecina, ka finanšu
analītiķi pašreizējās degvielas cenas Latvijas tirgū uzskata par
nepamatoti augstām. “Parex bankas” finanšu kompānijas
“Parex Asset Management” Tirgus analīzes daļas vadītājs
Zigurds Vaikulis atzinis, ka benzīna cena virs 70 santīmiem
šābrīža pasaules cenu kontekstā “šķiet nedaudz pārspīlēta”.
Benzīna cena virs 70 santīmiem ir pamatota tikai tādā gadījumā,
ja degviela iepirkta pagājušajā piektdienā, kad tās cena bija
visaugstākā – 850 ASV dolāru tonnā. Z.Vaikulis uzsvēra, ka kopš
pagājušās piektdienas benzīna cena biržā ir samazinājusies līdz
780–770 dolāriem tonnā, kas nozīmē, ka benzīna “normālā” cena
mazumtirdzniecībā būtu ap 67 santīmiem litrā.
Ilze Sedliņa, “LV”
Uzziņai:
Naftas cenas:
* 2002.gada janvārī 25 dolāri par barelu;
* 2005.gada janvārī 45 dolāri par barelu;
* pašlaik – aptuveni 70 dolāru par barelu.
Avots: Eiropas Komisija