Par ES Reģionu komitejas prezidenta vizīti Latvijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 7.septembrī, Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības Reģionu komitejas prezidentu Pēteru Štraubu.
Sarunā P.Štraubs uzsvēra, ka Eiropas interesēs ir reģionu uzplaukums un liela nozīme šā mērķa sasniegšanā ir decentralizācijai un pašu reģionālo pārstāvju tiešam kontaktam ar Eiropas Savienības (ES) partneriem. Prezidente un P.Štraubs uzsvēra izglītības lomu un augstākās izglītības iestāžu kontaktu nozīmi Eiropas reģionālajā attīstībā.
Apspriežoties par ES Kaimiņu iniciatīvu, abas puses apmainījās viedokļiem par pārrobežu sadarbības iespējām un problēmām, kas tieši skar pierobežu iedzīvotājus.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja

Trešdien, 7.septembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Savienības Reģionu komitejas priekšsēdētāju Pēteru Štraubu.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar reģionālo attīstību Latvijā un nepieciešamās izmaiņas administratīvajās struktūrās, lai sekmētu vienmērīgu reģionu izaugsmi.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns īsumā iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzsvēra izveidojušos labo sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību un ministrijām Eiropas Savienības (ES) reformu īstenošanā, kā arī informēja par Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošanu Dienvidkaukāza valstīm.
ES Reģionu komitejas priekšsēdētājs P.Štraubs uzsvēra tikšanās nozīmīgumu un pauda atbalstu Latvijai apvienot pašvaldības lielākos administratīvos reģionos un veidot decentralizētu sistēmu, kas veicinātu vienmērīgāku attīstību valstī un ES. P.Štraubs pozitīvi novērtēja jau iesākto reģionālo reformu un norādīja, ka reformas īstenošanā nepieciešams pēc iespējas vairāk iesaistīt iedzīvotājus; tas veicinās ātrāku reģionālo attīstību. Citās ES valstīs šādas reformas ir palielinājušas ekonomisko izaugsmi, sacīja P.Štraubs.
ES Reģionu komitejas priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka jāveicina finanšu līdzekļu un dažādu fondu piesaiste reģioniem, ļaujot pašiem reģioniem lemt par to lietderīgāko izmantošanu turpmākajai attīstībai. Savukārt O.Kastēns uzsvēra, ka ES struktūrfondu un kohēzijas fondu resursu sadalījumam jābūt tādam, lai reģioni attīstītos vienmērīgi un mazinātos reģionālās atšķirības.
Spriežot par ES Konstitucionālā līguma referenduma rezultātiem, abas puses bija vienisprātis, ka Francija un Nīderlande nebalsoja pret ES ideāliem, bet apmulsumu sabiedrībai radīja straujais paplašināšanās temps, tāpēc pēc iespējas drīzāk būtu nepieciešams noteikt ES ārējo robežu un plašāk izskaidrot iedzīvotājiem konstitūcijas būtību.
Puses pārrunāja arī aktualitātes Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās, kā arī subsidiaritātes principu darbību Latvijā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Trešdien, 7.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas prezidentu Pēteru Štraubu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.
Tikšanās laikā uzmanība bija pievērsta reģionālajai politikai Latvijā un Eiropas Savienībā (ES), Finanšu perspektīvai 2007.–2013.gadam, konstitūcijas ratifikācijas procesam, ES Jauno kaimiņu politikai un pārrobežu sadarbībai.
Aigars Kalvītis sarunā uzsvēra, ka “reģionu attīstība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas”.
Valdības vadītājs arī atzina, ka dažādas valdības ir deklarējušas savas rūpes par reģioniem, tomēr diemžēl līdz šim nav izdevies veiksmīgi atrisināt un īstenot reģionālo reformu un plaisa starp reģioniem to ekonomiskās attīstības ziņā nav mazinājusies.
Latvija cer šīs problēmas risināt ar ES reģionālās politikas atbalstu, kas ir skaidri definējusi mērķi mazināt un izlīdzināt reģionālās atšķirības. Tādēļ kā ļoti būtisku Ministru prezidents atzina nepieciešamību pēc iespējas drīzāk panākt vienošanos ES par jauno Finanšu perspektīvu, lai Latvija varētu izstrādāt reģionu attīstības projektus, pamatojoties uz konkrētu pieejamā atbalsta apjomu. Neskaidrība šajā jomā, pēc Aigara Kalvīša domām, nenāk par labu ne Latvijai, ne citām Eiropas valstīm.
Pēters Štraubs apsveica Latvijas straujo ekonomisko attīstību pēdējā gada laikā. Prezidents atzinīgi novērtēja valdības centienus reformēt reģionālo politiku, veidojot piecus teritoriālās plānošanas reģionus un vienlaikus nododot to pārziņā svarīgus uzdevumus – lemt, plānot sava reģiona attīstību un nodrošināt kontroli. ES Reģionu komitejas prezidents atzīmēja, ka “tas sekmēs pilsoņiem tuvāku lēmumu pieņemšanu un lielāku demokrātiju”.
Puses pārrunāja ES konstitucionālā līguma tālāko ratifikāciju, kas ir nepieciešama ES tālākai attīstībai un pastāvošo trūkumu novēršanai. Pēters Štraubs uzsvēra, ka pēc konstitūcijas stāšanās spēkā stiprāks kļūs Eiropas Parlaments un Reģionu komiteja, kontrolējot ES likumdevēja institūcijas, un tādējādi sekmēs pilsoņu un reģionālo pašvaldību interešu īstenošanu ES.
Reģionu komitejas prezidents aicināja Latviju un pārējās Baltijas valstis aktīvi iesaistīties ES Jauno kaimiņu politikas īstenošanā un pārrobežu sadarbībā, lai veicinātu demokrātisku attīstību ES kaimiņvalstīs.
Ministru prezidents savukārt atzina, ka “ir ļoti svarīgi nodibināt attiecības ar pārrobežu reģioniem un kaimiņu valstīm” un tā ir viena no Latvijas prioritātēm. Latvija ir ļoti aktīva, un pašvaldību līmenī ir sadarbības projekti ar Krieviju, Moldovu, Ukrainu, Gruziju un drīzumā arī ar Armēniju. Aigars Kalvītis informēja viesi, ka valdība un pašvaldības ir gatavas strādāt šajā jomā arī turpmāk un vēl aktīvāk.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie ārlietu ministra

Trešdien, 7.septembrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas prezidentu Pēteru Štraubu.
Sarunas gaitā apspriesta sadarbība Baltijas jūras reģionā, ārlietu ministrs akcentēja Latvijas prioritātes transporta un enerģētikas infrastruktūru tīklu izveidē (“Rail Baltica” un dabasgāzes piegādes projekti).
Ārlietu ministrs un Eiropas Savienības Reģionu komitejas prezidents diskutēja par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām, tajā skaitā arī Latvijas un Krievijas attiecību aktuālajiem jautājumiem. Ārlietu ministrs izskaidroja Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājuma pašreizējo situāciju un pauda Latvijas vēlmi veidot pragmatiskas attiecības ar Krieviju. Puses bija vienisprātis, ka ES un Krievijas sadarbībai vajadzētu balstīties uz kopīgām demokrātijas un cilvēktiesību vērtībām.
Ārlietu ministrs iepazīstināja ar savu skatījumu attiecībā uz Latvijā īstenoto pašvaldību reformu, kas sekmēs attīstības līmeņa atšķirību samazināšanos starp dažādiem Latvijas reģioniem, kā arī palīdzēs Latvijas pašvaldībām labāk apgūt ES pieejamos finanšu resursus.
Sarunas gaitā puses apmainījās viedokļiem par ES konstitucionālā līguma un ES paplašināšanās procesa nākotni.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments