Ārzemju presē

ASV “Newsweek International”: Pagājuši vairāk nekā 14 gadi, kopš Latvija atguvusi neatkarību, taču nesaskaņas attiecībās ar Krieviju pastiprinās. Abās valstīs ir izveidojies kaut kas līdzīgs “aplenktā cietokšņa psiholoģijai”. Turklāt tām ir nenozīmīgas, taču nepatīkamas nesaskaņas jautājumā par robežām.

•

Krievijas “Ria Novosti”: Igaunija grasoties deportēt krievu pensionārus un padomju armijas veterānus, apsūdzot tos par nelikumīgu uzturēšanos valstī. Pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas datiem, runa ir par septiņiem kara veterāniem. 23.augustā no Igaunijas jau ticis izsūtīts Nikolajs Bragins, kurš jau kopš 1994. gada brīdināts par valsts pamešanu. Vairumu kara veterānu Igaunijā aizsargā vienošanās ar Krieviju, kas noslēgta 1994.gada jūlijā un garantē tiem uzturēšanās atļauju, bet šī vienošanās neattiecas uz tiem militāristiem, kas pensionējušies jau pēc šīs vienošanās noslēgšanas. Daudzi no veterāniem palikuši Igaunijā arī pēc dzīvokļu piešķiršanas dzimtenē, cerot, ka varēs uzturēšanās atļaujas pagarināt. Taču 1999.gadā pieņemtie grozījumi likumdošanā aizliedz piešķirt šo atļauju ārzemniekiem, kuri saņēmuši materiālu palīdzību aizbraukšanai no Igaunijas.

•

Angļu “The Times”: Putins paziņoja, ka Maskava necietīs iejaukšanos no ārpuses bijušajās padomju republikās, nedz arī mēģinājumus destabilizēt situāciju valstīs pie Krievijas robežām. Putins joprojām dusmojas uz tiem, kuri veicināja “oranžo revolūciju” Ukrainā, kas atņēma varu prokrieviskajai valdībai. Viņš asi kritizēja nevalstiskās organizācijas, kas ar rietumvalstu klusu piekrišanu mudina gāzt valdības kādreizējā Maskavas ietekmes zonā. Maskava neesot pret pārmaiņām bijušajās padomju republikās, taču esot nobažījusies, ka tās var izraisīt nekārtības.

•

Vācu “Der Spiegel”: Joška Fišers nedomā, ka sarkani zaļajiem nevajadzētu turpināt cīņu par uzvaru vēlēšanās, lai gan sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs kristīgie demokrāti. Zaļie vēloties kļūt iespējami spēcīgi, lai turpinātu sarkani zaļo koalīciju vai arī lai kļūtu par spēcīgu opozīcijas partiju.

•

Franču “Le Monde”: Pēc viesuļvētras “Katrina” bez pajumtes palikušo cilvēku dzīves apstākļi ir drausmīgi. Žurnālisti ir pārsteigti par veselu rindu lietu, kuru pietrūkst šādām kritiskām situācijām. Ja karavīru pietiek, tad mediķu ir pārāk maz. Arvien tiešāk tiek pieminēti afroamerikāņi, par kuriem vētras laikā bijusi vismazākā interese.

•

Krievijas “Pravda” : “Neticami, bet fakts – Maskavas centrā jau vairākus gadus stāv piemineklis baltgvardiem, kazakiem un citiem atkritējiem, kuri karoja hitleriskās armijas rindās,” teikts raksta ievadā. Tālāk avīzē tiek norādīts uz hitleriskās Vācijas armijā dienējušo karavīru godināšanu Baltijas valstīs. Uzsvērts, ka Eiropas cilvēktiesību organizācijas neuzskata to par nopietnu problēmu un ka tādējādi Baltijas valstu pretošanās padomju impērijai kopā ar vācu karaspēku uzskatāma par politiski korektu.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem