• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.2005., Nr. 144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/116201

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sasistais pagātnes spogulis

Vēl šajā numurā

09.09.2005., Nr. 144

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Franču “Le Figaro”: Nav pagājis ne gads kopš “oranžās revolūcijas”, kad tika gāzts korumpētais Kučmas režīms, tomēr liekas, ka Ukraina atkal ir sapinusies padomju tīklos. Jaunā vara solīja daudz, bet, spriežot pēc pieaugošās krīzes, Viktoram Juščenko līdz tam vēl ļoti tāls ceļš ejams. Tā ir izteicies bijušais valsts sekretārs Aleksandrs Zinčenko, kurš šonedēļ atkāpās no amata, apvainojot prezidentam tuvu stāvošus cilvēkus korupcijā un brīdinot, ka tautas pacietība ir galā.

Krievijas “Vremja”: Putins, komentējot presē publicētos viedokļus par viņa Vācijas vizītes nolūku – palīdzēt Šrēderam pirms vēlēšanām, norāda, ka “pārtraukt mūsu kontaktus tāpēc, ka viņiem tur drīzumā vēlēšanas, ir gan bezjēdzīgi, gan muļķīgi. Ja partneri gan no Vācijas, gan Krievijas puses vērsušies pie mums ar tādu priekšlikumu, domāju, mums nevajag iejaukt šeit iekšpolitiskus procesus, šajā gadījumā vēlēšanas VFR, un pārtraukt mūsu kontaktus. Ja jau visu laiku klausīsies, kur kāds ko runā, galva noreibs”. Partneri, par kuriem runā prezidents, ir lielākie Eiropas enerģētikas koncerni. … Līgums par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi, ko vācieši jau paspējuši nodēvēt par gadsimta projektu un kas kļuvis iespējams, pateicoties Krievijas “Gazprom” un vācu “EON” un “BASF” sadarbībai. Šis projekts Vācijā kļūs arī par nozīmīgu iekšpolitisku faktoru. Kas attiecas uz Poliju un Baltijas valstīm, Vācijas prezidents Horsts Kēlers, pūloties nomierināt sabiedrisko domu Polijā, norādījis, ka “šajā gadījumā runa pirmām kārtām ir par ekonomisku projektu, taču nevar apstrīdēt arī tā politisko dimensiju. Es vēlētos, lai vismaz Polija un baltieši tiktu iesaistīti diskusijā”.

Vācu “Frankfurter Rundschau”: Pašlaik Vācijas valdības un opozīcijas nometnes pozīcijas ārpolitikas jomā ir tik tālu viena no otras kā reti kad. Un visu ārpolitisko lietu mērs ir attieksme pret Buša Ameriku. Sarkani zaļie domā, ka lēmumus par Vācijas ārpolitiku jāpieņem tikai Berlīnē, bet ne Vašingtonā. Turpretī CDU/CSU un FDP uzskata, ka eiropieši būs jo spēcīgāki, jo saliedētāk nostāsies Amerikas Savienoto Valstu pusē. Savukārt Volfgangs Šoible, kurš Merkelas komandā ir kompetents ārpolitikas jautājumos, uzskata, ka Vācijas spēles telpa ārpolitikas jomā ir atkarīga no tās ekonomiskā spēka.

Franču “Le Monde”: “Šobrīd vairāk informācijas ir par 21., nevis 7.jūlija atentātiem. Joprojām nav zināms, vai abi ir saistīti, tomēr augstas amatpersonas šādu iespējamību neizslēdz. Arī tieša Al–Qaeda līdzdalība ir zem jautājuma zīmes, un pagaidām šajā sakarā (saistībā ar šiem atentātiem) var runāt tikai par propagandu pret Rietumiem.”

Krievijas “Novije Izvestija”: Tūrisma tirgus eksperti uzskata, ka Baltijas valstu pāreja uz eiro un neizbēgamā cenu celšanās ceļojumiem uz Baltiju Krievijas pilsoņus neatbaidīs. Tomēr citu valstu pieredze liecina par pretējo. Pēc Kipras pāriešanas uz eiro, tā zaudēja trešo daļu Krievijas tūristu, un gluži tāda pati situācija var piemeklēt Baltijas kūrortus.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!