"Iespējamie draudi Somijai"

"Helsingin Sanomat"

— 2000.09.20.

"Brīnišķīgi, daudz labāk, nekā varētu iedomāties", atbild aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Gustavs Heglunds uz jautājumu, kā veidojas sadarbība ar jauno virspavēlnieku Valsts prezidenti Tarju Halonenu.

Tam seko Heglundam raksturīgs zēnisks plats smaids. Viņš atzīst, ka Halonenas pacifistiskā pagātne izraisīja aizdomas aizsardzības spēkos. Tagad viņi ir nomierinājušies. Ir atrasta kopīga valoda: karavīri izvairās no savas specterminoloģijas un ir gatavi atbildēt uz jautājumiem. Kā zināms, to Halonenai ir daudz.

Heglundam un citiem ģenerāļiem bija jāiemācās arī citi jauni paradumi. Militārpersonu un politiķu sadarbības orgāns Aizsardzības padome ir likvidēta, un svarīgākās militārās lietas tiek apspriestas valdības un prezidenta kopīgajā ārpolitikas un drošības politikas komitejā. Heglunds apliecina, ka ar prezidenti notiek pastāvīga sazināšanās.

Politiskiem sakariem ir jādarbojas, jo pašlaik valdība gatavo parlamentam atskaiti par drošības un aizsardzības politiku, un Eiropas Savienība veido jaunas krīzes kontroles grupas.

Heglunds šonedēļ piedalās Eiropas Savienības aizsardzības spēku komandieru sapulcē. Pirms pāris nedēļām Somija pieteica savas vienības dalībai plānotajās krīzes kontroles grupās. "Tagad mēs strauji virzāmies uz priekšu", atzīst Heglunds. Gada laikā radās lēmums par grupu dibināšanu, plānošana ātri iet uz priekšu, un krīzes kontroles grupām jābūt gatavām 2003.gadā. Ir loģiski, ka sabiedrība ar 370 miljoniem iedzīvotāju, kurai ir lieli intelektuālie un ekonomiskie resursi, efektivizēs arī savu militāro sadarbību. Ja nebūtu sadarbības, mēs vienmēr būtu atkarīgi no ārējās palīdzības. Un tas varētu tikt izmantots.

Somijai piestāv sadarbība krīzes kontrolēšanā. Tā neparedz kopīgu aizsardzību, kuru neitrālajai valstij nebūtu iespējams akceptēt. Bet vai tas Somijai ir izdevīgi? "Ja sadarbība notiek Eiropas Savienības vadībā, mēs esam klāt jau plānošanas stadijā, tad, kad nolemj, uz kurieni doties, kādi būs priekšlikumi, kādas vienības sūtīt. Bet operācijās NATO vadībā mēs būsim iekļauti procesā, kurš jau ir sagatavots. Tur ir liela atšķirība."

"Vai no iespējamiem partneriem Eiropas Savienība ir visjaukākais? Jā."

Valsts aizsardzības pamats vēl joprojām ir vispārējā karaklausība un reģionālā aizsardzība, un nav nekādu nodomu to mainīt. Bet šobrīd notiek lielas strukturālas pārmaiņas. Tiek atjaunoti krīzes situāciju plāni, un grupu skaits nepārtraukti samazinās. Pirms divdesmit gadiem militārajā dienestā bija reģistrēti 700 tūkstošu somu, tagad — 0,5 miljoni, pēc pāris gadiem tie būs 430 tūkstoši. Daudzi no rezerves dienesta tiks iesaukti, ja valsts būs apdraudēta. Ir mēģinājums kājnieku grupās iesaukt tikai jaunākus par 35 gadiem. Heglunds uzskata, ka attīstība ir nepieciešama. Tehniskā attīstība spiež samazināt un atjaunot grupas.

Lai cik neticami izklausās, krīzes situācijā Somijas Aizsardzības spēku komandieris vadītu vienu no Eiropas lielākajām armijām. Lielākajām valstīm ir daudz lielākas miera laika armijas, bet viņu paplašināšanas spējas ir daudz ierobežotākas nekā Somijai. Somijas vieta (statististikā) uzlabosies ar katru gadu, jo citur samazināšanas notiek ātrāk. Heglunds saka, ka Somija nesekos citu Eiropas Savienības vai Ziemeļvalstu paraugam grupu samazināšanā. " Mazai tautai ar lielu teritoriju ir vajadzīga liela armija."

Zviedrijas un Norvēģijas komandieri tikko bija Somijā, un Heglunds saka, ka viņa viedokli saprata. "Mūsu viedokļi sakrita, meklējot pareizo risinājumu."

Vai tas nozīmē, ka Zviedrija un Norvēģija uzskata Somiju par vairogu, ja Krievijā būs grūtības?

"Es negribu tulkot viņu domas. Nu, protams, var teikt, ka Krievijai pašai ir bailes no iekšējām grūtībām. Ja viņi par vislielākajiem draudiem uzskata iekšējo nedrošību, tad mēs arī esam tuvāk nedrošībām nekā citas Ziemeļvalstis."

Aizsardzības spēku vadība daudz domājusi par iespējamiem draudiem pret Somiju. Heglunds izvelk no rakstāmgalda atvilknes papīru, kur ir saraksts ar iespējamiem draudiem.

Pirmā fāze būtu krīze, kura atstarojas no kaimiņteritorijām.

Otrā fāze ir politiska, ekonomiska un militāra apspiešana, saistīta ar draudēšanu vai ar ierobežotu militāru spēku lietošanu.

Trešā fāze ir stratēģisks trieciens, kura mērķis ir piespiest valdību piekāpties. Kā līdzekļi tiek izmantoti triecieni pret aizsardzību un citiem svarīgiem objektiem.

Ceturtā fāze ir plašāks uzbrukums, ar kura palīdzību tiek ieņemta teritorija, ko var lietot kā tranzītceļu.

"Agrāk mēs domājām par dažādiem draudiem kā alternatīvām. Tagad, piemēram, pēc Kosovas krīzes mācībām mēs esam pārskatījuši savu domāšanu. Tie būtu šādi pasākumi un droši vien sāktos ar atstarojošu krīzi."

Politiskā diskusija par aizsardzības spēkiem koncentrējas uz diviem jautājumiem: no kādiem līdzekļiem maksāt rēķinu par kājnieku mīnu aizstāšanu un vai pirkt kaujas helikopterus?

Heglunds publiski strīdējās ar ārlietu ministru Erki Tomioju par rēķinu maksāšanu. Pēc Heglunda viedokļa četrus piecus miljardus nevajadzētu maksāt no aizsardzības spēku tagadējiem budžeta līdzekļiem, bet Tomioja grib meklēt naudu tur.

"Mums ir domstarpības. Bet par aizsardzības naudas pabalstiem mums ir bijušas domstarpības pēdējo 25 gadu laikā. Es negribu turpināt strīdu, tā ir noruna ar Tomioju."

Runājot par kaujas helikopteriem, Heglunds noliedz parasto priekšstatu, ka parlaments noraidījis kaujas helikopteru iegādi.

"Ja iegāde būtu noraidīta, mēs klusētu. Bet īstenībā parlaments nolēma, ka tajā reizē nedos līdzekļus to iegādei."

Pēc Heglunda teiktā, pie šī jautājuma, iespējams, atgriezīsies nākamgad, kad parlaments apspriedīs atskaiti par drošības un aizsardzības politiku.

"Ir dabiski un loģiski diskutēt par šo tēmu vēlreiz. Tie (helikopteri) ir vajadzīgi. Mūsu, militārpersonu vērtējums nemainās. Mums tikai savi viedokļi būs labāk jāpamato nekā pēdējo reizi."