Ministru kabineta noteikumi Nr.677
Rīgā 2005.gada 6.septembrī (prot. Nr.50 30.§)
Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1. un 7.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanai paredzētu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu aprites (visi posmi, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu, ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, sākot ar pārtikas produktu izcelsmes vietu līdz tās nokļūšanai pie gala patērētāja) kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu veterināros (veselības) sertifikātus.
2. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests) veic šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontrolē, lai komersanta darbības dēļ nenotiktu infekcijas slimību izraisītāju izplatīšanās dzīvnieku populācijā un cilvēku sabiedrībā.
II. Prasības dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei
3. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus var iegūt no dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir atzīts par atbilstošu pārtikas produktu iegūšanai un attiecīgie dzīvnieki:
3.1. uzturējušies novietnē, uzņēmumā, valsts teritorijā vai tās daļā, kas nav pakļauta dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izplatīšanas ierobežojumiem sakarā ar epizootiskas slimības uzliesmojumu vai akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumā — sakarā ar infekcijas slimībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos par zivju un divvāku molusku infekcijas slimību apkarošanu un veterinārajām prasībām zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū;
3.2. nokauti uzņēmumā, kurā nav konstatēti slimi dzīvnieki vai nav bijušas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar epizootiska rakstura infekcijas slimībām, akvakultūras dzīvniekiem nav konstatētas infekcijas slimības, kuras noteiktas normatīvajos aktos par zivju un divvāku molusku infekcijas slimību apkarošanu un veterinārajām prasībām zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū. Pēc dzīvnieku nokaušanas veterinārajā ekspertīzē netiek konstatēta minēto infekcijas slimības izraisītāju klātbūtne;
3.3. iegūti saskaņā ar normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū noteikto kārtību, ja tie ir akvakultūras dzīvnieki.
4. Ierobežojumus to dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei, kas iegūti valsts teritorijā vai tās daļā, kurā noteikti tirdzniecības vai citāda veida komercdarbības ierobežojumi, nepiemēro un produktus atļauts iegūt, ražot, apstrādāt un izplatīt, ja ir veikti visi pasākumi, kas noteikti normatīvajos aktos par epizootisko slimību likvidēšanu un draudu novēršanu, un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti atbilst šādām prasībām:
4.1. dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti netiek iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsmes vieta ir novietne, kurā konstatēti ar epizootiska rakstura slimību iespējami slimi vai slimi dzīvnieki;
4.2. līdz pārstrādei dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti uzņēmumā tiek iegūti, apstrādāti, pārvadāti un glabāti atsevišķi no citiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kuri atbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par dzīvnieku veselību, vai minētās darbības tiek veiktas citā laikā;
4.3. pirms ierobežojumiem pakļauto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pārvadāšanas uz uzņēmumu un pirms ierobežojumiem pakļautās teritorijas atstāšanas ir saņemta dienesta izsniegta atļauja;
4.4. ierobežojumiem pakļautie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti pēc apstrādes uzņēmumā ir skaidri identificējami un ir nošķirti no ierobežojumiem nepakļautiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem;
4.5. dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kuri rada piesārņojuma draudus vai negatīvi ietekmē dzīvnieku veselības stāvokli, pakļauti iznīcināšanai;
4.6. ierobežojumiem pakļauto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apstrādi veic dienesta norādītā uzņēmumā.
5. Svaigu gaļu, kas atbilst šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām:
5.1. apstrādā saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;
5.2. marķē ar veselības marķējumu, ievērojot šādus nosacījumus:
5.2.1. svaigas gaļas veselības marķējumā ir krustotas divas diagonālas līnijas, kas marķējuma vidū veido taisnus leņķus. Krustotās līnijas neietekmē marķējumā norādītās informācijas uztveri;
5.2.2. svaigas gaļas ovālās formas veselības marķējumu veido atbilstoši šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktam, un tas ir 6,5cm plats un 4,5cm augsts. Ovālās formas veselības marķējuma augšējā trešdaļā norāda valsts kodu drukātiem burtiem — LV, vidējā trešdaļā — kautuves atzīšanas numuru, kas piešķirts normatīvajos aktos par pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanu un reģistrāciju noteiktajā kārtībā, bet apakšējā trešdaļā abreviatūru — EEK;
5.2.3. svaigas gaļas ovālās formas veselības marķējumā burtu augstums ir ne mazāks par 0,8cm, bet ciparu augstums — ne mazāks par 1cm;
5.2.4. svaigas gaļas ovālās formas veselības marķējumā atļauts ievietot informāciju par veterinārārstu, kurš noslēdzis līgumu ar dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju par tiesībām veikt veterināro ekspertīzi (turpmāk — pilnvarots veterinārārsts) un ir veicis gaļas veterināro ekspertīzi;
5.2.5. ar ovālās formas veselības marķējumu drīkst marķēt tikai pilnvarots veterinārārsts, kurš atbilstoši kompetencei veicis dzīvnieku veselības prasību ievērošanas kontroli;
5.3. iegūst, apstrādā, pārstrādā un izplata Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
6. No akvakultūras dzīvniekiem iegūtos produktus, kuri neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētajiem nosacījumiem, iegūst, apstrādā, pārstrādā un izplata Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
III. Veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība
7. Pirms veterinārā (veselības) sertifikāta izsniegšanas dienests veic pārtikas produktu iegūšanai paredzēto dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu veterināro pārbaudi šādos gadījumos:
7.1. ja dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izvešanai no Latvijas tirdzniecībai Eiropas Savienības tirgū nepieciešams izsniegt veterināro (veselības) sertifikātu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuri ir pieņemti gadījumos, kas noteikti normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;
7.2. ja, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izplatīšanai ir piešķirtas atkāpes no šo noteikumu prasībām.
8. Pēc veterinārā (veselības) sertifikāta parauga apstiprināšanas Eiropas Komisijā dienests, ņemot vērā šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā noteiktos kritērijus, izstrādā veterināro (veselības) sertifikātu. Sertifikātu kravu izvešanai izsniedz dienesta inspektors (turpmāk — inspektors) vai pilnvarots veterinārārsts.
9. Inspektors vai pilnvarots veterinārārsts, kurš dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kravai izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, paraksta un zīmogo katru dokumenta lapu vai lappusi, ja veterinārais (veselības) sertifikāts sastāv no vairāk nekā vienas nedalītas lapas.
10. Veterināro (veselības) sertifikātu izstrādā un aizpilda vienā no šādām valodām:
10.1. tās Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā, kura saņem dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kravu, kā arī to Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajā valodā, kuras dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu krava šķērso, ja tiek veikta kravas robežkontrole. Ja veterinārajā (veselības) sertifikātā nav norādīta to Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valoda, kuras dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu krava šķērso, un tiek veikta kravas robežkontrole vai dokumentā nav norādīta kravas saņēmējvalsts oficiālā valoda, pievieno veterinārā (veselības) sertifikāta oficiālo tulkojumu nepieciešamajā valodā;
10.2. citas Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā, ja Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās amatpersonas, kuras veic veterinārā (veselības) sertifikāta kontroli, piekrīt šīs valodas izmantošanai un attiecīgajā valodā aizpildītais veterinārais (veselības) sertifikāts nerada domstarpības starp valstu kompetentajām amatpersonām.
11. Dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kravai obligāti pievieno veterinārā (veselības) sertifikāta oriģinālu.
12. Veterinārais (veselības) sertifikāts atbilst vienai no šādām prasībām:
12.1. tas ir noformēts uz vienas nedalītas lapas;
12.2. tas ir noformēts uz abām vienas lapas pusēm, kas ir viena nedalīta dokumenta daļas;
12.3. tas sastāv no vairākām secīgi numurētām lappusēm, norādot konkrēto lappusi no kopējā lappušu skaita, ja veterinārais (veselības) sertifikāts ir noformēts uz vairāk nekā vienas nedalītas lapas.
13. Veterināros (veselības) sertifikātus numurē ar unikālu identifikācijas numuru (numurs, kurš ir vienreizējs un neatkārtojas identifikācijas sistēmā). Ja veterinārais (veselības) sertifikāts sastāv no vairāk nekā vienas nedalītas lapas, unikālo numuru norāda uz katras lappuses.
14. Veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz kopā ar dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kravu pirms tās izvešanas no Latvijas teritorijas.
IV. Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ievešana no trešajām valstīm
15. Latvijā atļauts ievest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus no trešajām valstīm, ja to iegūšana, ražošana, apstrāde un izplatīšana atbilst šo noteikumu II un III nodaļā noteiktajām prasībām vai attiecīgās valstis nodrošina līdzvērtīgas dzīvnieku veselības garantijas. Dienests bez iepriekšēja brīdinājuma atbilstoši kompetencei kontrolē uzņēmumus, lai noteiktu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
16. Latvijā atļauts ievest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), ja tā ir iekļauta Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā.
17. Ievedot dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus no trešajām valstīm, ir nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, kas noformēts saskaņā ar šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajām prasībām un kurā ir apliecināts, ka:
17.1. dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti atbilst šajos noteikumos un normatīvajos aktos par cilvēku veselībai nekaitīgas pārtikas apriti un dzīvnieku veselības nosacījumiem noteiktajām prasībām vai veterinārajā (veselības) sertifikātā ir apliecināta līdzvērtīgu prasību izpilde;
17.2. dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti atbilst specifiskām dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ievešanas prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos.
18. Ievedot dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus no trešajām valstīm, dienests pieņem izskatīšanai un kontrolei veterināros (veselības) sertifikātus, kas sagatavoti krievu valodā, angļu valodā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras lietošanai piekrīt kompetentās amatpersonas, kas veic veterinārā (veselības) sertifikāta kontroli, un ja tas nerada domstarpības starp valstu kompetentajām amatpersonām.
19. Veterinārajā (veselības) sertifikātā atbilstoši normatīvajiem aktiem par cilvēku veselībai nekaitīgas pārtikas apriti un dzīvnieku veselības nosacījumiem var tikt iekļautas citas prasības.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze
Pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 6.septembra noteikumiem Nr.677
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apstrāde
|
Nr.
p.k.
|
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu
apstrādes veids
|
Infekcijas slimības nosaukums
|
|
mutes un nagu sērga
|
klasiskais cūku mēris
|
cūku vezikulārā slimība
|
Āfrikas cūku mēris
|
govju mēris
|
Ņūkāslas slimība
|
putnu gripa
|
aitu un kazu bakas
|
|
Svaiga gaļa, malta gaļa, gaļas produkti un
gaļas izstrādājumi
|
|
1.
|
Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā traukā
ar F0 vērtību 3,00 vai vairāk (F0
vērtību raksturo apstrādes efekts, kas nodrošina baktēriju
sporu iznīcināšanu. F0 vērtība 3,00 nozīmē, ka
produkta aukstākajā punktā apstrāde ir veikta pietiekami, lai
nodrošinātu līdzvērtīgu efektu, kas iegūts produkta
apstrādē 121°C temperatūrā
trīs minūtes ar tūlītēju karsēšanu un atvēsināšanu)
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
|
2.
|
Termiska apstrāde, kuras laikā produkta
iekšējā temperatūra sasniedz ne mazāk par 70°C
|
+
|
+
|
+
|
0
|
+
|
+
|
+
|
+
|
|
3.
|
Termiska apstrāde, kuras laikā produkta
iekšējā temperatūra sasniedz ne mazāk par 80°C
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
|
4.
|
Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā traukā,
kuras laikā vismaz 4stundas temperatūra sasniedz ne mazāk par
60°C, bet produkta iekšienē ne mazāk kā 30 minūtes
temperatūra ir 70°C
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
–
|
–
|
+
|
|
5.
|
Deviņus mēnešus ilga dabiska fermentācija un
nobriešana atkaulotai gaļai, pēc kuras Aw līmenis nav augstāks
par 0,93 vai pH līmenis nav augstāks par 6,0
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
0
|
0
|
0
|
|
6.
|
Deviņus mēnešus ilga dabiska fermentācija un
nobriešana neatkaulotai gaļai, pēc kuras Aw līmenis nav
augstāks par 0,93 vai pH līmenis nav augstāks par 6,0.
Fermentācijas laikā nodrošina apstākļus, kas pasargā produktu
no piesārņošanas
|
+
|
+
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
7.
|
Salami iegūšanai apstrādes kritērijus nosaka
Eiropas Komisija
|
+
|
+
|
+
|
0
|
+
|
0
|
0
|
0
|
|
8.
|
Šķiņķa un filejas apstrāde ietver dabisku
fermentāciju un nobriešanu: šķiņķim – ne mazāk par 190
dienām, filejai – ne mazāk par 140 dienām
|
0
|
0
|
0
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
9.
|
Termiska apstrāde, kuras laikā produkta
iekšienē tiek nodrošināta temperatūra, ne zemāka par 65°C,
lai sasniegtu pasterizācijas efektu, kas ekvivalents vai lielāks
par 40
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
+
|
|
Piens un piena produkti (arī
krējums)
|
|
10.
|
Apstrādā 132°C temperatūrā ne mazāk kā
vienu sekundi
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
11.
|
Pienam ar pH, kas zemāks par 7,0, piemēro
īslaicīgas pasterizācijas apstrādi augstā temperatūrā
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
12.
|
Pienam ar pH 7,0 vai lielāku par 7,0 piemēro
dubulto pasterizācijas apstrādi augstā temperatūrā
|
+
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
Piezīmes.
+ — produktu apstrādes efektivitāte
nodrošināta.
0 — produktu apstrādes efektivitāte nav
nodrošināta.
Zemkopības ministrs M.Roze
