Skolotāji piketē. Valdība ar paveikto apmierināta
Izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes, Ekonomikas institūta direktores RAITAS KARNĪTES un Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas ASTRĪDAS HARBACĒVIČAS viedokļi krustpunktā
|
“Ministriem skolotāju algas” –
šādus plakātus varēja redzēt vakar, 6.septembrī, skolotāju piketā
pie Ministru kabineta. Lai protestētu pret zemo darba samaksu un
piketētājuprāt pārāk mazo algas pielikumu 2006.gadā, pie valdības
ēkas bija sapulcējušies ap 1000 skolotāju no visas Latvijas.
Starp piketa dalībniekiem bija manāmi arī Latvijas
Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvji, kuriem
pirmsvēlēšanu laikā šāds pret labējām partijām vērsts protests
neapšaubāmi ir politiski izdevīgs.
Pēc Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) datiem,
pašlaik skolotāju alga par vienu slodzi ir no 160 līdz 174 latiem
pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka algas dienā skolotājs
saņem 106 latus, jāatgādina, ka iztikas minimums mūsu valstī ir
100 lati. Un, protams, nenormāla ir situācija, kad speciālisti ar
augstāko izglītību, kuri veic tik svarīgu darbu, saņem tikai 6
latus virs iztikas minimuma. Taču jāņem vērā, ka līdzīgas
problēmas ir gandrīz visiem valsts sektorā strādājošajiem.
Nedaudz virs 100 latiem saņem Valsts darba inspekcijas
inspektori, policisti, Kultūras ministrijas padotības iestādēs
strādājošie, kā arī civildienesta ierēdņi. Tādēļ, kā “Latvijas
Vēstnesim” skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas
institūta direktore Raita Karnīte, domājot par algu pielikumu
valsts sektorā strādājošajiem, jāsaglabā līdzsvars starp visām
nozarēm.
Intervijā “LV” (Nr.138, 01.09.2005.) izglītības un zinātnes
ministre Ina Druviete uzsvēra, ka valdība savus solījumus
skolotājiem ir izpildījusi, proti: no visiem valsts sektorā
strādājošajiem tikai mediķiem un skolotājiem ir ar valdības
lēmumu apstiprināts algu paaugstināšanas grafiks. Jā, varbūt
algas netiks palielinātas tik strauji un jūtami, kā gribētos,
taču tas ir atbilstoši valsts šā brīža finansiālajām iespējām. Jo
skolotāji, kā jau minēts, nav vienīgie valsts sektorā
strādājošie, kuri ir nemierā ar savu atalgojumu.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča “LV” uzsver:
jā, grafiks ir apstiprināts, taču tā ir tikai daļa no solītā.
Skolotāji nav apmierināti ar to, kāds tas ir. Valdība pieņēma
lēmumu 2005.gadā grozījumos nepaaugstināt algas nevienā nozarē
strādājošajiem. Tam piekrita LIZDA, taču ar noteikumu, ka
2006.gadā algas pielikums būs 60 latu. Turklāt arodbiedrība
neuzstāja, ka visam pielikumam jābūt jau no 1.janvāra. Tāpēc par
nepieņemamu uzskatāms valdības vienpusēji pieņemtais lēmums
palielināt algas tikai par 40 latiem, turklāt no 2006.gada
1.janvāra vien par 20 latiem. I.Druvietes preses sekretāre
S.Purviņa norāda, ka LIZDA gan ir izteikusi vēlmi algas
paaugstināt par 60 latiem, taču šāda vienošanās starp
arodbiedrību un ministriju nekad nav bijusi. LIZDA arī nav
apmierināta ar to, ka nav apstiprināts algu paaugstināšanas
grafika sākotnējais variants, kurš paredzēja, ka skolotāju vidējā
alga par vienu likmi sasniegs 464 latus jau 2010.gada 1.janvārī.
Valdības apstiprinātajā variantā šo summu paredzēts sasniegt ar
astoņu mēnešu nobīdi.
Taču, kā uzsver ministre, algu palielināšanas grafiks attiecas
tikai uz minimālo darba algu, izciliem skolotājiem tā varētu būt
lielāka. Ministrija jau sen ir rosinājusi izskatīt iespēju
diferencēt skolotāju algas atkarībā no viņu darba kvalitātes,
diemžēl, LIZDA līdz šim par to neesot izrādījusi interesi.
Runājot par gaidāmo algu pielikumu, A.Harbacēviča stāsta, ka,
palielinot algas vien par 20 latiem no 2006.gada 1.janvāra,
skolotājs par vienu likmi pēc nodokļu nomaksas saņems vien 131
latu, kas ir tikai 1,3 iztikas minimumi. Līdz ar to pedagogi
atkal būs spiesti strādāt vairākas slodzes, kas negatīvi ietekmēs
darba kvalitāti. Jo, kā stāsta A.Harbacēviča, pēc starptautiskiem
standartiem skolotājiem ir jāgatavojas vienu kalendāro stundu
katrai mācību stundai.
Daudzkārt tiek spekulēts ar to, ka pedagogiem taču ir “visādas
piemaksas” pie algas. LIZDAS pārstāvji stāsta, ka skolotāji vēl
saņem 10% piemaksu par kvalifikāciju. Speciālo skolu skolotājiem
šī piemaksa ir 20%. Mazliet labākā situācijā nekā pārējie
Latvijas skolotāji ir viņu Rīgas kolēģi, jo, mācību gadam
sākoties, saņem vienreizēju dāvanu no pašvaldības 50 latu apmērā.
Kā arī Rīgas dome katru mēnesi par likmi piemaksā saviem
skolotājiem 20 latus, pirmsskolas vecuma pedagogiem – 15 latus,
bet tehniskajiem darbiniekiem – 2 latus. Tā kā tā ir algas
mainīgā daļa, tā nav vienāda un regulāra visiem Rīgas
skolotājiem. Visiem Rīgas izglītības iestādēs strādājošajiem
pašvaldība gan ir iegādājusies Rīgas slimokases veselības
apdrošināšanas polises. Taču pat ar visām piemaksām skolotāju
pašreizējā darba samaksa, protams, ir neadekvāta veicamā darba
saturam.
R.Karnīte uzsver, ka šā gada budžeta grozījumos noteikti
vajadzēja paredzēt finansējumu valsts sektorā strādājošajiem, jo
drīzumā patiesi var iestāties personāla krīze. Ja valsts darbu
būs ar mieru strādāt tikai tie, kas nevar atrast darbu privātajā
sektorā, tas būs nopietns drauds tālākajai valsts attīstībai. Te
gan jāsaka, valsts var algas paaugstināt tikai savu finansiālo
iespēju robežās. Skolotāju algu paaugstināšana par 40 latiem vien
nākamā gada valsts budžetā prasīs 33 miljonus latu. R.Karnīte
uzskata, ka lielā mērā tas ir jautājums par prioritātēm un tām
vajadzētu būt algām, nevis lietotiem karakuģiem.
Skolotājus piketā atbalsta arī zinātnieki, kā arī Starptautiskā
izglītības organizācija, Somijas izglītības darbinieku
arodbiedrība, Francijas skolotāju arodbiedrība.
A.Harbacēviča brīdina: ja piketam nebūs rezultātu, skolotāji lems
par vispārēju streiku nozarē.
Rūta Kesnere,
“LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv