"Maskavas Čečenijas politikai adresētā kritika"

"Neue Zūrcher Zeitung"

– 2000.09.29.

Eiropas Padome ir par

sadarbības normalizēšanu

Eiropas Padomes Parlamentārā sapulce atkal asi kritizējusi Maskavas izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā. Taču vienlaikus tā cer uz dialogu ar Valsts domi un grib nākamajā gadā krievu deputātiem atkal atdot aprīlī atņemtās balsstiesības.

Kaut arī virsraksti masu medijos vairs galvenokārt nav par karu Čečenijā un atklātas kaujas ir beigušās, Eiropas Padomes Parlamentārā sapulce ceturtdien Strasbūrā uzskatīja, ka tai šogad jau ceturto reizi asi jākritizē Krievija par cilvēktiesību pārkāpumiem šajā reģionā, kas tur joprojām turpinās. Eiropas Padome uzskata, ka autonomajā republikā krievu vienības turpina apšaudīt ciematus, neuztraucoties par civiliedzīvotāju dzīvībām, ka iedzīvotāju šantažēšana un tirdīšana daudzajos Čečenijas teritorijā izvietotajos kontrolpunktos drīzāk ir parasta lieta nekā izņēmums un joprojām notiek patvaļīga apcietināšana un ar to saistītā spīdzināšana un nežēlīgā apiešanās.

Trūkst atbildības apziņas

Debašu beigās pieņemtajā rezolūcijā atzīts, ka Krievijas Valsts domē tur organizētajā noklausīšanās ir runāts par visiem Čečenijā izdarītajiem noziegumiem, tāpat kā neskaitāmajās pārrunās Eiropas Padomē Strasbūrā. Tas esot milzīgs progress, taču to nekādā ziņā neatbalstot Krievijas valdība un ģenerāļi. Šveices deputāts Andreass Gross izteica nožēlu, ka tur joprojām trūkst jebkādas kolektīvās atbildības iedīgļu, un kritiski piebilda, ka arī Eiropas Padomes Ministru komitejā pārstāvētie 40 Eiropas valstu ārlietu ministri joprojām nav nepārprotami nosodījuši krievu rīcību Čečenijā kā nesavienojamu ar Eiropas Padomes pamatprincipiem.

Vācietis Rūdolfs Bindigs, kā Tiesību komisijas referents, iesniedzis papildinājumu, kurā Parlamentārā sapulce izsaka nožēlu, ka Krievijas noziegumu izmeklēšanas iestādes gatavības trūkuma vai nespējas dēļ nav izmeklējušas krievu militāristu izdarītos noziegumus pret civiliedzīvotājiem un nav saukušas tiesas priekšā vainīgos, kas ir novedis līdz nesodāmības sajūtai. Tas veicinot nākamos cilvēktiesību pārkāpumus un traucējot politiski nokārtot konfliktu. Pēdējā Čečenijas apmeklējuma laikā, kas notika pirms dažām dienām, Eiropas parlamentārieši konstatēja, ka Čečenijā darbu ir sācis Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā Vladimira Kalamanova birojs. Kopš vasaras tur darbojas arī Eiropas Padomes nosūtītie cilvēktiesību speciālisti. Intensīvi tiekot vākti materiāli par pārkāpumiem un jau esot reģistrēti 8 000 gadījumu. Taču neviens deputātiem nespēj pateikt, kas ar šiem rezultātiem notiks un kādas būs konsekvences.

Kovaļova aicinājums

Parlamentārā sapulce atkārtoti aicināja Krievijas institūcijas beidzot parūpēties par efektīvu cilvēktiesību pārkāpumu izbeigšanu un noziegumu sodīšanu tā, lai arī sabiedrība to pamanītu. Arī Bindigs izteicās, ka ar šo aicinājumu nevar saistīt lielas cerības, ka izdosies panākt arī patiesas pārmaiņas tik ilgi, kamēr krievu karavīriem netiks maksāts vispār vai arī tas tiks darīts slikti, jo tad viņiem, lai izdzīvotu, ar tirdīšanas, spīdzināšanas un šantāžu palīdzību ir jāaplaupa Čečenijas iedzīvotāji.

Ņemot vērā šīs nomācošās perspektīvas, liels deputātu vairākums ir vienisprātis, ka aprīlī pieņemto lēmumu par balstiesību atņemšanu Krievijas parlamentāriešiem ilgāk vairs nevar atstāt spēkā. Tomēr viņi gan nav gatavi atcelt savu lēmumu, kā to prasa Krievijas puse, jo viņi baidās, ka Krievija nekavējoties to varētu interpretēt kā kļūdainu. Viņi vēlas vienkārši izbeigt balstiesību atņemšanas termiņu. Katru gadu janvārī nacionālajām delegācijām vajadzēs akreditēties no jauna, un, ja četru mēnešu laikā pret to neiebildīs vairāk nekā desmit deputātu, Valsts domes delegāti, sākot ar 2001. gadu, atkal varēs pilnā apjomā līdzdarboties Strasbūrā. Vairs netiek pieminēts jūnijā uzstādītais nosacījums, ka pirms tam valstī ir jāpanāk būtisks progress situācijā ar cilvēktiesībām.

Šis pagrieziens tiek pamatots ar konstatējumu, ka Eiropas Padomes Parlamentārās sapulces darbs turpmāk vairs netiks vērtēts pēc nosodošajiem lēmumiem, bet pēc tā, kādu ieguldījumu tā cilvēktiesību aspektā ir devusi konfliktu atrisināšanā. Liels deputātu vairākums atbalstīja šo abu ziņotāju nosprausto līniju un nepieļāva, ka viņus ietekmē bijušā Krievijas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Sergeja Kovaļova norāde, ka noklausīšanās Valsts domē ir bijusi liela un speciāli Eiropas Padomei inscenēta izrāde, kas apzināti ir bijusi noteikta dienā, kad tur sarunās iebildumus gatavojās izteikt Strasbūras deputāti.